Valdības atbalstītās izmaiņas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pilnvarās pieliks punktu intelektuālā īpašuma zagšanai Latvijā, pārliecināts padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” uzsvēra, ka šīs izmaiņas ir ļoti būtiskas gan Latvijas mediju videi, gan tiem, kas darbojas legālajā tirgū – filmē filmas, ieraksta mūziku. “Jo līdz šim pa īstam nelegāli bijis tikai nozagt televīzijas kanālu un to pārraidīt. Pārējais arī it kā nav atļauts, bet nekādu īstu sodu par to neviens nevar uzlikt,” teica Āboliņš.
Grozījumi dos iespēju bloķēt nelegālās filmu lapas. Liela problēma ir arī datorprogrammu, audiogrāmatu, datorspēļu nelikumīga ielāde, viņš norādīja.
Kopumā nelegālā satura patēriņš Latvijā ir ļoti plašs, atzina NEPLP padomes priekšsēdētājs. Latvija jau ilgstoši Eiropas Savienībā ir pirmajā vai otrajā vietā intelektuālā īpašumu zagšanas jomā, viņš teica.
Viņaprāt, konkrētie grozījumi tam pieliks punktu – gada vai pusotra laikā jaunajam regulējumam vajadzētu situāciju būtiski mainīt. Āboliņš atzina, ka vienā piegājienā nevar uzreiz atslēgt, piemēram, 300 lapas, bet lēnām, soli pa solim, tas ir izdarāms.
NEPLP pētījums rāda, ka katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs šādi zog saturu, vairāk to dara jaunieši. Un valsts budžetam tādējādi tiek nodarīti zaudējumi 30 miljoni eiro apmērā.
Viņš minēja, ka bijis gadījums, kad viena latviešu filma dažas dienas pēc palaišanas kinoekrānos bija nelegāli straumējama, kas būtiski samazināja cilvēku vēlmi skatīties šo filmu kino.
Kā vēstīts, NEPLP varēs ierobežot piekļuvi tīmekļvietnēm, kas prettiesiski publisko ar autortiesībām aizsargātu saturu, piemēram, mūziku, filmas, e-grāmatas, fotogrāfijas, tādejādi liedzot satura radītājiem saņemt tiem pienākošos atlīdzību, paredz valdībā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā.
Par grozījumiem gala vārdu vēl jāsaka Saeimai.
Lai ierobežotu piekļuvi tādām tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski tiek izmantoti viņu darbi, šobrīd autori vai to pārstāvji ir tiesīgi vērsties ar prasības pieteikumu tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Taču šāda iespēja līdz šim ir reti izmantota, jo tā prasa laika un finanšu resursus, skaidro Kultūras ministrijā.
Plānots, ka turpmāk autori varēs vērsties NEPLP ar iesniegumu par iespējamo pārkāpumu. Saņemot šādu iesniegumu, NEPLP būs jāpieprasa satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam, lai tas 15 dienu laikā iesniedz dokumentus, kuri apliecina tā tiesības tīmekļvietnē publiskot konkrētos darbus.
Pēcāk NEPLP drīkstēs uzlikt par pienākumu satura sniedzējam vai mitināšanas pakalpojumu sniedzējam pārtraukt konkrētu darbu prettiesisku publiskošanu.
Vienlaikus NEPLP būs tiesības pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnei, ja padome konstatēs, ka tā acīmredzami pārkāpj autortiesības vai blakustiesības. Minētais lēmums būs vispārīgais administratīvais akts, un tas būs adresēts visiem interneta pakalpojumu sniedzējiem.
Tāpat NEPLP varēs pieņemt lēmumu par piekļuves ierobežošanu attiecībā uz tīmekļvietnes kopiju.
NEPLP lēmumu varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā.