Aizsardzības ministrs paziņoja, ka zina par lietuvieti, kas cīnās Krievijas labā; prezidents apstiprināja atjaunoto valdību ar diviem jauniem ministriem
Vācijas “Commerzbank” interesējas par Lietuvu
Vienai no lielākajām Vācijas bankām “Commerzbank”, kas apsver iespēju sākt darbību Lietuvā, vispirms būtu jāsadarbojas ar vietējiem korporatīvajiem klientiem, piektdien, 9.augustā, paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrīne Armonaite (Aušrinė Armonaitė). Armonaite ceturtdien, 8.augustā, tikās ar bankas delegāciju, un piektdien tās locekļi apmeklēja prezidenta biroju. “Commerzbank” šobrīd darbojas ne tikai Vācijā, bet arī 46 citās pasaules valstīs.
Lietuvas eksports pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 8%, bet imports – par 10%
Lietuvas eksports no janvāra līdz jūnijam salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu saruka par 8,2% – līdz 18,65 miljardiem eiro, bet imports samazinājās par 10,3% – līdz 20,54 miljardiem eiro, liecina Valsts datu aģentūras jaunākie dati, kas publicēti piektdien, 9.augustā. Ārējās tirdzniecības deficīts pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājās par 27% līdz 1,89 miljardiem eiro. Lietuvas izcelsmes preču eksports sasniedza 12 miljardus eiro, kas ir par 1,2% mazāk nekā pirms gada. Lietuvas galvenie eksporta tirgi periodā no janvāra līdz jūnijam bija Latvija (10,8% no kopējā eksporta), Polija (9,9%) un Vācija (8,2%). Importa reitingā pirmajā vietā ierindojās Polija ar 14,3% no kopējā importa, tai sekoja Vācija ar 12,4% un Latvija ar 8%.
Lietuva pēc Izraēlas neuzaicināšanas nesūta savu vēstnieku uz Nagasaki memoriālu
Lietuvas vēstnieks Japānā nepiedalīsies Nagasaki bombardēšanas 79.gadadienas piemiņas ceremonijā, sekojot dažu Rietumvalstu, tostarp ASV, vēstnieku piemēram, kuri nepiedalīsies piemiņas ceremonijā, jo Izraēla nav saņēmusi uzaicinājumu. Lietuvas vēstnieku šajā pasākumā aizstās zemāka ranga diplomāts, ceturtdien, 8.augustā, paziņoja Ārlietu ministrija, nenorādot šāda lēmuma iemeslus. Viļņas vēstnieks Tokijā Aurēlijs Ziks (Aurelijus Zykas) šonedēļ piedalījās līdzīgā piemiņas pasākumā Hirosimā. Nagasaki mērs pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Izraēlas vēstnieks Gilads Koens netika uzaicināts uz piektdienas pasākumu Japānas dienvidu pilsētā, jo pastāv risks, ka varētu notikt protesti saistībā ar konfliktu Gazā. Reaģējot uz to, ASV vēstnieks nolēma nepiedalīties pasākumā, un tam sekoja arī citi vēstnieki.
Par sankciju pārkāpumiem uzņēmumam piemērots 13,6 miljonu eiro sods
Lietuvas muitas iestādes par spēkā esošo starptautisko sankciju pārkāpšanu kādam Viļņas uzņēmumam ir uzlikušas 13,6 miljonus eiro lielu naudas sodu, kā arī arestējušas un konfiscējušas sešas puspiekabes, trešdien, 7.augustā, paziņoja Lietuvas muitas dienests. Saskaņā ar muitas iestādes sniegto informāciju uzņēmums, slēdzot darījumus ar Kazahstānā, Baltkrievijā un Turcijā reģistrētiem uzņēmumiem, nav nodrošinājis Lietuvā spēkā esošo starptautisko sankciju noteikto ierobežojumu un pienākumu ievērošanu, tāpēc aizturēto transportlīdzekļu transportēšana tika uzskatīta par starptautisko sankciju pārkāpumu.
Aizsardzības ministrija zina par Lietuvas kaujiniekiem Krievijas pusē
Lietuvas aizsardzības ministrs Laurīns Kasčūns (Laurynas Kasčiūnas) trešdien, 7.augustā, atzina, ka ir “informēts” par ziņām, kas nesen izskanējušas par lietuvieti Ķēstuti Kvetkusu (Kestutis Kvietkus), kurš, iespējams, cīnās Krievijas pusē pret Ukrainu, taču atturējās plašāk komentēt šo situāciju. Šīs nedēļas sākumā Lietuvas prokuratūra paziņoja, ka tā pārbauda ziņojumus, ka Kvietkus cīnās Krievijas pusē pret Ukrainu. Kvietkus savā kontā ir dalījies ar vairākiem videoierakstiem, kuros viņš šauj no granātmetēja un filmē sevi tranšejās.
