Šonedēļ Lietuvas Aizsardzības ministrija informējusi par plāniem iegādāties vācu tankus; tikmēr Lietuvas Valsts valodas inspekcija pamanījusies sadusmot Polijas vēstnieku.
No Baltkrievijas robežas aizraidīti 18 migranti
Ceturtdien, 27.jūlijā, no Lietuvas-Baltkrievijas robežas aizraidīti 18 migranti, kas centās nelikumīgi ienākt Lietuvā. Kopumā no robežās šķērsošanas tam neparedzētā vietā šogad jau atturēti 1427 imigranti. 2022.gadā no robežas tika aizraidīti vairāk nekā 11 200 robežšķērsotāji, un kopš 2021.gada 3.augusta, kad Lietuvas robežsardzei tika dota atļauja raidīt imigrantus prom no robežas, no ienākšanas Lietuva atturēti vairāk nekā 20 tūkstoši personu. Kopējā skaitā iekļauti arī atkārtoti robežas šķērsošanas mēģinājumi.
Lietuva un Polija vienojas par robežas slēgšanu ar Baltkrieviju
Lietuvas Iekšlietu ministres vietnieks Arnolds Abramavičs (Arnoldas Abramavičius) piektdien, 28.jūlijā, informēja žurnālistus, ka Lietuva un Polija apsver robežas slēgšanu, ja notiks nopietni starpgadījumi saistībā ar algotņu grupējumu Vāgnera grupa, kas pašlaik izvietots Baltkrievijā. Abramavičs pastāstīja, ka viņa rīcībā ir informācija, ka Polijas valdības pārstāvji 27.jūnijā apmeklējuši Polijas-Baltkrievijas robežu, lai izvērtētu situāciju. Viņš arī norādīja, ka Polijas amatpersonas diez vai ir iebiedētas ar Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko izteikumiem, ka krievu algotņi vēloties doties uz rietumiem un apmeklēt Varšavu.
Pie Krievijas vēstniecības Viļņā norisinājies mītiņš
27.jūlijā pie Krievijas vēstniecības Viļņā daži desmiti cilvēku pulcējās uz piketu, lai atgādinātu par Krievijas kara noziegumiem un aicinātu ANO no jauna atvērt vienu no izmeklējamajām lietām. Protestētāji pulcējās Borisa Ņemcova laukumā, kas nosaukts par godu nogalinātajam Krievijas opozicionāram, un rokās turēja plakātus ar uzrakstiem “ANO, laiks rīkoties” un “Brīvību Azovstal aizstāvjiem”. Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs un piketa iniciators Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas) norādīja, ka piketa mērķis bija atgādināt sabiedrībai par krievu veikto cietuma bombardēšanu Maskavas kontrolētajā Ukrainas pilsētā Olenivkā. Cietumā atradās sagūstītie ukraiņi, galvenokārt Azov bataljona karavīri, kas Mariupolē aizstāvēja rūpnīcu Azovstal.
Ārlietu ministrija aicina ES pastiprināt jaunās sankcijas pret Baltkrieviju
Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) 27.jūlijā paziņoja, ka Eiropas Savienības tikko apstiprinātās sankcijas pret Baltkrieviju vajadzēja ieviest jau sen, un aicināja bloku neapstāties. Landsberģis apstiprināja, ka jaunā sankciju pakete iekļauj dubulta lietojuma produktus un aviācijas preces, kas varētu palīdzēt novērst to nonākšanu kaujas laukā un cīnīties ar ar esošo sankciju apiešanu. Viņš sacīja: “Bet mēs nevaram apstāties, jo arī pārējā sankciju daļa ir jāapstiprina nekavējoties. Es ceru, ka mums nebūs uz to ilgi jāgaida.”
Aizsardzības ministrs atklāj plānus iegādāties vācu tankus
aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas) 27.jūlijā pavēstīja, ka informējis Valsts Aizsardzības padomi, ka publiski izziņos plānu iegādāties Vācijā ražotos tankus. Dienu iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) kritizēja Anušausku par šī informācijas izpaušanu. Saskaņā ar prezidenta teikto, Valsts Aizsardzības padome iepriekš vienojusies, ka “pieturas pie principa, ka ierobežota pielietojuma informācijai vajadzētu tādai palikt”. Tiesa, prezidenta kanceleja vēlāk izplatīja paziņojumu, ka prezidents izteicis politisku vērtējumu, savukārt ministrs norādījis, ka nav izpaudis slepenu informāciju.
