Pagājušajā nedēļā premjerministre tiek nominēta valdošās TS-LKD prezidenta amata kandidatūrai; Finanšu noziegumu uzraudzības iestādes bijušais vadītājs atzīst savu vainu par tirgošanos ar ietekmi
Premjerministrs apmeklēja NATO daudznacionālā korpusa Ziemeļaustrumu štābu Ščecinā
Piektdien, 6.oktobrī, Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė) kopā ar komandieri Valdemāru Rupši (Valdemaras Rupšys) Polijas pilsētā Ščecinā apmeklēja NATO Daudznacionālā korpusa Ziemeļaustrumu štābu (NATO DKZŠ). Valdība informēja, ka vizītes laikā Šimonīte tika iepazīstināta ar NATO DKZŠ darbību, pienākumiem un veicamajiem uzdevumiem, kā arī ar NATO aizsardzības plānu īstenošanas gaitu, ko alianses līderi apstiprināja Viļņā notikušajā samitā.
Uz robežas ar Baltkrieviju noķerti divdesmit nelegālie migranti
Lietuvas robežsargi naktī uz piektdienu (6.oktobri) apturēja 20 migrantus, kas mēģināja šķērsot robežu no Baltkrievijas, piektdien, 6.oktobrī, paziņoja Valsts robežsardzes dienests (VRS). Šogad Lietuva ir apturējusi 1 900 nelegālo migrantu ieceļošanu valstī caur neatļautiem punktiem Baltkrievijas pierobežā. Kopš 2021.gada 3.augusta, kad robežsargiem tika piešķirtas pilnvaras liegt ieceļošanu nelegālajiem migrantiem, Lietuvas robežsargi ir apturējuši aptuveni 21 200 personu ieceļošanu valstī no Baltkrievijas. Šajā skaitā ir iekļauti arī atkārtoti mēģinājumi šķērsot robežu, ko veikuši vieni un tie paši cilvēki.
Prezidents un ES Komisijas vadītāja apspriež Ukrainas graudu eksportu caur Klaipēdu
Ceturtdien, 5.oktobrī, Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) Granadā tikās ar Eiropas Komisijas prezidenti Urzulu fon der Leienu (Ursula von der Leyen), lai apspriestu iespējas paplašināt Ukrainas graudu eksportu caur Lietuvas jūras ostu Klaipēdā. Abas amatpersonas apsprieda arī atbalstu Ukrainai un spiediena pastiprināšanu uz Krieviju, paziņojumā presei norādīja Nausēdas birojs. Nausēdas biroja izplatītajā videoierakstā Nausēda sacīja, ka nav saņēmis Eiropas Komisijas (EK) vadītājas solījumu attiecībā uz subsīdijām, jo EK problēmas risinājumu redz citādāk. Tomēr viņš piebilda, ka varētu tikt panākta vienošanās par infrastruktūras attīstību. Pēc Nausēdas teiktā, ir saprotams, ka galvenais graudu tranzīta ceļš ir caur Rumāniju un ja situācija to atļauj, caur Melno jūru, taču Klaipēdai ir jāpaliek kā alternatīvai, kas, pēc viņa domām, dažkārt var kļūt gandrīz vai par svarīgāko tranzīta kanālu.