Seima priekšsēdētāja ierosina par žurnālistu apvainošanu uzlikt naudas sodu līdz 300 eiro
Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktorija Čmilīte-Nilsena (Viktorija Čmilytė-Nielsen) trešdien, 7.augustā, ierosināja ieviest naudas sodus par žurnālistu apvainošanu, viņai izstrādājot un reģistrējot grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ja grozījumi tiks pieņemti, tie paredzēs naudas sodus no 50 līdz 300 eiro, ja žurnālists tiks pazemots rakstiski, mutiski, ar žestiem vai aizvainojošu, nekaunīgu, provokatīvu vai citādu uzvedību. Pēc Seima priekšsēdētājas teiktā, žurnālistus pārstāvošās profesionālās organizācijas regulāri aktualizē jautājumu par gadījumiem, kad žurnālisti, likumīgi vācot informāciju, saskaras ar apvainojumiem un pazemojošu izturēšanos, kas traucē pildīt profesionālās funkcijas. Pašlaik Administratīvo pārkāpumu kodekss neparedz atbildību par žurnālistu aizskaršanu. Savukārt par valsts politiķu, amatpersonu, ierēdņu, valsts civildienesta ierēdņu, personu, kas pilda valsts pārvaldes funkcijas, personu, kas sniedz valsts pakalpojumus, vai valsts civildienesta ierēdņu, karavīru vai izlūkdienesta darbinieku aizskaršanu draud sods.
Lietuvas parlaments nākamnedēļ rīkos ārkārtas sesiju
Lietuvas Seima valde otrdien, 6.augustā, nolēma sasaukt ārkārtas parlamenta sēdi nākamajā otrdienā, 13.augustā. Tajā jaunieceltie veselības un lauksaimniecības ministri nodos zvērestu un tiks apspriests jautājums par deputāta Andrjus Višņauska (Andrius Vyšniauskas) tiesisko imunitāti. Viņam izvirzītas apsūdzības par krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dokumentu viltošanu, kad viņš bija Marijampoles domes deputāts, lai saņemtu atlīdzību par saviem izdevumiem. Seima kārtējā rudens sesija sāksies 10.septembrī.
Prezidents apstiprina atjaunoto premjerministres Šimonītes vadīto valdību ar diviem jauniem ministriem
Valsts prezidents Gitans Nausēda (Gitanas Nauseda) pirmdien, 5.augustā, parakstīja dekrētu par valdības sastāvu ar diviem jauniem ministriem. Saskaņā ar dekrētu par veselības ministru iecelts veselības ministra vietnieks Aurims Pečkausks (Aurimas Pečkauskas), bet par lauksaimniecības ministru – parlamenta Ekonomikas komitejas priekšsēdētājs Kazis Starkevičs (Kazys Starkevičius). Pārējie 12 ministri, kuri bija amatā pirms valdības atkāpšanās, turpinās darbu, paziņojumā presei norādīja prezidenta kanceleja. Ministru kabinets tiek iecelts atkārtoti, jo saskaņā ar Konstitūciju premjerministram jaunā prezidenta inaugurācijas laikā ir jāatkāpjas no amata. Maijā atkārtoti ievēlēts uz otro pilnvaru termiņu, Nausēda šomēnes nodeva zvērestu.
Valdība piešķir gandrīz deviņus miljonus eiro Ukrainas bēgļiem
Lietuvas valdība pirmdien, 5.augustā, piešķīra gandrīz deviņus miljonus eiro, lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem Lietuvā. No valsts vārdā aizņemtajiem līdzekļiem Ministru kabinets piešķīra 8,7 miljonus eiro Sociālās drošības un darba ministrijai, lai palīdzētu ukraiņiem, un gandrīz 10 000 eiro piešķīra Veselības ministrijai. Līdzekļi tiks izmantoti bērnu pabalstiem, sociālajai palīdzībai skolēniem, sociālajiem pabalstiem, apkures un ūdens izdevumu daļējai segšanai, mājokļu īres atbalstam u.c. Lietuva ir piešķīrusi vairāk nekā 114 miljonus eiro no valsts budžeta, lai palīdzētu Ukrainas iedzīvotājiem Lietuvā. Šādai palīdzībai 2022.gadā Lietuva iztērēja 34,5 miljonus eiro. Saskaņā ar Lietuvas centrālās bankas datiem Ukrainas bēgļi pagājušajā gadā radīja aptuveni 1% no valsts IKP, un Lietuvā patvērumu guvušie ukraiņi līdz 2023.gada martam Lietuvas budžetā nodokļos iemaksāja gandrīz 60 miljonus eiro.
Lietuvieši par premjerministru uzskata Blinkevičūti, Skverneli
Lietuvas iedzīvotāji premjerministra amatā visbiežāk redz opozīcijā esošās Lietuvas Sociāldemokrātiskās partijas (LSDP) līderi Viliju Blinkevičūti (Vilija Blinkevičiūtė) un Demokrātiskās savienības “Par Lietuvu” līderi Sauļu Skverneli (Saulius Skvernelis), liecina sabiedriskās domas aptauja, ko pirmdien, 5.augustā, veica kompānija “Baltijos Tyrimai” un pirmdien publicēja nacionālā raidorganizācija LRT. Kopumā 15,9% respondentu minēja Blinkevičūti, bet vēl 15,9% izvēlējās Skverneli. Trešajā vietā aptaujā ar 12,3% ierindojās partijas “Nemuna Aušra” priekšsēdētājs Remigijs Žemaitaitis (Remigijus Žemaitaitis), ceturtajā vietā ar 12% ierindojās pašreizējā premjerministre, konservatīvo pārstāve Ingrīda Šimonīte (Ingrida Šimonytė), bet piektajā vietā ar 10% ierindojās Širvintas novada mēre Živila Pinskuviene (Živilė Pinskuvienė). Aptuveni 17,3% respondentu par šo jautājumu nebija viedokļa.
