Pēc saceltās ažiotāžas ap armijas pārtikas iepirkumu Aizsardzības ministrija (AM) plāno veidot iekšējās drošības biroju, kuram cita starpā būs arī operatīvās izziņas tiesības, trešdien, 8.martā Saeimas Pieprasījumu komisijā pastāstīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
AM rīcība sekos divos virzienos. Pirmkārt, Aizsardzības jomas iepirkumu sistēma ir jāpadara pārskatāmāka. Otrkārt, AM struktūrā arī jāveido iekšējas drošības birojs – līdzīgs, kāds jau darbojas iekšlietu resorā.
Šāds birojs uzraudzītu amatpersonas, kas saistītas ar nozares pasūtījumiem un iepirkumiem, gan citām jomām. «Birojs ar izziņas, izmeklēšanas un operatīvās darbības iespējām,» Saeimas Pieprasījumu komisijā pastāstīja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA). Viņa arī piebilda, ka biroja izveidošanai, iespējams, būs nepieciešami grozījumi regulējumā.
Ja šāds birojs tiks izveidots, saskaņā ar pieejamo informāciju, Latvijā darbotos 12 operatīvas darbības iestādes un institūcijas, kurām ir tiesības, piemēram, izsekot personas vai noklausīties to sarunas. Daļai šo iestāžu ir arī kriminālprocesu izmeklēšanas funkcijas Aizsardzības resorā ir divas šādas iestādes – Militārā policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Pirmajam ir tiesības izmeklēt arī kriminālprocesus.
Saeimas Pieprasījumu komisija šodien bija sasaukta saistībā ar opozīcijas deputātu pieprasījumu Mūrniecei, kurā cita starpā bija rosināts sniegt atbildes, vai viņa ir politiski atbildīga par konkrēto iepirkuma līgumu.
Komisija uzklausot ministres un valsts sekretāra Jāņa Garisona sniegto informāciju, nolēma pieprasījumu noraidīt. Kā izskanēja no komisijas locekļu puses, iepirkums organizēts vēl iepriekšējā ministra Arta Pabrika (LA) laikā un ministre pēc stāšanās amatā sāka atbilstoši rīkoties, tostarp uzdodot veikt pārbaudes un informējot tiesībsargājošās iestādes.
Vienlaikus no deputātu, tostarp opozīcijas politiķu, puses izskanēja frāzes par «šausmīgu» korupciju, krāpniecības pazīmēm, un šajā gadījumā esot darbs prokuratūrai.
Jau ziņots, ka AM saistībā ar 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu sāks dienesta pārbaudi, otrdien žurnālistiem pastāstīja aizsardzības ministre.
Ministre arī apliecināja, ka plānotā līguma summa nemaz neatbilst NBS budžeta iespējām. «Ir jāpasaka pavisam skaidri: šādas naudas, par kādu veikts iepirkums, nav aizsardzības resoram budžetā. Tas ir viens no kliedzošākajiem pārkāpumiem, kas tika konstatēts šajā pārbaudē,» uzsvēra ministre.
Ar iepirkumu saistītie dokumenti nodoti arī izvērtēšanai tiesībsargājošām iestādēm, kuru nosaukumi gan netiek atklāti, taču jau iepriekš izskanējis, ka iepirkuma dokumentus pēta Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).
Vaicāta par iepirkuma līguma tālāko nākotni, ministre atbildēja, ka sākotnējā pārbaude ir veikta un AM turpina vērtēt šo līgumu. «Ir ļoti svarīgi, lai valstij netiktu nodarīti zaudējumi. Gribētu juridisko vērtējumu šim līgumam. Mēs esam procesā, un tiek padziļināti vērtēts no juridiskajiem aspektiem, ko nozīmētu lauzt šo līgumu, un kādas būtu juridiskās sekas,» uzsvēra ministre.
Rojā reģistrēts uzņēmums Zītari LZ pērn decembrī ieguvis 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi NBS vajadzībām turpmākos piecus gadus.
AM ir uzskaitījusi pamatojumu, kāpēc iepirkumā izraudzīti tieši Zītari LZ, tomēr vienlaikus Mūrniece bija uzdevusi veikt pārbaudi par armijas pārtikas iepirkumu, turklāt ministrija jau pērn rudenī ar iepirkuma procesu saistītos dokumentus nosūtījusi KNAB.
Mūrniece nesen intervijā TV3 paziņoja, ka toreizējā ministra Pabrika politiskā biroja pārstāvis ir iesaistījies lemšanā par 220 miljonus eiro vērto armijas pārtikas iepirkumu.
Firmas.lv informācija liecina, ka jau 31 gadu pastāvošais uzņēmums patlaban pieder Laurai Zeltiņai un advokātam Modrim Supem. Patiesais labuma guvējs ir Zeltiņa, kura ir arī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) datu bāze liecina, ka Supe pērn maijā partijai Latvijas attīstībai ziedojis 2500 eiro, vēl gadu iepriekš 2000 eiro. 2017.gadā un 2015.gadā kopumā ziedojis 10 000 eiro partijai Gods kalpot Rīgai.
2021.gadā uzņēmums apgrozījis 562 498 eiro un strādājis ar 141 546 eiro peļņu. Gadu iepriekš apgrozīti 797 051 eiro un strādāts ar 62 399 eiro zaudējumiem. 2019.gadā apgrozīti 3 400 068 eiro un strādāts ar 31 800 eiro peļņu, bet 2018.gadā apgrozīti 2 314 098 eiro un strādāts ar 160 985 eiro peļņu. Arī iepriekšējos gados katru gadu apgrozīti vairāk nekā divi miljoni eiro.
Uzņēmumam ir četras ēdnīcas Talsos un Rīgā, bistro Rojā, krogs, kafejnīca un picērija Ventspilī. Firmas.lv informācija liecina, ka uzņēmumam ir deviņi transportlīdzekļi – četri vieglie, četri kravas un viena piekabe.
Uzņēmuma 2021.gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmums galvenokārt sniedz ēdināšanas pakalpojumus Rīgas satiksme, ēdināšanas punktos un Rojas vidusskolas ēdnīcā, kā arī sniedz ēdināšanas pakalpojumus citām juridiskām un fiziskām personām. 2021.gadā uzņēmuma saimniecisko darbību ievērojami ietekmēja un ierobežoja Covid-19 pandēmija, kā arī tās seku ierobežošanas pasākumi. Uzņēmums 2021.gadā saņēmis valsts atbalstu apgrozāmo līdzekļu krituma kompensēšanai, kas nodrošinājis apgrozāmo līdzekļu pieejamību un uzņēmuma finanšu stabilitāti.
Ar Zītari LZ līgums ir noslēgts par loģistikas sistēmas izveidi, kas apvieno virkni pārtikas ražotājus un citus komersantus, lai nodrošinātu pārtikas piegādi visām NBS vienībām visā Latvijas teritorijā. Saskaņā ar līgumu, uzņēmumam pēc NBS pieprasījumiem būtu jānodrošina arī nepieciešamie pārtikas krājumi. Tāpat vienošanās paredz pienākumu uzņēmumam nodrošināt NBS nepieciešamās pārtikas ražošanu un piegādi kara gadījumā, iepriekš norādījusi AM.
Lasiet arī: Februārī gada inflācija Latvijā samazinājusies līdz 20,3%