Meli un politiskie skandāli. “Rail Baltica” kā finanšu slogs. Pasaulē triumfē “Straume”. BNN 2024.gada spilgtāko notikumu apskats

Ja raugāmies uz aizejošā gada spilgtākajiem notikumiem Latvijā, tad vismaz politiskā segmentā tie no iepriekšējo gadu norisēm īpaši neatšķiras. Arogance, intrigas un shēmošana nekur nav pazudušas, tāpat kā aplamā pārliecība, ka augsts amats atļauj visu, pat publiski sameloties vai šķērdēt nodokļu maksātāju naudu uz nebēdu. Toties neviltotu prieku nesuši režisora Ginta Zilbaloža panākumi pasaules līmenī, mūsu paraolimpiešu sniegums Parīzē un Dona panākumi Eirovīzijā. Protams, uzmanības fokusa centrā joprojām ir Krievijas neģēlīgais karš Ukrainā. BNN apkopojumā vieni no 2024.gada svarīgākajiem notikumiem.

Gada fokusā – atbalsts Ukrainai

Diemžēl cerības, ka 2024.gadā ukraiņi uzveiks krievu agresoru ordas, nepiepildījās un tagad ar ticību labajam raugāmies uz 2025.gadu. Katru dienu kopš 2022.gada 24.februāra sev atgādinām – ukraiņi ir tas vairogs, kas sargā visu pārējo Eiropu no Krievijas agresīvajiem tīkojumiem. Uz mūsu pilsētām nekrīt Krievijas mestās bumbas, mūsu vīrieši ar ieročiem rokās nav spiesti aizstāvēt savu zemi un, ja gribam, lai tā arī paliek, palīdzēsim Ukrainai!

Kopējais atbalsts Ukrainai 2024.gadā ir pārsniedzis 200 miljonus eiro. Mūsu aizsardzības ministrija ir iniciējusi starptautisko dronu koalīciju, kurās vēlāk tā pirmo vijoli gan atdeva britiem.  

Iepriecina Evikas Siliņas Starptautiskās Krimas platformā solītais par militārā atbalsta pakotni 2025.gadam. Gan bruņutransportieri “Patria”, droni, karavīru ekipējums un munīcija, gan apmācības 4 000 karavīriem, ukraiņiem lieti noderēs.  Liels paldies ikvienam, kurš palīdz un dara!

Gada triumfs – “Straumes” panākumi

Latviešu režisora Ginta Zilbaloža animācijas filmas “Straume”  gozējas slavas saules staros, turklāt ne vien Latvijā, bet visā pasaulē. Filma, kura starptautiski zināma ar nosaukumu “Flow”, un kuru Latvija oficiāli izvirzījusi ASV Kinoakadēmijas balvai “Oskars” kategorijā “Labākā starptautiskā filma”, decembra sākumā saņēma Ņujorkas filmu kritiķu loka (NYFCC) balvu kā labākajā animācijas filma. Filma saņēmusi Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā animācijas pilnmetrāžas filma. Ansī animācijas filmu festivālā “Straume” ieguvusi četras balvas, to skaitā – žūrijas un skatītāju balvas, tāpat arī augstāko balvu Otavas animācijas festivālā. Vārdu sakot, šo filmu noteikti ir vērts noskatīties.

Gada kreņķis – “Rail Baltica” projekts

Šogad pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Augstāko revīzijas iestāžu situācijas izpētes uzzinājām, ka “Rail Baltica” būvētāji rokas nodokļu maksātāju kabatās iebāzuši daudz dziļāk, kā domājām iepriekš. Izrādījās, ka “Rail Baltica” projekta aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu. Igaunijā nepieciešami vēl 2,7 miljardi eiro, Lietuvā 8,7 miljardi, bet Latvijā 7,6 miljardi eiro. Projekta īstenotāji gan apsolījuši, ka izmaksas varētu par pusotru miljardu sarukt, ja tiks izbūvēts mazāk trokšņu sienu  un autoceļu savienojumu, kā arī netiks būvēts 900 miljonu eiro vērtais savienojums starp Rīgas lidostu un Misu. Tomēr garantijas, ka projekts atkal neapaugs ar visādām dīvainām ekstrām, nav. Kā piemērs var kalpot pālis Daugavā, kurš savu tiltu var gaidīt vēl sazin cik ilgi.

