Lietuvas valdība pieņēmusi vairākus būtiskus lēmumus, kas skar gan iekšpolitiskās norises, gan sadarbību ar citām valstīm, piemēram, par ātrāku pievienošanos kopējam Rietumeiropas elektrotīklam.
Skandāls pašvaldībās sašūpo valdību
Partijas Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti (TS-LKD) priekšsēdētājs, Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) piektdien, 19.maijā, paziņoja, ka lai gan briestošais skandāls, kas apvij daudzus Lietuvas pašvaldību politiķus, var pāraugt politiskā krīzē un izraisīt valdības krišanu, tas nenozīmē ārkārtas vēlēšanas. Partija piektdien bija sasaukusi partijas prezidiju, lai kopā ar citiem jautājumiem apspriestu arī iespējamo valdības atkāpšanos un ārkārtas vēlēšanas. Diskusijas seko pēc tam, kad Lietuvas izglītības ministre Jurgita Šugždiniene (Jurgita Šiugždinienė) ceturtdien, 18.maijā, iesniedza atlūgumu. Uz to pamudinājis skandāls par pašvaldību līdzekļu neatbilstošu izlietojumu – maksājumus savulaik it kā saņēmusi arī Šugždiniene.
Prezidents liecinās Seimam par Valsts Drošības dienesta pārbaudēm
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nausėda) ceturtdien, 18.maijā, informēja, ka piekritis liecināt parlamenta komitejas priekšā. Tā izveidota, lai izmeklētu, kā Valsts Drošības dienests (VDD) veica Nausēdas komandas pārbaudes viņa priekšvēlēšanu kampaņas laikā. Prezidents norādīja, ka nevēlas atstāt vietu neskaidrībām, un atkārtoja, ka nav lūdzis VDD veikt pārbaudes laikā, kad bija prezidenta amata kandidāts. Politiķi jauno komisiju izveidojuši pēc tam, kad Lietuvas žurnālistu Dāvida Pancerova (Davidas Pancerovas) un Birutes Davidonītes (Birutė Davidonytė) grāmatā “Trauksmes cēlējs un prezidents” (Pranešėjas ir Prezidentas) tika atklāti dažādi fakti par prezidentu darbībām saistībā ar VDD.
Nausēda apdomā kandidēšanu Lietuvas prezidenta vēlēšanās
Nausēda 18.maijā sabiedriskās televīzijas raidījumā Dienos Tema norādīja, ka, ja būs nepieciešama plašāka izvēle, viņš varētu pieteikt 2024.gada prezidenta vēlēšanām arī savu kandidatūru. Viņš atkārtoja, ka lēmumu paziņos gada nogalē: “Ziniet, ja man būtu uz lapas jāsaraksta iemesli, kādēļ nevajadzētu piedalīties 2024.gada vēlēšanās, tas būtu ļoti garš saraksts. Tomēr man ir arī atbildība valsts priekšā, un es patiesi apzinos situāciju valstī. Es domāju, ka mūsu tautai ir nepieciešama izvēle, tādēļ, ja būs nepieciešams to paplašināt, es turpināšu savu misiju, tomēr nevaru to skaidri pateikt jau šodien.”
Seims atzīst Lietuvas Komunistisko partiju par atbildīgu par deportācijām
Seims 18.maijā atzina Lietuvas Komunistisko partiju par atbildīgu par padomju varas veiktajām lietuviešu masveida deportācijām, izgaismojot arī vēsturisko saikni ar genocīdu, ko Krievija šobrīd pastrādā Ukrainā. Rezolūcija tika pieņemta ar 97 balsīm par, vienu pret, un vēl trīs deputāti atturējās. Dokumentu virzīja deputāti no TS-LKD, Zemnieku un zaļo savienības un Liberālās kustības. Rezolūcijā teikts, ka Lietuvas Komunistiskā partija bija “atbildīga par genocīdam pielīdzināmu Lietuvas populācijas iznīcināšanu īpašuma konfiskāciju un piesavināšanos, par spīdzināšanu un izsūtīšanu, kas tika iepriekš plānota un apzināti īstenota pēc tās rīkojumiem laikā no 1940. līdz 1963.gadam”.
Zemnieku un zaļo līderis paraksta partiju vienošanos par aizsardzību
Lietuvas Zemnieku un zaļo savienības priekšsēdētājs Ramūns Karbauskis (Ramunas Karbauskis) parakstījis vienošanos par aizsardzību un valsts drošību, kuru citu parlamenta partiju vadītāji parakstīja jau pirms gada. Karbauskis norādīja, ka šādi pirms jūlijā plānotā NATO samita vēlas parādīt, ka Lietuvā ir vienota nostāja nacionālās drošības jautājumos. Tiesa, viņš parakstījies uz atsevišķas lapas, nevis līdzās citu partiju līderu parakstiem, tādejādi parādot, ka viņa partija neatbalsta “valdošo partiju iekšpolitiku, kas ir destruktīva un samazina valsts spēju pretoties ārējiem apdraudējumiem”. Vienošanās būs spēkā līdz 2030.gadam, un tā paredz novirzīt vismaz 2,5% no IKP aizsardzībai, kā arī dažādos veidos stiprnāt valsts armijas spējas.
Tūrisms Lietuvas kūrortos atgriežas pirmspandēmijas līmenī
Birštonas mēre un Lietuvas Kūrortpilsētu asociācijas prezidente Nijole Dirginčiene (Nijolė Dirginčienė) trešdien, 17.maijā, norādīja, ka tūrisms Lietuvas kūrortpilsētās ir atgriezies pirmspandēmijas apjomā, un tā ir straujāka atveseļošanās nekā citviet valstī. Saskaņā ar viņa steikto, tas izceļ kūrortu nozīmi Lietuvas ekonomikā, un tādēļ valstij kūrortiem būtu jāsniedz plašāka palīdzība. Kūrorta statuss Lietuvā šobrīd ir Birštonai, Druskininkiem, Neringai un Palangai. Vēl dažās vietas ir ieguvušas kūrorta zonas statusu. Saskaņā ar oficiālo statistiku, ārzemnieku skaits, kas Lietuvā uzturējies vismaz vienu nakti, 2022.gadā, salīdzinot ar 2021.gadu, pieauga divkārt, līdz 2,17 miljoniem. Tomēr šis skaitlis vēl nepārsniedz 2019.gada rādītājus.
Valdība atbalsta likuma labojumus elektrotīkla sinhronizācijas paātrināšanai
Lietuvas valdība 17.maijā atbalstījusi labojumus likumdošanā, kas ļaus Lietuvai jau 2024.gadā sinhronizēt valsts elektrotīklu ar Rietumeiropas tīklu. Labojumi vēl jāapstiprina parlamentam. Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis (Dainius Kreivys) sacīja, ka izmaiņas ļaus veidot juridiskos priekšnoteikumus, lai sagatavotos atslēgt Lietuvas elektrotīklu no Krievijas kontrolētās IPS/UPS sistēmas.
Deputāti saņems militāro apmācību
Lietuvas deputāti izies civilās un mobilizācijas apmācības. Lietuvas parlamenta Nacionālās drošības un aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Laurīns Kašcūns (Laurynas Kasčiūnas) norādīja, ka apmācības ir paredzētas, lai novērtētu, kas varētu notikt kara situācijā, un kā darbotos mobilizācija. Kaščūns norādīja, ka nezina, cik daudzi deputāti varētu piedalīties mācībās, un piebilda, ka šis pasākums ir solis tuvāk vispatverošas civilās pretošanās stratēģijas izstrādei.
