Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Komunikācijas un dabas izglītības nodaļas vadītāja Elīna Ezeriņa vēsta, ka Tūjas pludmalē konstatēts šogad pirmais roņu mazulis, liecinot par roņu sezonas sākšanos Latvijas piekrastē.
Kā ik gadu, DAP aicina roņiem netuvoties un sargāt tos no suņu uzbrukumiem. Roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts – tie ir iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos. Būtiski atcerēties, ka
roņu mazuļus nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama.
«Iespēja krastā netraucēti atpūsties ir būtiska to izdzīvošanai. Ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā, pirms tas ir atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot,» brīdiba Ezeriņa.
Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Ziemā pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem ledus laukiem. Līdz Latvijas pludmalei martā un aprīlī tie nokļūst peldus vai – retos gadījumos – uz dreifējošiem ledus gabaliem.
Būtiski roņu laikā pieskatīt savus četrkājainos draugus, pludmalē vedot suņus pavadā. Suņi var apdraudēt roņu mazuļus, tos izbiedējot vai uzbrūkot. Tuvošanās roņu mazuļiem ir drauds arī pašiem suņiem – roņi var pārnēsāt slimības, kas ir bīstamas gan mājdzīvniekiem, gan cilvēkiem. Turklāt roņi ir plēsēji ar asiem zobiem un var nopietni savainot iespējamo uzbrucēju.
Ziņot par roņiem pārvaldei nepieciešams gadījumā, ja tiek novērots ronis, kurš ir novārdzis vai ar redzamiem ievainojumiem. Šādā situācijā pārvalde aicina sazināties ar attiecīgā reģiona speciālistiem – 29461880 (Kurzeme), 26424972 (Pierīga) un 26329412 (Vidzeme). Speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības gadījumā ronēnu nogādās uz Rīgas Nacionālo Zooloģisko dārzu atveseļošanai.
Plašāk par roņu mazuļiem, to atrašanos liedagā, kā arī pareizu vai nepareizu rīcību, tos sastopot, lasiet pārvaldes tīmekļvietnē www.daba.gov.lv sadaļā Roņi liedagā – kā rīkoties.
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas – plankumainais ronis, pogainais ronis un pelēkais ronis. Pie Latvijas krastiem biežāk sastopams pelēkais ronis (Halichoerus grypus Fabricius). Tas ir augumā lielākais no trim Baltijas jūras sugām un pieaugušā vecumā var svarā sasniegt no 150 līdz 300 kilogramie. Pogainais ronis (Pusa hispida) no pelēkā roņa atšķiras ar īsāku purnu, mazāku izmēru un ornamentējumu, kas parasti ir ovāli, melni plankumi uz gaišākas krāsas gredzeniem. Savukārt plankumainais ronis (Pusa vitulina) Latvijas jūras krastos novērots vien pāris reižu. Tā nokrāsa var variēt no pavisam gaišas blāvi dzeltenas līdz pat gandrīz melnai.
Lasiet arī: ST vērtēs valdības doto atļauju izcirst jaunākus mežus
