Prezidents norādīja, ka Lietuvai līdz 2030.gadam aizsardzībai jātērē 5,5% no IKP, lai izveidotu divīziju; tiesa Klintam Īstvudam (Clint Eastwood) piešķir 250 000 eiro.
Ārlietu ministrs aicina starptautiski reaģēt uz Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām
Lietuvas ārlietu ministrs Ķēstutis Budris (Kęstutis Budrys) piektdien, 27.decembrī, aicināja starptautiski reaģēt uz nākamgad paredzētajām Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām. K. Budris ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tikšanās ar Baltkrievijas opozīcijas līderi Svjatlanu Cihanousku, ziņo Ārlietu ministrija. Lietuvas augstākais diplomāts uzsvēra, ka nepieciešama spēcīga starptautiska reakcija uz 26.janvāra “pasākumu, ko organizē režīms, lai atkārtoti ievēlētu Aleksandru Lukašenko”. Viņš arī aicināja turpināt sankciju politiku un palielināt atbalstu demokrātiskajiem spēkiem Baltkrievijā.
Par partijas TS-LKD līdera amatu cīnīsies pieci kandidāti
Piektdien, 27.decembrī, partijas pārstāvji paziņoja, ka uz konservatīvās partijas “Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti” (TSL-LKD) priekšsēdētāja amatu pretendē pieci kandidāti. Starp pieciem kandidātiem ir bijušie aizsardzības ministri Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) un Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), bijusī izglītības, zinātnes un sporta ministre Radvile Morkunaite-Mikuleniene (Radvilė Morkunaitė-Mikulenienė), kas tagad ir partijas pagaidu priekšsēdētāja, deputāts Žigimants Paviļonis (Žygimantas Pavilionis) un Jurbarkas nodaļas priekšsēdētājs Daivars Ribakovs (Daivaras Rybakovas). Kasčūna kandidatūra ir izvirzīta 65 reizes, proti, vairāk nekā jebkura cita kandidatūra, izņemot bijušo premjerministri Ingrīdu Šimonīti (Ingrida Šimonytė), kura atteicās piedalīties. Morkunaite-Mikuleniene ir izvirzīta 29 reizes, Paviļonis – 21 reizi, Anušausks – sešas reizes, bet Ribakovs – vienu reizi. Kandidātiem par piedalīšanos bija jāizlemj līdz piektdienas pēcpusdienai.
Prezidents saka, ka kabeļu bojājumi Baltijas jūrā nav “nejaušība”
Zemūdens elektrības kabeļa bojājums starp Somiju un Igauniju vairs nešķiet nejaušība, ceturtdien, 26.decembrī, paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda). “Bojātie zemūdens kritiskās infrastruktūras elektrības kabeļi, kas savieno Somiju un Igauniju, liecina par to, ka Baltijas jūrā aizvien biežāk vērojami kabeļu bojājumi,” viņš ceturtdien rakstīja vietnē “X”, piebilstot, ka “tā vairs nešķiet nejaušība”. Ziemassvētku dienā zemūdens kabelis “Estlink 2”, pa kuru no Somijas uz Igauniju tiek piegādāta elektroenerģija, tika atvienots no elektrotīkla, vien nedaudz vairāk nekā mēnesi pēc tam, kad Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos Baltijas jūrā tika pārrauti divi telekomunikāciju kabeļi. Prezidents uzskata, ka “jūras infrastruktūras aizsardzība ir jāizvirza gan NATO līmenī, gan divpusējā līmenī kā viena no galvenajām prioritātēm Baltijas jūras reģiona sadarbībā”. Tikmēr ārlietu ministrs Ķēstutis Budris sacīja, ka šādu incidentu pieaugošajam skaitam vajadzētu būt kā brīdinājumam NATO un Eiropas Savienībai (ES).
Lietuvai, lai izveidotu divīziju, līdz 2030.gadam, aizsardzībai jāiztērē 5,5% no IKP
Lietuvai aizsardzībai jāvelta 5,5% no IKP, lai līdz 2030.gadam izveidotu militāro divīziju, trešdien, 25.decembrī, paziņoja prezidents Gitans Nausēda. “Mums patiešām ir nepieciešami 5,5% no IKP, lai līdz 2030.gadam īstenotu iecerēto programmu. Runa nav tikai par divīziju, tās veidošanu cilvēku ziņā, bet arī par bruņojumu, rezervēm, infrastruktūru. Daudzas lietas ir cieši saistītas ar divīzijas izveidi,” viņš trešdien sacīja TV3 ziņās. Nausēda jau iepriekš ir izteicies, ka Lietuva varētu apsvērt iespēju neievērot Eiropas fiskālās disciplīnas noteikumus, lai nodrošinātu divīzijas pilnīgu izveidi Lietuvas bruņotajos spēkos noteiktajā termiņā. Aizsardzības amatpersonas lēš, ka pie pašreizējā finansējuma līmeņa Lietuvas militārā divīzija pilnīgas operatīvās spējas varētu sasniegt tikai 2036.-2040.gadā, nevis 2030.gadā, kā sākotnēji plānots.
