Vācijas valdībai bija būtiska loma ceturtdien, 1.augustā, notikušajā ieslodzīto apmaiņā starp Maskavu un Rietumiem, astoņu citu ieslodzīto starpā, atbrīvojot par 2019.gada slepkavību Berlīnē uz mūžu notiesāto krievu Vadimu Krasikovu, lēmums, ko tā atzina par sarežģītu, apmaiņā pret 15 Krievijā ieslodzītiem cilvēkiem un vienu Baltkrievijā uz nāvi notiesātu vācieti, ziņo “Reuters”.
Saskaņā ar administrācijas amatpersonas teikto atbrīvotie rietumniekiem ir Evans Gerškovičs, Pols Vīlans, Alsu Kurmaševa, Vladimirs Kara-Murza, Dīters Voroņins, Kevins Liks, Riko Krīgers, Patriks Šēbels, Hermans Možešs, Iļja Jašins, Lilija Čaņiševa, Ksenija Fadejeva, Vadims Ostanins, Andrejs Pivovarovs, Oļegs Orlovs un Aleksandra Skočiļenko.
Baltais nams paziņoja, ka sarunas ar Krieviju risinājusi ASV, piedaloties trīs citām valstīm. Amerikāņi ceturtdien nolaidās Ankarā, Turcijā, pirms iekāpšanas lidmašīnā, kas devās uz Vašingtonu.
Russian FSB showed Russian prisoners getting on a plane for their prisoner swap with the West.
The second video shows the swap in Ankara, Turkey. https://t.co/k3llLwAwNt pic.twitter.com/gzHjfrrqEZ
— Anton Gerashchenko (@Gerashchenko_en) August 1, 2024
Astoņas personas ir atgriezušās Krievijā: Vadims Krasikovs (no Vācijas), Artjoms Dultsevs (no Slovēnijas), Anna Dultseva (no Slovēnijas), Mihails Mikušins (no Norvēģijas), Pāvels Rubcovs (no Polijas), Romāns Seļezņovs (no ASV), Vladislavs Kļušins (no ASV), Vadims Konoščenko (no ASV).
Krievijas prezidents Vladimirs Putins sagaidījis ieslodzītos, kas atgriezušies Krievijā pēc viņu ierašanās Maskavā, un teica, ka viņiem tiks pasniegti valsts apbalvojumi.
Krievija jau 2022.gadā vērsusies pie ASV ar piedāvājumu atbrīvot ASV ieslodzītos,
lai panāktu vienošanos par Krasikovu, kuram Vācijā piespriests mūža ieslodzījums. Taču, ņemot vērā, ka Krasikovs nebija amerikāņu rokās, ASV amatpersonas to noraidīja.
Piedāvājums Vācijai bija politiski sensitīvs, jo Krasikova bezkaunīgi veiktā slepkavība gaišā dienas laikā netālu no parlamenta un bijušās kancleres Angelas Merkeles biroja bija ļoti skaļš notikums.
Tikai šā gada janvārī ASV prezidents Džo Baidens (Joe Biden) vērsās ar šo jautājumu tieši pie Vācijas kanclera Olafa Šolca (Olaf Scholz) un viņš Baidenam sacīja, ka viņa dēļ “to darīs”, ceturtdien žurnālistiem paziņoja Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans (Jake Sullivan).
“Nevienam nebija viegli pieņemt šo lēmumu
par slepkavas, kas notiesāts uz mūžu, deportēšanu pēc tikai dažiem cietumā pavadītiem gadiem,” sacīja Šolcs, kurš sveica dažus no atbrīvotajiem ieslodzītajiem pēc viņu ierašanās Ķelnes lidostā.
Viņš norādīja, ka valsts interese piespriestā cietumsoda izpildē ir jāsamēro ar Krievijā ieslodzīto nevainīgo un politisku iemeslu dēļ netaisnīgi ieslodzīto cilvēku brīvību.
“Un tāpēc mums bija svarīgi ievērot pienākumu aizsargāt Vācijas pilsoņus, kā arī solidarizēties ar ASV,” piebilda kanclers, norādot, ka šis lēmums ir nostiprinājis ASV un Vācijas draudzību.
Baidens atzina, ka Vācijai nācās ievērojami piekāpties, lai panāktu gūstekņu apmaiņu un ka viņš ir “ļoti pateicīgs” kancleram Olafam Šolcam.
Bijušais ASV diplomāts un Džona Hopkinsa universitātes Amerikas-Vācijas institūta prezidents Džefrijs Ratke (Jeffrey Rathke) norādīja, ka gūstekņu apmaiņa izdevās, pateicoties spēcīgajai ASV un Vācijas uzticībai un abpusējām interesēm, neraugoties uz iespējamo kritiku mājās.
Viņš piebildis, ka šis darījums varētu stiprināt demokrātus gaidāmajās prezidenta vēlēšanās, kas esot Berlīnes interesēs, ņemot vērā bažas par iespējamo transatlantiskās alianses vājināšanos republikāņu Trampa pārvēlēšanas gadījumā.
Šolcs savu tikšanos ar ceturtdien vēlu vakarā atbrīvotajiem un Vācijā nogādātajiem ieslodzītajiem raksturoja kā “ļoti aizkustinošu”, norādot, ka daudzi no viņiem pēc negaidītās atbrīvošanas bija emociju pārņemti.
“Daudzi baidījās par savu veselību un pat dzīvību,” viņš piebilda.
Lasiet arī: BNN pēta | Parīzes olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija Lietuvā izraisa nopietnu kultūras karu