Valdība atvēl 276 miljonus eiro militārās mobilitātes projektiem
Lietuvas valdība trešdien, 26.jūlijā, lēmusi atvēlēt 276 miljonus eiro no aizņēmuma līdzekļiem, lai īstenot mobilitātes un infrastruktūras projektus. Pirmajā gadā 148 miljoni eiro tiks ieguldīti caur Aizsardzības ministriju, un 128 miljonu eiro izlietošanu pārvaldīs Transporta un komunikāciju ministrija. Saskaņā ar valdības lēmumu, šie līdzekļi tiks izmantoti jaunu ēku projektēšanai un būvniecībai, munīcijas un sprāgstvielu noliktavām, šaušanas mācību laukumiem, Rūdninku militāro mācību bāzes iekšējam ceļu tīklam, valsts ceļiem un citiem projektiem.
Ģenerālprokurore atbalsta dzimumnoziedznieku reģistra izveidi
Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene (Nida Grunskienė) otrdien, 25.jūlijā, sacīja, ka prokuratūra atbalsta dzimumnoziedznieku reģistra izveidi, tomēr tai ir šaubas par reģistra publiskošanu. Saskaņā ar ģenerālprokurores teikto, savu viedokli būtu jāizsaka arī ekspertiem, jo nepieciešams izvairīties no personas datu aizsardzības pamatprincipu pārkāpumiem, ņemot vērā, ka reģistram ne vien paredzēts būt publiskam, bet tas arī iekļautu noziedznieku fotogrāfijas. Grunskiene uzsvēra, ka šāds reģistrs, kurā uzskaitīti aizdomās turētie un apsūdzētie par dzimumnoziegumu izdarīšanu, jau ir pieejams izglītības iestādēm, pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām, lai pārliecinātos, ka šīs personas nestrādā ar bērniem. Maijā deputātu grupa pieteica likumprojektu par dzimumnoziedznieku reģistra izveidi. Tā mērķis būtu ieviest kontroles mehānismu personām, kas apsūdzētas par dzimunoziegumiem, lai novērstu jaunus pārkāpumus.
Bijušā deputāta lieta par bērnu seksuālu izmantošanu nonāk tiesā
Ģenerālprokurore Nida Grunskiene 25.jūlijā informēja, ka pabeigta pirmstiesas izmeklēšana par iespējamiem dzimumnoziegumiem pret bērniem, kuros apsūdzēts bijušais deputāts Kristijons Bartoševičs (Kristijonas Bartoševičius), un lieta nodota tiesai. Bartoševičs apsūdzēts par divām seksuāla uzbrukuma epizodēm un četriem uzmākšanās gadījumiem. Apzūdzības izvirzītas arī par četriem vieglu miesas bojājumu nodarīšanas gadījumiem. Ģenerālprokurore apstiprināja, ka bijušais deputāts noliedz savu vainu. Bartoševičs parakstījis solījumu nepamest dzīvesvietu, kā arī viņam liegts tuvoties cietušajiem, un ir konfiscēti bijušā deputāta dokumenti. Grunskiene neizpauda, kur un kad notikuši pārkāpumi, un neizpauda ne cietušo vecumu, ne dzimumu, pamatojot to ar cietušo aizsardzību.
Valsts valodas uzrauga izteikums sadusmo Polijas vēstnieku
Radio LRT pirdmien, 24.jūlijā ziņoja, ka Lietuvas Valsts valodas inspekcijas vadītāja Audrjus Valotkas (Audrius Valotka) izteikumi par poliskajiem vietu nosaukumiem Viļņas rajonā sadusmojuši Polijas vēstnieku Lietuvā Konstantiju Radzivilu (Konstanty Radziwill), un viņš vērsies Lietuvas Kultūras ministrijā, cerot, ka amatpersonas nosodīs Valotkas izteikumus. Radzivils norādīja, ka Valotkas izteikums, salīdzinot poļu valodu ar krievu valodu Viļņas rajona kontekstā ir nepieņemams. Viņa protesta vēstulē lasāms: “Es uzskatu, ka ir Viļņas rajona valodas salīdzinājumus ar Ukrainas austrumiem un norādes uz iespējamām seperātiskām tendencēm apvidus iedzīvotāju vidū, ir īpaši nepatīkamas. Tas ir jo īpaši nepieņemami laikā, kad Polijas un Lietuvas ļaudis, un arī Lietuvas poļu minoritāte, skaidri iestājas par Ukrainu karā, ko izraisījusi krievu agresija.” Valsts valodas inspekcija nesen lika Viļņas rajona varas iestādēm novākt bilingvālās zīmes Bieliešku un Ažulaukes ciematos, bet iedzīvotāji protestēja un vērsās Administratīvo strīdu komisijā. Tā 24.jūlijā paziņoja, ka Valsts valodas inspekcijas prasība ir nepamatota.
