Lietuva nolēma izveidot īpašu aģentūru migrantu uzņemšanai un izmitināšanai
SVF misija norāda, ka Lietuvai jāreformē pensiju sistēma
Lietuvai ir nepieciešama pensiju sistēmas strukturāla reforma, tās iedzīvotājiem turpinot novecot, piektdien, 31.maijā, paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) misijas vadītājs Borha Grasija (Borja Gracia). “Ir nepieciešama pensiju reforma, parametriska (sistēmiska – BNS) pensiju reforma. Jūsu pensiju sistēma gūst labumu no labākas, nekā gaidīts, dinamikas darba tirgū, lielākas darbaspēka līdzdalības, lielākas nodarbinātības īstermiņā, augsta algu pieauguma,” viņš sacīja SVF misijas un Lietuvas centrālās bankas rīkotajā seminārā Viļņā, piebilstot, ka sabiedrības novecošanās ir “diezgan ievērojama”. 2024.gads ir pirmais gads, kad Lietuvā pensionēsies vairāk cilvēku, nekā ienāks darba tirgū, sacīja Grasija, piebilstot, ka 2026.gadā beigsies plānotā pensionēšanās vecuma paaugstināšanās, kas vēl vairāk palielinās spiedienu uz Lietuvas sociālās apdrošināšanas fondu (SoDra). Viņš sacīja, ka līdz 2030.gadam strādājošo skaits Lietuvā samazināsies no 1,8 miljoniem līdz 1,3 miljoniem, un viņiem būs jāmaksā liela daļa pensiju, kas prasīs valsts budžeta pārdali. SVF misijas vadītājs arī norāda, ka Lietuvai ir jāpadara efektīvāka veselības un izglītības sistēma, kā arī jāpalielina budžeta ieņēmumu iekasēšana.
Ministrs cer uz NATO zaļo gaismu, lai Ukraina varētu izmantot ieročus Krievijā
Ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis (Gabrielius Landsbergis) piektdien, 31.maijā, pauda cerību, ka, uzklausot Kijivu, NATO sabiedrotie vienosies par to, vai atļaut Ukrainai izmantot Rietumu piegādātos ieročus, lai uzbruktu Krievijas teritorijā. “Es vienmēr esmu uzskatījis, ka ukraiņi ir absolūti spējīgi noteikt mērķus. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņi zina, redz un saprot, kas ir vajadzīgs, no kurienes nāk draudi,” piektdien pirms NATO ārlietu ministru neformālās sanāksmes Prāgā žurnālistiem sacīja Landsberģis. Lietuvas augstākais diplomāts arī sacīja, ka, viņaprāt, ja kāds militārais mērķis tiktu pārvietots no Krievijas uz Baltkrievijas teritoriju, ukraiņi tad tomēr varētu tam uzbrukt. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis mudina Kijivas atbalstītājus, jo īpaši ASV, atļaut izmantot to piegādātos tāla darbības rādiusa ieročus, lai uzbruktu mērķiem Krievijas teritorijā.
Lietuvas IKP 2024.gada pirmajā ceturksnī pieaug par 0,8%
Lietuvas IKP 2024.gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2023.gada ceturto ceturksni pieauga par 0,8%, liecina Valsts datu aģentūras piektdien, 31.maijā, publicētais otrais novērtējums. Otrā aplēse ir nemainīga salīdzinājumā ar pirmo aplēsi. Valsts IKP trīs mēnešu laikā sasniedza 17,1 miljardu eiro (pašreizējās cenās, sezonāli un kalendāri izlīdzināts). Pamatojoties uz ražošanas metodi, IKP pieaugumu pirmajā ceturksnī galvenokārt veicināja apstrādes rūpniecības, kā arī tirdzniecības, transporta un uzglabāšanas nozarē strādājošo uzņēmumu darbības rezultāti.
Izmeklēšanā par “Vičiūnai Group” eksportu uz Krieviju aizdomās tiek turēti četri cilvēki
Lietuvas tiesībaizsardzības iestādes, izmeklējot iespējamo sankcijām pakļauto preču eksportu uz Krieviju, ko veicis Kauņas mēram Visvaldim Matijošaitim (Visvaldas Matijošaitis) piederošais uzņēmums “Vičiūnai Group”, ir identificējušas četras personas, kuras tiek turētas aizdomās par sankciju pārkāpumiem, ziņo sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas komanda, kas ceturtdien, 30.maijā, publicēja savus secinājumus. Saskaņā ar LRT sniegto informāciju prokurori neatklāja, vai aizdomās turētie ir “Vičiūnai Group” akcionāri vai vadītāji, atsaucoties uz nepieciešamību nodrošināt “līdzsvaru starp izmeklēšanā iesaistīto personu tiesībām uz privāto dzīvi un citām tiesībām”. Izmeklēšana tika sākta 11.aprīlī, pamatojoties uz aizdomām, ka “Vičiūnai Group” uzņēmums “Plunges Kooperatinė Prekyba” ir veicis sankcijām pakļautu preču piegādes Krievijai.
