Grupa “Instrumenti” atteikusies no saņemtās “Zelta mikrofona” nominācijas kategorijā “Gada labākais albums”, liecina apvienības ieraksts sociālajā medijā “Facebook”.
Grupa pateicas visiem “Zelta mikrofons” žūrijas locekļiem, kuri balsojumā novērtēja tās darbu, iekļaujot dziesmu “Tu iekriti manī” starp kategorijas “Labākā dziesma” pieciniekā, kā arī nominējot albumu “Runā Rīga” kā “Gada labākais pop albums”.
“Diemžēl, balstoties uz mums pieejamo informāciju, dziesma “Tu iekriti manī” pēc sākotnējā balsojuma tika izņemta no kategorijas “Labākā dziesma” nominantu saraksta, aizstājot to ar citu darbu. Šādu izmaiņu dēļ esam pieņēmuši lēmumu cieņpilni atteikties arī no saņemtās “Gada labākā albuma” nominācijas,” uzsver “Instrumenti”.
Grupas pārstāvji pauž, ka balvas piešķiršanas procesam ir jābūt caurspīdīgam un objektīvam, atspoguļojot visas žūrijas sākotnējā balsojuma rezultātus bez atsevišķu žūrijas locekļu subjektīvas ietekmes.
LETA jau vēstīja, ka “Zelta mikrofona” ieskatā sociālo mediju vidē un masu mediju pārstāvjiem esot izplatīti dezinformējoši, nepatiesi materiāli, kuru mērķis ir sēt šaubas, diskreditēt žūrijas darbu un izvēles.
Tāpat balvas organizatori vērš uzmanību uz to, ka materiāli izplatīti gan anonīmi, gan publiski, piebilstot, ka publiski izplatīto materiālu autori ir atsevišķi mūzikas nozares pārstāvji, kuri “nav ieguvuši kārotās” nominācijas.
Grupa “Olas” ir aktualizējusi tēmu, kas saistīta ar “Zelta Mikrofona” balvas vērtēšanas procesu, norādot uz vairākām, viņuprāt, neskaidrībām. Viņi izveidojuši video, kurā iekļauti arī ekrānuzņēmumi, lai ilustrētu savu skatījumu. Pēc grupas dalībnieku domām, jau otro gadu uzvarētāji tiek noteikti, neievērojot pilnīgu godīgumu.
“Pagājušajā gadā “Zelta Mikrofons” neiekļāva mūsu dziesmu “Dzīvot kaifs” straumētāko ierakstu nominācijā, lai gan mūsu dziesmas klausījumu skaits bija lielāks nekā citiem kandidātiem. Vēlāk viņi veica “pārskaitīšanu”, atzina kļūdu un no sirds atvainojās. Taču šķiet, ka “Zelta Mikrofons” neņem vērā mācību – šogad situācija ir kļuvusi vēl absurdāka,” dalās grupas dalībnieki “TikTok” video. Grupas ieskatā nominācijā “Gada labākā dziesma” žūrija sākotnēji bija nobalsojusi, lai dziesma “Nārnija” būtu pieciniekā, taču žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde un viņa draugs Normunds Vucāns šo lēmumu esot mainījuši.
“Tas notika pēc viņu iekšējās diskusijas, ignorējot žūrijas kopējo viedokli. Mūsu dziesma tika izņemta no nominantu saraksta, un tās vietā iekļāva Jāņa Žildes favorītu. Rodas jautājums: kāda jēga vispār no žūrijas? “Zelta Mikrofonu” sponsorē Kultūras ministrija ar nodokļu maksātāju naudu, tāpēc tai vajadzētu būt absolūti caurspīdīgai un objektīvai,” uzsver grupa.
Viņi arī pievērsa uzmanību tam, ka Jānis Žilde saņēmis finansējumu no LAIPAS Austras balvas ceremonijas rīkošanai, kuru vada Normunds Vucāns. Grupas vēstījums turpinās, minot, ka šogad Austras balvu ieguva grupa “KUBA”, kurā spēlē arī pats Jānis Žilde. Abi projekti esot saņēmuši Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumu, kas rada jautājumus par interešu konfliktu.
Video noslēgumā grupa pateicas atbalstītājiem, kas palīdzējuši atklāt aizkulises. Viņi uzsver, ka nevēlas balvu, bet cenšas pievērst uzmanību šādām situācijām, jo uzskata, ka līdzīgas problēmas varētu skart arī citus mūziķus.
“Zelta mikrofona” organizatoru ieskatā grupas “Olas” 27.decembrī sociālajos tīklos publicētais videoklips ir “apzināti safabricēta dezinformācija”, kas veidots pēc viltus ziņu parauga, kompilējot vairākus savstarpēji nesaistītus faktus un par tiem izdarot nepamatotus secinājumus.
Kā aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, ministrija neiejaucas nevienas no nacionāla mēroga apbalvojumiem kultūras nozarēs žūrijas komisijas darbā, pilnībā uzticot šo pienākumu apbalvojuma organizatoriem – nozares profesionāļiem. Apbalvojuma mūzikas ierakstu gada balva “Zelta mikrofons” žūrijas komisijas darbs neesot izņēmums.
“Vienlaikus, piešķirot valsts budžeta finansējumu nacionālas nozīmes apbalvojuma popmūzikā norises atbalstam, tiek un tiks vērtēta spēja apbalvojumu organizēt augstā līmenī, cita starpā spējot nodrošināt caurspīdīgu un godīgu žūrijas komisijas darbu,” uzsver KM pārstāve.
KM no valsts budžeta līdzekļiem mūzikas ierakstu gada balvas “Zelta mikrofons” norisei atvēlēja 30 000 eiro.
Savukārt šogad marta sākumā notikusī “Zelta mikrofona” apbalvošanas ceremonija izpelnījās atsevišķu nozares pārstāvju kritiku. Piemēram, mūzikas producents un Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) padomes priekšsēdētājs Rūdolfs Budze sociālajos medijos pārmeta “Zelta mikrofona” producentei Elitai Mīlgrāvei narcisismu, kas esot izpaudies kā “savas grāmatas [“Mikrofons”] bāšana visiem laureātiem klēpī”.
Viņam piebalsoja cits mūzikas producents un LaIPA padomes loceklis Arnis Račinskis, pārmetot Mīlgrāvei balvas pakārtošanu savām interesēm un komercializāciju.
Savukārt Mīlgrāve uz to atbildēja, paužot, ka balvu nerīko peļņas dēļ, bet gan lai radītu mūziķiem svētkus un cildinātu viņu darbu.
LaIPA ir nolēmusi organizēt jaunu populārās mūzikas nozares balvu “Gamma” jeb “Gada augstāko mūsdienu mūzikas apbalvojumu”. LaIPA ikgadējā biedru kopsapulcē maijā izvērtējušās diskusijas, vai LaIPA kā organizācijai nepieciešams piedalīties vai organizēt īpašu nacionāla līmeņa populārās mūzikas nozares godināšanas ceremoniju.
Balsojot LaIPA biedri nolēmuši, ka LaIPA kļūs par jaunas populārās mūzikas nozares balvas “Gamma” organizētāju.