Reģionālā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāji atkārtoti apsver iespēju rīkot protesta akciju saistībā ar ilgtermiņa līgumcenu pārskatīšanu, savukārt Autotransporta direkcija (ATD) turpina vērtēt juridiskās iespējas veikt jebkādas izmaiņas līgumos.
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) trešdien tikās ar satiksmes ministru Ati Švinku (P) un ATD, lai pārrunātu problēmas pasažieru pārvadājumu jomā.
LPPA prezidents Ivo Ošenieks aģentūrai LETA sacīja, ka tikšanās bija saspringta un pārvadātāji tās laikā vēlējās dzirdēt atbildes uz diviem jautājumiem – par ilgtermiņa līgumu cenu pārskatīšanu un tam nepieciešamo papildu finansējumu.
“Atbildes netika sniegtas, tādēļ pārvadātāji izskata nākamās iespējas, tostarp iespējamas protesta akcijas. Tāpat tiek apsvērta iespēja vērsties tiesā, jo nozare tiek ignorēta,” minēja Ošenieks.
Vienlaikus viņš skaidroja, ka Satiksmes ministrijas (SM) rīkojuma projekts, kas paredz šogad piešķirt deviņus miljonus eiro reģionālajiem pārvadājumiem ar autobusiem, ir pamatbāzes iztrūkstošais finansējums, lai nebūtu jāsamazina maršruta tīkla apmērs. “Tas nerisina jautājumu par to, ka ir mainījusies ekonomiskā situācija, jo faktiskā pašizmaksa patlaban būtiski pārsniedz līgumcenu,” piebilda asociācijas vadītājs.
Viņš uzsvēra, ka faktiskās pašizmaksas pieaugums nav saistīts ar pārvadātāju nekompetenci, bet globāliem notikumiem pasaulē, kuru ietekmi pārvadātāji nevarēja prognozēt iepirkuma procesa gaitā. “Tādēļ ir izvirzīta prasība, ka ir jāpārskata līgumcenas, un līdz ar to ir nepieciešams papildu finansējums, lai kompensētu šo pieaugumu, ko negrib atzīt SM,” viņš piebilda.
Ošenieks arī skaidroja, ka kopumā, lai indeksētu līgumus virs nosolītās cenas, kopējais nepieciešamais finansējums ir vismaz 15 miljoni eiro, kas nepieciešami pie bāzes finansējuma. “Tas nozīmē, ka būtu nepieciešami vismaz vēl seši miljoni eiro,” minēja Ošenieks.
Savukārt ATD valdes priekšsēdētājs Jānis Lapiņš aģentūrai LETA sacīja, ka direkcija turpina strādāt pie pārvadātāju iesnieguma, jo līgumi ir slēgti publiskajā iepirkumā. Pērn decembrī ATD tikās ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB), lai izvērtētu riskus un saprastu juridiskās iespējas, vai šādus līgumus vispār ir iespējams mainīt un veikt grozījumus, informēja Lapiņš.
Viņš papildināja, ka patlaban ATD gaida rakstisku atbildi no IUB, lai saņemtu atbildes par iespējamiem scenārijiem un rīcībām. “Runa nav tikai par iespējām palielināt līgumcenas, bet arī, piemēram, par indeksācijas mehānismiem,” piebilda Lapiņš.
ATD vadītājs uzsvēra, ka pārvadātāji līgumos paši noteica kilometru cenas un pauda gatavību līgumus pildīt par šādām līgumcenām.
“Ja kāds pārvadātājs nevēlas šo līgumu pildīt un to izbeigt, esam gatavi meklēt risinājumus un pārvadātājus, kas līgumus ir gatavi pildīt, jo pasažieriem ir jānodrošina mobilitāte,” viņš sacīja.
LETA jau ziņoja, ka SM sagatavojusi rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt papildu finansējumu 9,19 miljonu eiro apmērā sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem 2026. gadā, liecina informācija Tiesību aktu portālā.
ATD aplēses liecina, ka, šogad saglabājot maršruta tīklu 2025. gada apmērā un ievērojot spēkā esošos sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu nosacījumus, valsts budžeta finansējumu reģionālās nozīmes pārvadājumos ar autobusiem nepieciešams palielināt vismaz par 9,19 miljoniem eiro.
Savukārt pērn 9. decembrī valdība nolēma sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai piešķirt 3,933 miljonus eiro, lai kompensētu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem zaudējumus un dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu 2025. gadā.
Jau ziņots, ka pērn 12. augustā sabiedriskā transporta pasažieru pārvadātāju pārstāvji protesta akcijā pie Ministru kabineta (MK) aicināja valdību kompensēt neparedzamu ārkārtas apstākļu dēļ izraisīto izmaksu pieaugumu. Savukārt 16. septembrī pasažieru pārvadātāji rīkoja protesta akciju “Viena stunda bez sabiedriskā transporta”, lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.
Pārvadātāji pieprasīja kompensēt 10% pārvadātāju zaudējumus, kas radušies ilgtermiņa līgumu dēļ ārkārtas apstākļu ietekmē laikā no 2022. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 31. augustam.
Lasiet arī: ”Tu un pensionāres!” – Lelde Dreimane pārsteigta, kā Žagars viņai licis pamest teātra štatu