“Rail Baltica” projekta nacionālā ieviesēja Latvijā SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) uzdevums ir nodarboties ar būvniecību, nevis izteikt spekulācijas par projekta pirmās kārtas būvniecības termiņiem, Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumā “Šodienas jautājums” atzina satiksmes ministrs Atis Švinka (P).
EDzL valdes priekšsēdētājs Māris Dzelme iepriekš LTV raidījumam “Rīta panorāma” bija izteicies, ka “Rail Baltica” pirmās kārtas būvniecība varētu kavēties par 3-5 gadiem un ka, vērtējot no faktiskās būvniecības un patlaban pieejamā finansējuma, viņš nesaskata iespēju būvniecību pabeigt 2030. gadā.
Lūgts komentēt, vai atzīst, ka 2030. gadā būvniecību tomēr nevarēs pabeigt, Švinka šovakar LTV teica, ka Dzelmes komentārs bijis privāts viedoklis, turklāt EDzL galvenais uzdevums ir būvēt, nevis izteikt viedokļus un spekulācijas.
“Es joprojām pieturēšos pie dokumentiem. Ir Ministru kabineta lēmumi, ka ir jāievieš līdz 2030. gadam. Ir arī kopīga trīs Baltijas valstu apņemšanās. Skatoties uz šiem mērķiem, tie ir izaicinoši, un, meklējot šo finansējumu, tas ir sarežģīti,” norādīja ministrs.
Švinka skaidroja, ka viņš kā ministrs var strādāt ar šiem dokumentiem. Viņam esot mērķis, un ministrs nevarot privāti izdomāt, ko gribas vai negribas vai kā liekas.
Ja ir pieņemti dokumenti, tad Švinkam esot jādara viss iespējamais projekta realizācijai.
LETA jau vēstīja, ka patlaban EDzL mēģina vienoties ar esošā būvprojekta izstrādātāju Spānijas kompāniju “Idom” par projekta adaptāciju un pārprojektēšanu. Ja neizdosies vienoties ar “Idom”, pēc EDzL vadītāja iepriekš teiktā, nāksies izsludināt iepirkumu būvprojekta pārprojektēšanai.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1 435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā. Paredzēts, ka “Rail Baltica” pirmo kārtu jāpabeidz līdz 2030. gadam.
Otrdien, 27. janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē izskanēja, ka “Rail Baltica” pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro.
“Rail Baltica” pamattrases būvniekam “E.R.B. Rail JV” 2026. gada sākumā ir nodoti 33 kilometri.
Atbilstoši “RB Rail” iepriekš vēstītajam, “Rail Baltica” pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu sasniegt 14,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 5,5 miljardus eiro, tomēr ir iespējams potenciāls ietaupījums līdz 500 miljoniem eiro no tehnisko risinājumu optimizācijas, kā arī ir iespējami citi ietaupījumi.
Kopējās projekta izmaksas atbilstoši izmaksu un ieguvumu analīzei Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017. gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Lasiet arī: Rail Baltica Latvijā beidzot kustas – būvdarbi sāksies 30–35 km posmā