Lietuva izveidos īpašu aģentūru migrantu uzņemšanai un izmitināšanai
Lietuva izveidos jaunu aģentūru, kas nodarbosies ar migrantu uzņemšanu un izmitināšanu pēc tam, kad Seims ceturtdien, 30.maijā, ar 96 balsīm par, vienu pret un deviņiem atturoties pieņēma attiecīgos grozījumus likumā “Par ārvalstnieku tiesisko statusu”. Jaunā aģentūra nodrošinās sociālos, izmitināšanas un citus būtiskus pakalpojumus patvēruma meklētājiem, ārvalstniekiem, kuriem Lietuvā piešķirts patvērums, un nelegālajiem migrantiem līdz viņu izraidīšanai. Jaunā aģentūra būs pakļauta Sociālās drošības un darba ministrijai, un tajā ietilps Bēgļu uzņemšanas centrs, kas pašlaik atrodas Ruklā, Jonavas centrālajā rajonā, un Naujininku bēgļu uzņemšanas nometne Viļņā. Pēc iekšlietu ministres Agnes Bilotaites (Agne Bilotaitė) sacītā, jaunā kārtība samazinās robežsargu atbildību par migrantu dzīves apstākļiem. Aģentūra kalpos kā vienas pieturas punkts, kurā migrantiem tiks nodrošināti juridiskie, sociālie, veselības aprūpes un citi būtiski pakalpojumi. 2021.gadā Lietuvā no Baltkrievijas nelegāli ieceļoja gandrīz 4 200 nelegālo migrantu. Lai viņus izmitinātu, bija jāizveido nometnes un jāatrod apsildāmas telpas.
Ārlietu ministrija izsauc Gruzijas vēstnieku
Lietuvas Ārlietu ministrija trešdien, 29.maijā, izsauca Gruzijas vēstnieku, lai paustu bažas par situāciju Gruzijā. Šī mēneša sākumā Gruzijas parlaments pieņēma pretrunīgi vērtēto “ārvalstu ietekmes” likumu, neraugoties uz masu protestiem, un ārvalstu aicinājumiem to atcelt. Valsts prezidente Salome Zurabišvili (Salome Zourabichvili) likumam uzlika veto, taču otrdien parlaments veto anulēja. Kritiķi nosoda šo likumu, sakot, ka tas ir līdzīgs Krievijā spēkā esošajam likumam, kura mērķis ir apklusināt Maskavas oponentus. ES ir brīdinājusi, ka likums nav savienojams ar Gruzijas ilgstošo centienu pievienoties Eiropas blokam, kas ir nostiprināts valsts konstitūcijā un ko saskaņā ar sabiedriskās domas aptaujām atbalsta vairāk nekā 80% gruzīnu. Likums paredz, ka visām neatkarīgajām NVO un plašsaziņas līdzekļu organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% finansējuma no ārvalstīm, ir jāreģistrējas kā organizācijām, kas darbojas “ārvalstu valsts interesēs”.
Veselības ministrs mudina PVO aicināt Taivānu piedalīties asamblejā novērotāja statusā
Lietuvas veselības ministrs Arūns Dulķis (Arūnas Dulkys) trešdien, 29.maijā, aicināja Pasaules Veselības organizāciju (PVO) uzaicināt Taivānu piedalīties Pasaules Veselības asamblejā Ženēvā novērotāja statusā. “Ņemot vērā kara, konfliktu un krīžu radīto globālo postu, ir svarīgi mācīties no tām valstīm, kurām ir teicama pieredze reaģēšanā uz pandēmijām. Taivānas ieguldījums, tostarp tās pieredze veselības drošības, slimību profilakses un krīzes pārvarēšanas jomā, ir nenovērtējams. Nepamatota Taivānas ieguldījuma noraidīšana rada šaubas par mūsu apņemšanos “All for Health, Health for All” (Viss veselībai, veselība visiem),” Veselības ministrijas paziņojumā tika citēts ministrs.
Valdība apstiprina stingrākus noteikumus azartspēļu nozarei
Lietuvas valdība otrdien, 28.maijā, apstiprināja stingrākus noteikumus azartspēļu biznesam. Tie novērsīs bezatbildīgu azartspēļu spēlēšanu, pastiprinās to spēlētāju aizsardzību, kuriem ir problēmas ar azartspēlēm un palielinās nozares pārredzamību. Grozījumus izstrādāja Finanšu ministrija, un tagad tie tiks nodoti izskatīšanai parlamentā. Likumprojektā ierosināts, ka azartspēļu zālēs (kazino), spēļu automātos, bingo salonos un derību punktos jāstrādā kvalificētam darbiniekam, kurš, ja rodas aizdomas par azartspēļu spēlētāja bezatbildību, piedāvātu pārtraukt azartspēles vai spētu personu apturēt. Ministrija ierosina uzlikt uzņēmumiem par pienākumu ieviest attālināto azartspēļu platformu, kurā ne tikai būtu vispārīga informācija par spēlētāju un viņa darījumiem, bet arī azartspēļu kontroles iestāde varētu jebkurā laikā piekļūt platformai un pārbaudīt datus. Grozījumos ir ierosināts par noteikumu neievērošanu attiecībā uz spēlētāju aizsardzību, atbildīgu azartspēļu organizēšanu, atļauto reklāmu un citu prasību neievērošanu uzlikt naudas sodu 3-5% apmērā no uzņēmuma gada bruto apgrozījuma, bet atkārtotu pārkāpumu gadījumā – 8-10% apmērā. Jaunie grozījumi ir saistīti ar lietu, kurā Šarūns Stepukonis (Šarūnas Stepukonis) piesavinājās aptuveni 40 miljonus eiro no vairākiem investīciju kompānijai “BaltCap” piederošiem uzņēmumiem un lielāko daļu šo līdzekļu nospēlēja.