Prezidents runā par apsūdzībām pret Lietuvas vēstnieku Apvienotajā Karalistē
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda saka, ka valsts vēstniecības Londonā darbiniekiem ir jāsaprot, ka diplomāta darbam darbam piemīt specifisks režīms, kas prasa spēju pielāgoties. Viņa komentārs izskanēja, reaģējot uz Lietuvas vēstniekam Apvienotajā Karalistē Eitvīdam Bajarūnam (Eitvydas Bajarūnas) izvirzītajām apsūdzībām par amatpārkāpumiem un personāla mobingu. “Mums no tā ir jāizdara secinājumi, jābūt vienisprātis un jāsaprot, ka diplomāta darbs ir specifisks, tas nav darbs rūpnīcā pie konveijera,” ceturtdien, 5.oktobrī, Spānijas pilsētā Granadā žurnālistiem teica prezidents. Izpētot situāciju vēstniecībā Londonā, Lietuvas Ārlietu ministrijas eksperti iepriekš konstatēja, ka Bajarūnam trūkst nepieciešamās organizatoriskās kompetences, viņš ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras, un nespēj pienācīgi komunicēt ar vēstniecības darbiniekiem. Izmeklētāji iesaka izvērtēt Bajarūna rīcību un piemērotību vēstniecības vadītāja amatam, ziņo portāls delfi.lt. Nausēda Bajarūnu dēvē par prasīgu vadītāju un spriež, ka iespējama spriedze, ja vēstnieks pieprasa vairāk, nekā vidējā līmeņa darbinieki uzskata, ka viņiem vajadzētu darīt.
Lietuva ziņo par 229 jauniem COVID-19 gadījumiem, nāves gadījumu nav.
Lietuvā ceturtdien, 5.oktobrī, reģistrēti 229 jauni inficēšanās gadījumi ar koronavīrusu COVID-19, bet nav reģistrēti nāves gadījumi, piektdien, 6.oktobrī, liecina oficiālā statistika. Četrpadsmit dienu laikā primārās infekcijas līmenis ir samazinājies līdz 125,1 gadījumam uz 100 000 iedzīvotāju, bet septiņu dienu laikā pozitīvo testu procentuālais rādītājs ir 22%. Jaunu koronavīrusa gadījumu skaits Lietuvā augstāko punktu sasniedza 2022.gada februāra sākumā, kad katru dienu tika reģistrēti vairāk nekā 14 000 jaunu inficēšanās gadījumu. Lietuvā aptuveni 1,19 miljoni cilvēku vismaz vienu reizi ir saņēmuši pozitīvus COVID-19 testa rezultātus.
Valdošās TS-LKD līderis Landsberģis nepretendēs uz EP deputāta un prezidenta amatiem
Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis), kurš vada valdošo konservatīvo partiju Tēvzemes savienība-Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD), nekandidēs gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās. Par savu lēmumu viņš paziņoja trešdien, 4.oktobrī, pēc tam, kad partijas prezidijs apstiprināja sākotnējo iespējamo kandidātu sarakstu, kuri tiks sarindoti novembrī. TS-LKD nodaļas bija izvirzījušas gandrīz 90 EP deputātu kandidātus, un prezidijs sarakstā atstāja 49 vārdus. Tajā iekļauti pašreizējie partijas pārstāvji EP Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius), Rasa Juknevičiene (Rasa Juknevičienė) un Ļuds Mažilis (Liudas Mažylis), kā arī vairāk nekā 20 deputāti, lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navicks (Kęstutis Navickas), sociālās drošības un darba lietu ministre Monika Navickiene (Monika Navickienė) un citi. Iepriekš Landsberģis paziņoja, ka nepretendēs uz valsts prezidenta amatu.
Premjerministre nominēta par valdošās TS-LKD prezidenta amata kandidāti
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte ir kļuvusi par valdošās konservatīvās Tēvzemes savienības-Lietuvas kristīgo demokrātu (TS-LKD) prezidenta amata kandidāti pēc tam, kad citi potenciālie kandidāti atsauca savas kandidatūras, trešdien, 4.oktobrī, paziņoja partijas deputāts un ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis. Šimonīte trešdien Seimā žurnālistiem sacīja, ka viņa sevi uzskata par “proeiropeiski noskaņotu labējo spēku pārstāvi, kas nekādā ziņā nav radikāla”. TS-LKD vadība par viņas lēmumu kandidēt partijas vēlēšanās uz šo amatu uzzināja trešdien, sacīja Šimonīte, piebilstot, ka viņa pati savu lēmumu pieņēmusi nedaudz agrāk.