Gada prieks – teātru mājas un Dona panākumi

Šogad uz šo nomināciju pretendē vairāki notikumi: Jaunais Rīgas teātris beidzot atgriezies savās vēsturiskajās telpās Lāčplēša ielā 25, arī Valmieras teātris pēc pārbūves un atjaunošanas darbiem sagaidīja nama atklāšanas pasākumu, bet Dons ar dziesmu “Hollow” iekļuva Eirovīzijas finālā, tādējādi pārraudams Latvijas pēdējo gadu neveiksmju ķēdi. Katrs no šiem notikumiem ir gana priecīgs un ilgi gaidīts, tādēļ “Gada prieka” tituls pienākas tiem visiem.

Gada teiciens – “Neaizrijies! Neapvemies!”

Šīs nominācijas neapšaubāmas uzvarētājs ir ministru prezidentes (!) Evikas Siliņas starpsauciens valsts budžeta skatīšanas laikā no Saeimas plenārsēžu zāles “Neaizrijies! Neapvemies!”. Vētraino vēstījumu nekļūt par cilvēka organisma fizioloģisko norišu upuri Siliņa adresēja “Apvienotā saraksta” pārstāvim Edvardam Smiltēnam. Vēlāk viņa pauda, ka ne par matu nenožēlo  Saeimas ārkārtas sēdē izsprukušos parupjo teicienu, jo uzskata, ka bijušais partijas biedrs sakot, ka Siliņa nav spējīga vadīt šo valdību,viņu personīgi apvainojis. Ja pieņemam, ka Smiltēns ne tuvu nav vienīgais, kurš apšauba Siliņas valdības vadītājas prasmes, tad bail pat domāt, cik daudz tamlīdzīgu teicienu saistībā ar cilvēka fizioloģiju premjerei būs jāizdomā, lai neatkārtotos…

Gada “Pīlīšu pūtējs” – melošana par dronu

Rēzeknes novada Gaigalavā 7.septembra rītā nokritušais Krievijas “Shahed” tipa drons izrādījās potenciāli bīstams ne vien novada iedzīvotājiem, bet arī augstām amatpersonām. Iedzīvotajiem tas bija bīstams, jo bija aprīkots sprāgstvielām un, lai cik ļoti kāds gribētu iestāstīt pretējo, varēja arī izraisīt traģēdiju; amatpersonām – jo atklāja viņu mazdūšību un iespējamo samelošanos. Pat tad, kad izrādījās, ka varoņstāsts par drona izsekošanu jau kopš tā parādīšanās Latvijas robežas tuvumā neatbilst patiesībai, neviena galva “neripoja”. Par bijušo NBS komandieri Leonīdu Kalniņu īpaša izbrīna nav, jo incidenta brīdī līdz pilnvaru laika beigām viņam bija palikuši aptuveni trīs mēneši. Izbrīna tas, ka arī aizsardzības ministrs  Andris Sprūds (“Progresīvie”) tika no šīs situācijas laukā pat bez īpaša izbīļa. Stingras valsts augstāko amatpersonu nostājas attiecībā uz aizsardzības jomas vadības centieniem slēpt patieso ainu nebija. Un tas jau galīgi nav labi.

Gada sasniegumi – paraolimpiešu sniegums Parīzē

Olimpiskajās spēlēs Parīzē latviešu sportisti netriumfēja, tādēļ jo lielāks gandarījums par mūsu paraolimpiešu sniegumu, kuri mājup devās ar četrām medaļām. Rihards Snikus  ar zirgu King of the Danc ieguva divas zelta medaļas – individuālajā iejādē un  individuālajā brīvā stila iejādē, Diāna Krūmiņa izcīnīja zelta medaļu šķēpa mešanā, sasniedzot jaunu paraolimpisko spēļu rekordu — 24,99 metrus, savukārt pieckārtējais paraolimpisko spēļu medaļnieks  Aigars Apinis no Parīzes mājās pārveda sudraba medaļu disku mešanā.