Lietuvas ES komisārs sagaida, ka NATO vienosies par aizsardzības finansējumu 2025.gadā
Par aizsardzību un kosmosu atbildīgais ES komisārs no Lietuvas Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) uzskata, ka nākamā gada NATO samitā Nīderlandē tiks panākta vienošanās par finansējuma palielināšanu aizsardzībai. “Par to, cik daudz naudas ir jāiegulda, ir jādiskutē. Domāju, ka nākamā gada NATO samitā tiks panākta vienošanās par lielākām valsts investīcijām pašreizējo 2% vietā. Mēs varam spekulēt, bet NATO ziņā ir vienoties par to, cik lielam procentam vajadzētu būt,” pirmdien, 23.decembrī, Viļņā žurnālistiem sacīja eirokomisārs. Pagājušajā gadā Viļņā notikušajā NATO samitā 32 NATO valstis noteica minimālo aizsardzības izdevumu apjomu 2% no IKP.
Lietuvas tiesa par neatļautu viņa attēla izmantošanu Klintam Īstvudam piešķir 250 000 eiro lielu kompensāciju
Klaipēdas apgabaltiesa ir daļēji apmierinājusi Holivudas aktiera Klinta Īstvuda prasību par viņa attēla neatļautu izmantošanu CBD produktu reklamēšanai, piešķirot viņam 250 000 eiro kompensāciju no nu jau likvidētā Lietuvas uzņēmuma bijušā vadītāja. Īstvudam tika atlīdzināti arī procenti un proporcionāli tiesāšanās izdevumi, teikts tiesas paziņojumā pirmdien, 23. decembrī. Saskaņā ar tiesas sniegto informāciju Lietuvas uzņēmums “Mediatonas”, kuru vadīja apsūdzētais Ģiedrjus Bučinsks (Giedrius Bučinskas), rīkoja kanabidiolo (CBD) produktu reklāmas kampaņu, kurā prettiesiski izmantoja Īstvuda vārdu, līdzību un slavu, publicējot rakstus bez viņa piekrišanas. Šī bija otrā reize, kad Klaipēdas apgabaltiesa izskatīja šo lietu. Sākotnēji tiesa noraidīja Īstvuda un “Garrapata” celtās prasības, jo viņi nebija pierādījuši savu kā “Mediatonas” kreditoru statusu. Pēc tam aktieris un viņa uzņēmums pieprasīja atlīdzināt zaudējumus 50 000 eiro apmērā. Tomēr Lietuvas Apelācijas tiesa lietu nosūtīja atpakaļ pirmās instances tiesai atkārtotai izskatīšanai. 2021.gada oktobrī Losandželosas federālā tiesa piesprieda “Mediatonas” samaksāt Īstvudam un “Garrapata” 6,1 miljonu ASV dolāru (5,26 miljonus eiro).
Premjerministrs tiekas ar Nīderlandes kolēģi
Premjerministrs Gintauts Palucks (Gintautas Paluckas) otrdien, 24.decembrī, Ruklā tikās ar savu Nīderlandes kolēģi Diku Šofu (Dick Schoof), paužot optimismu, ka NATO līderi nākamajā samitā vienosies par mērķi aizsardzībai atvēlēt vismaz 3% no IKP. “NATO valstu mērķtiecībai un ieguldījumiem aizsardzībā ir jāatbilst mums tuvumā esošajiem draudiem, ko pašlaik attur uz Ukrainas milzīgo upuru rēķina. Tāpēc mana valdība ir apņēmusies aizsardzības finansējumam atvēlēt vismaz 3,5% no IKP, un nākamā gada budžetā mēs šo skaitli pārsniegsim,” otrdien paziņojumā presei sacīja Palucks. Palucks sacīja, ka Lietuva augstu vērtē Nīderlandes ieguldījumu Baltijas reģiona un visas alianses drošībā. Viņš īpaši uzsvēra Nīderlandes pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” izvietošanu Lietuvā pagājušā gada jūlijā notikušajās mācībās.
Lietuva tērēs 15 miljonus eiro robežu novērošanas sistēmas modernizācijai
Lietuva plāno izmantot Eiropas Komisijas (EK) piešķirtos 15 miljonus eiro, lai modernizētu elektroniskās robežapsardzes sistēmas četrās robežkontroles stacijās uz valsts robežas ar Krieviju. Iekšlietu ministrija pirmdien, 23.decembrī, paziņoja, ka sistēmas tiks modernizētas Rocišķu robežkontroles punktā (22,4 km garā posmā), Vištītes robežkontroles punktā (34,4 km), Viešviles robežkontroles punktā (30,6 km) un Plašķu robežkontroles punktā (25,9 km). Valsts robežsardzes dienests plāno sākt modernizāciju nākamgad un pabeigt to 2027.gadā, norādīja ministrija, piebilstot, ka savā pieteikumā Komisijai Lietuva lūdza naudu arī deviņām citām robežkontroles stacijām, taču šo sistēmu modernizācijai finansējums netika saņemts.
Seims apstiprina atjaunoto līgumu ar Latviju par neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem
Lietuvas Seims pirmdien, 23.decembrī, apstiprināja atjaunoto Lietuvas un Latvijas līgumu par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu pierobežā. Parlaments pagājušajā nedēļā vienbalsīgi nobalsoja par šiem līgumiem. Abu kaimiņvalstu veselības ministri jūlijā parakstīja atjaunoto nolīgumu. Līdz ar līguma ratifikāciju abu valstu ātrās palīdzības dienesti noslēgs papildu vienošanos, kurā būs noteikta precīza kārtība, kādā tiek pieprasīta un sniegta palīdzība, kā arī noteikta kārtība, kādā tiek reģistrēti un pārsūtīti no pierobežas teritorijas saņemtie izsaukumi.