Prezidents armijas virspavēlnieka dzīvokļa situāciju sauc par “kļūdu”
Valsts prezidents Gitans Nausēda ir nosaucis Aizsardzības spēku komandiera Valdemāra Rupšes (Valdemaras Rupšys) lēmumu izmantot savu dzīvokļa pabalstu, lai īrētu dzīvokli no sava dēla par “kļūdu”. “Prezidents uzskata, ka armijas virspavēlnieka lēmums īrēt dzīvokli no sava dēla un izmantot viņam atvēlēto dzīvokļa pabalstu, lai par to samaksātu, ir kļūda,” aģentūrai BNS otrdien, 3.oktobrī, pavēstīja prezidenta kancelejā, piebilstot, ka Rupšis ir atzinis savu kļūdu un viņam tā ir jālabo. Rupšis līdz šim ir saņēmis ikmēneša dzīvokļa pabalstu gandrīz 500 eiro apmērā, ko viņš izmantojis, lai no dēla īrētu dzīvokli Viļņā, iepriekš ziņoja ziņu portāls 15min.lt. Pēc publikācijas Rupšis paziņoja, ka ir pārtraucis līgumu, tomēr piebilda, ka neredz interešu konfliktu. Armijas virspavēlnieks līdz šim saņēma dzīvokļa pabalstu 445 eiro apmērā tāpat kā jebkurš Lietuvas karavīrs, kuram nepieder nekustamais īpašums dienesta teritorijā. Rupšem pieder īpašums Ignalinas rajonā.
Finanšu noziegumu iestādes bijušais vadītājs atzīst savu vainu par tirgošanos ar ietekmi
Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta (FNID) bijušais direktors Ķēstutis Jucevičs (Kestutis Jucevičus) ir atzinis savu vainu tirdzniecībā ar ietekmi. “Jā, es pilnībā atzīstu savu vainu noziegumā par tirgošanos ar ietekmi,” viņš sacīja Viļņas pilsētas rajona tiesai, kad tā otrdien, 3.oktobrī, sāka izskatīt viņa krimināllietu. Saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem Jucevičs pieprasīja un pieņēma 2 000 eiro lielu kukuli, apsolot ietekmēt FNID amatpersonas, lai tās mainītu kādas personas procesuālo statusu pirmstiesas izmeklēšanā saistībā ar aizdomām par PVN krāpšanu. Izmeklēšanu veica dienesta Šauļu un Panevēžas reģionālās pārvaldes. Prokurore Jūrate Karčinskiene (Jurate Karčinskienė) otrdien nolasīja apsūdzības rakstu, kurā teikts, ka Jucevičs 2022.gada novembrī kādā Viļņas kafejnīcā pieņēma naudu no kādas personas. No 2012. līdz 2017.gadam viņš bija FNID direktors. Pēc pilnvaru termiņa beigām viņš atstāja valsts dienestu un aizgāja pensijā. Viņš 2018.gadā pievērsās politikai un kādu laiku bija Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas biedrs.
Baltkrievijas opozīcijas līdere litvinisma izpausmes dēvē par provokācijām
Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska ir nodēvējusi litvinisma izpausmes par provokācijām un cer, ka tās nekaitēs Lietuvas un Baltkrievijas iedzīvotāju attiecībām. “Nesen Lietuvas interneta vietnēs tika apspriesti nezināmu provokatoru izteikumi, kas pazemo Lietuvu un lietuviešus, un es varu apliecināt, ka Baltkrievijas sabiedrībā šādu pret lietuviešiem vērstu izteikumu nav daudz un tie ir nenozīmīgi. Provokatoru izteikumi ir absurdi un apkaunojoši,” teikts Svjatlanas Cihanouskas video vēstījumā, kas pirmdien, 2.oktobrī, tika demonstrēts parlamentārās Nākotnes komitejas rīkotajā diskusijā par lietuviskumu. Litvinisms ir ideoloģija, kas apšauba Lietuvas vēsturisko neatkarību un ko Lietuvas izlūkdienesti raksturo kā radikālu baltkrievu nacionālisma atvasi.