Gada grēkāži – “Rail Baltica” politiskie uzraugi

Par gada grēkāžiem visu var noskaidrot Andra Kulberga vadītās “Rail Baltica” Parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumā. Komisija konstatējusi, ka premjeru un citu atbildīgo ministru iesaiste “Rail Baltica” projekta uzraudzībā un koordinācijā nav notikusi un projekts vadīts vienīgi Satiksmes ministrijā. Atzīmēta arī Finanšu ministrijas nepietiekamā vadība risku vadībā un finanšu kontrolē. Tomēr pats galvenais, ka nosaukti to amatpersonu vārdi, kuri pēc parlamentārās izmeklēšanas komisijas domām, visu šo putru ievārījuši. Pilns ziņojuma teksts ar visiem vārdiem un uzvārdiem lasāms te .

Gada kritiens – Kariņš pamet politiku

Artūra Krišjāņa Kariņa politiskā karjera 2024.gadā sabruka kā kāršu namiņš un, visticamāk, to atjaunot vairs neizdosies.  Kad atklājās, ka Kariņa premjerēšanas laikā  par speciālajiem avioreisiem no Latvijas un Eiropas Savienības budžetiem kopumā samaksāti 545 000 eiro, Kariņš, kurš tolaik jau bija ārlietu ministrs Evikas Siliņas valdībā, no amata atkāpās. Galvenais pārmetums visā šajā stāstā bija par no valsts budžeta līdzekļiem nelikumīgi iztērētiem 221 566 eiro, kuru tika maksāti par privātajiem avioreisiem arī tad, kad samērojamā laikā bija pieejamas arī regulāro komercreisu alternatīvas, piemēram, mūsu pašu “airBaltic”.

Nepiepildījās arī Kariņa sapņi par ievēlēšanu Eiroparlamentā, kļūšanu par eirokomisāru no Latvijas vai NATO ģenerālsekretāra vietnieku. Savukārt pēc tam, kad valsts budžeta skatīšanas laikā Krišjānis Kariņš paziņoja par atkāpšanos no “Vienotības” valdes, jo vairs neatbalsta šīs partijas īstenoto politiku, viņa darbam aktīvajā politikā pienākušas beigas.

Gada uzmetiens – Latvijas Bankas prezidenta nenotikušās vēlēšanas

Šajā kategorijā uz uzvarētāja lauriem pretendēja divi notikumi. Bijušā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska pazemināšana amatā vadītāju Kariņa lidojumu skandāla dēļ un Mārtiņa Kazāka un Reiņa Bērziņa kandidatūru atsaukšana tikai dienu pirms Saeimas balsojuma par viņu piemērotību Latvijas Bankas prezidenta amatam. Citskovskis par valsts galveno “slotu pavēlnieku” (Saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas direktoru) kļūt negribēja un iesniedza atlūgumu. Bērziņš un Kazāks neteica neko, tomēr ir skaidrs, ka “Altum” šefs uz LB prezidenta amatu diezin vai vēl kādreiz būs piedabūjams kandidēt. Politiķi apgalvo, ka šis, pēc būtības cūciskais uzmetiens, ticis veikts Latvijas labā, taču ticības tam nav nekādas. Tādēļ “gada uzmetiena” lauri  tomēr pienākas Latvijas bankas prezidenta tā arī nenotikušajām vēlēšanām.

Gada starptautiskā šmuce – Lielbritānijas sankcijas Lembergiem

Novembra izskaņā Lielbritānija cīņā ar korupciju un naudas atmazgāšanu noteica sankcijas Aivaram Lembergam un viņa meitai Līgai. Paziņojums par to publicēts Lielbritānijas valdības oficiālajā interneta vietnē, un tajā cita starpā pausts: “Aivars Lembergs ir viens no Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, kurš ļaunprātīgi izmantoja savu politisko stāvokli, lai kukuļotu un atmazgātu naudu. Lembergs ir mēģinājis slēpt korupcijas rezultātā gūtos ienākumus ieguldījumu fondos un citās korporatīvās struktūrās, tostarp savas meitas Līgas Lembergas vārdā, kurai arī šodien tika piemērotas sankcijas.” Līdz ar Aivaru un Līgu Lembergiem sankcijas noteiktas arī Ukrainas uzņēmējam Dmitrijam Firtašam un viņa sievai Ladai Firtašai, kā arī Angolas un Krievijas pilsonei, miljardierei Izabellai duš Santušai. Diemžēl mums no tā labāk nepaliek.

