Šā gada 3. jūlijā plkst. 11.00 Kurzemes hercogu kapenēs Jelgavas pilī notiks Kurzemes hercoga Gotharda bērnu – prinča Sigismunda Alberta (1567–1569), prinča Gotharda (1568–1570) un prinča Georga (1572) restaurēto sarkofāgu, kā arī Kurzemes hercogienes Elīzabetes Magdalēnas (1580–1649) restaurētā sarkofāga un mirstīgo atlieku iesvētīšana.
Kurzemes hercogu kapenēs notiks svinīga ceremonija, kurā piedalīsies LELB Liepājas diecēzes palīgbīskaps Uldis Gailītis, Kurzemes bruņniecības priekšsēdētājs barons Nikolass fon Bērs, Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārstāvji, restauratori, Kurzemes bruņniecības pārstāvji un citi nozares speciālisti.
Kopš 2004. gada Rundāles pils muzeja restauratori īsteno sarkofāgu restaurācijas programmu, ko finansiāli atbalstījuši Kurzemes bruņniecības Apvienotie Kurzemes fondi (Vācija), Valsts kultūrkapitāla fonds (Latvija), Rīdigers Celentīns, barons Nikolass fon Bērs, Bīronu dzimtas ģimenes locekļi un citas privātpersonas.
Līdz ar šo četru sarkofāgu iesvētīšanu pēc restaurācijas noslēdzas Ketleru dinastijas sarkofāgu restaurācijas projekts.
Programmas noslēguma posmā restaurēti pirmā Kurzemes hercoga Gotharda un Meklenburgas princeses Annas trīs agrā bērnībā mirušo dēlu – prinča Sigismunda Alberta, prinča Gotharda un prinča Georga sarkofāgi. Tie ir senākie Ketleru dinastijas apbedījumi Kurzemes hercogu kapenēs. Sākotnēji prinči apbedīti Kuldīgā, bet pēc 1587. gada sarkofāgi pārvietoti uz Jelgavu. No oriģinālajiem alvas sarkofāgiem saglabājušās tikai atsevišķas daļas, savukārt 20. gadsimta 30. gados izgatavotie papildinājumi saglabāti kā sava laika restaurācijas liecības. Restaurācijas laikā sarkofāgiem veikta konstrukciju stabilizācija, deformāciju izlīdzināšana, bojājumu novēršana un metāla konservācija, nodrošinot sarkofāgu ilglaicīgu saglabāšanu.
Pēc restaurācijas ekspozīcijā atgriežas arī Kurzemes hercogienes Elīzabetes Magdalēnas greznais alvas sarkofāgs, kas ir viens no izcilākajiem metālmākslas pieminekļiem Kurzemes hercogu kapeņu ekspozīcijā. Hercogiene bija Kurzemes hercoga Frīdriha dzīvesbiedre un pēc viņa nāves aktīvi iesaistījās hercogistes politiskajā un saimnieciskajā dzīvē, kā arī audzināja nākamo Kurzemes hercogu Jēkabu. Viņas dzīves laikā pasūtīto sarkofāgu rotā bagātīga plastiskā apdare, heraldiski ciļņi, eņģeļu figūras un lauvu skulptūras. Restaurācijas procesā stabilizēta konstrukcija, atjaunoti zudušie alvas dekoratīvie elementi, nostiprināta autentiskā polihromā apdare, veikta zeltījuma un krāsojuma konservācija, kā arī izgatavots jauns koka šķirsts un sakārtotas mirstīgās atliekas.
Sarkofāgu restaurāciju veica Rundāles pils muzeja speciālisti Arvis Druviņš, Jānis Līdaka un Baiba Leitlante, kā arī Laura Matilde Ikerte, kura izstrādāja Elīzabetes Magdalēnas sarkofāga uzrakstu un ģerboņu krāsojuma shēmu rekonstrukciju.
Visi darbi veikti Rundāles pils muzeja Zinātniskās restaurācijas nodaļas vadītājas Ainas Balodes pārraudzībā.
Kurzemes hercogu kapenes ir izcils Latvijas kultūrvēsturiskais piemineklis – lielākā valdnieku dinastijas apbedījumu vieta Baltijā un viena no nedaudzajām šāda veida kapenēm pasaulē, kas pieejama publiskai apskatei. Tajās atrodas 21 metāla sarkofāgs un deviņi koka zārki, kas atspoguļo Ketleru un Bīronu dinastiju vairāk nekā 200 gadu ilgo apbedījumu vēsturi. Kopš 20. gadsimta 70. gadiem par kapeņu saglabāšanu rūpējas Rundāles pils muzejs. 2025. gada nogalē 18 sarkofāgi ar autentiskajiem uzrakstiem un ģerboņiem tika iekļauti UNESCO programmas „Pasaules atmiņa” Latvijas nacionālajā reģistrā.
Lasiet arī:
Kolkasragu sākusi “aprīt” jūra – krasts jau ir mežā
VIDEO | Dons izdod līdz šim personiskāko ierakstu savā daiļradē
Puntuļa rīkojums par krievu valodu var beigties ar divu teātru slēgšanu
Hortenzijas ziedēs divtik ilgi – kā kopt krāšņos krūmus jūlijā