Gada kratīšana – VDD pie Tatjanas Ždanokas

Pēc tam, kad Tatjanai Ždanokai beidzās Eiropas Parlamenta deputātes pilnvaras un līdz ar to arī mandāta sniegtā neaizskaramība, Valsts drošības dienesta vīri beidzot varēja veikt kratīšanu ar viņu saistītos objektos Latvijā un pēc Latvijas ģenerālprokurora lūguma arī viņas dzīvoklī Briselē. Par to, kas atrasts šo kratīšanu laikā izņemtajos dokumentos un datu nesējos, publiski zināms nav, toties vairāku amizantu, ar nostalģiskām atmiņām apveltītu lietiņu kolekcijas attēli jau apceļojuši visu internetu. Līdztekus grāmatām par Krievijas vēsturi un pionieru vimpeļiem, bija arī ielūgums uz svinīgo pieņemšanu pie Putina un Putina konfektes sirsniņkārbā.

Gada izgāšanās – grozījumi OCTA likumā

Saeima pieņēma un Valsts prezidents izsludināja grozījumus OCTA likumā un pamatīgi “iebrauca grāvī”. Proti, likumdevējs nolēma, ka OCTA polise turpmāk būs jāiegādājas visiem transportlīdzekļiem, ja vien to reģistrācija uz laiku nav pārtraukta. Tas nozīmē, ka OCTA jāmaksā par jebkuru pagalmā rūsējošu braucamo, ja vien tas nav noņemts no uzskaites, OCTA nepieciešama arī automašīnai, kura ir atstutēta uz koka klučiem un kurā jau kādus desmit gadus mājo suns, OCTA jāmaksā arī tad, ja attiecīgais transportlīdzeklis satiksmē nepiedalās un nekādu apdraudējumu satiksmē nerada. Pēc tam, kad sociālajos tīklos par šo izcēlās pamatīgs tracis, Saeima ķērās pie “kļūdas labošanas”, solot vērtēt iespēju neprasīt OCTA auto, kuri nepiedalās satiksmē, bet deputāti Didzis Šmits (AS) un Andris Kulbergs (AS) atvainojās sabiedrībai, – tā sakot, vainīgi, neiedziļinājās jautājumā līdz galam…

Gada “Solīts makā nekrīt” – “airBaltic” uzdāvinātais pusmiljards un neesošais investors

Tieši tā varētu vērtēt “airBaltic” un satiksmes ministra Kaspara Briškena skaļos solījumus, ka teju, teju būs klāt stratēģiskais investors ar milzīgu naudas maku, kurš izcels mūsu nacionālo aviokompāniju saulītē. Lai sagatavotos sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, valdība lēma “airBaltic” pamatkapitālu samazināt par 571,293 miljoniem eiro, tādējādi norakstot zaudējumos daļu no iepriekšējiem valsts ieguldījumiem. Pagaidām turpinām sēdēt ja ne gluži pie sasistas, tad pamatīgi ieplaisājušas siles gan – stratēģisko investoru pie apvāršņa nemana, bet deviņu mēnešu periodā uzņēmums strādājis ar 48,5 miljonu eiro zaudējumiem.

Gada “Nebeidzamais stāsts” – tiesvedība Lemberga lietā turpinās

Tiesāšanās krimināllietā, kurā apsūdzēti Aivars Lembergs, Anrijs Lembergs un Ansis Sormulis tik drīz vēl nebeigsies, jo Senāta Krimināllietu departaments 17.decembrī ierosināja kasācijas tiesvedību. Lietā ir 349 sējumi. Pirmās instances tiesas spriedums ir uz 1924 lapām, savukārt apelācijas instances tiesas spriedums – uz 579 lapām. Lietā iesniegts prokurora protests un 15 kasācijas sūdzības, kopumā uz 1021 lapas. Tātad varam tikai minēt, cik ilgi šī kasācijas sūdzības izskatīšana vilksies. Ja atceramies, ka Rīgas apgabaltiesa kā pirmā instance šo lietu sāka skatīt jau 2009.gadā, tad “Nebeidzamā stāsta” nosaukums tai piešķirts pelnīti.

Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!