Satiksmes ministrija (SM) šobrīd neplāno noteikt obligātu ķiveru lietošanu visiem elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem, bet tikai līdz 18 gadu vecumam – jo tai nav mērķis uzlikt sabiedrībai neizpildāmas normas, vēsta satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA).
Savu kategorisku protestu pret ideju, ka ķiveru lietošana tiktu pieprasīta visām, jau izteica apvienība Pilsēta cilvēkiem, kas sevi piesaka kā veicinātāju labas pilsētvides veidošanai Rīgā un citās Latvijas pilsētās. [Piemēram, maija beigās organizācija rīkoja akciju Krastmalu cilvēkiem!, protestējot pret to, ka 11.novembra krastmala ir pārvērsta automašīnu stāvvietā, izstumjot no Daugavas promenādes pastaigu un pikniku mīļotājus.]
Vitgenbergs skaidroja, ka Ceļu satiksmes noteikumu grozījumu saskaņošanas procesā notiek sanāksmes, kurās piedalās gan pārstāvji no SM, gan Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD), Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) un nozares.
Vitenbergs teica, ka vairums bērnu, braucot ar velosipēdu vai elektroskrejriteni, neizmanto ķiveres, un pieaug negadījumu skaits, kurā cietuši tieši bērni. Pie ministrijas vērsušies BKUS pārstāvji ar ierosinājumu par obligātu ķiveru lietošanu līdz 18 gadiem.
Jautāts, kāpēc ministrija vairs neplāno noteikt obligātu ķiveru lietošanu visiem velosipēdistiem un elektroskrejriteņu lietotājiem, Vitenbergs atbildēja, ka ministrijai nav mērķis pārregulēt un uzlikt neizpildāmas normas.
“Ja ir runa par senioriem kādā lauku pagastā, kuri brauc uz mežu sēņot, vai vietējā pagasta centrā pēc produktiem, domāju, ka šeit var iztikt bez ķiveres,” skaidroja Vitenbergs, uzsverot, ka bērni ir prioritāte un noteikt viņiem ķiveru lietošanu kā obligātu ir pienākums pret bērnu slimnīcas personālu.
Jau ziņots, ka pagājušā nedēļā SM pārstāvji norādīja, ka rosinās noteikt obligātu ķiveru lietošanu gan visiem elektroskrejriteņu, gan velosipēda lietotājiem. Ministrijā skaidroja, ka šāda prasība ir iekļauta Ceļu satiksmes noteikumos, kas tiek virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Iepriekš ministrijā uzsvēra, ka
galvas traumas, vadot skrejriteni, gūst gan bērni, gan pieaugušie.
Tāpat SM pagājušā nedēļā pauda, ka, uzklausot mediķu sniegto informāciju par to, ka galvas traumas gūst arī velosipēdisti, SM virzīs priekšlikumu par obligātām ķiverēm visiem, gan elektroskrejriteņu, gan velosipēdu vadītājiem.
Spēkā esošo tiesību normu pielāgošanai augstākām ceļu satiksmes drošības prasībām, Ceļu satiksmes noteikumos plānots precizēt prasības elektroskrejriteņu lietošanas kārtībai un sabiedriskā transporta joslas izmantošanai, kā arī pārskatīt ceļu satiksmes drošības prasības attiecībā uz velosipēdu, elektroskrejriteņu vadītājiem un gājējiem, paredz saskaņošanai Ministru kabinetā (MK) iesniegtie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.
Attiecībā uz elektroskrejriteņiem Ceļu satiksmes noteikumos paredzēts no 2024.gada 1.janvāra noteikt, ka to vadītājam braukšanas laikā ir jābūt galvā uzvilktai aizsprādzētai aizsargķiverei.
Lai sasniegtu ceļu satiksmes drošības mērķus par drošu skrejriteņu dalību ceļu satiksmē, paredzēts noteikt, ka maksimālais ātrums, ar kādu elektroskrejriteņu vadītāji drīkst braukt, nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā. Tāpat noteikumu projekts papildināts ar tiesību normām, kas aizliedz elektroskrejriteņu un velosipēdu vadītājiem braukt pa pretējā virziena brauktuvi.
Paziņojumā, ko izplatīja apvienības Pilsēta cilvēkiem valdes priekšsēdētājs Kārlis Krēķis, tiek skaidrots, ka organizācija atbalsta ķiveres lietošanu bērniem, gan arī cilvēku brīvprātīgu izvēli tās valkāt – it sevišķi, nodarbojoties ar velosportu. Vienlaikus Pilsēta cilvēkiem ir kategoriski pret noteikumiem, kuri paredz obligātu ķiveres lietošanu pilnīgi visiem velosipēdistiem, tai skaitā arī tiem, kuri ikdienā droši pārvietojas pa maršrutiem, kuros iespējas iekļūt ceļu satiksmes negadījumā ir niecīgas.
“Katram pieaugušajam velosipēdistam ir tiesības pašam izvērtēt iespējamos riskus un pieņemt lēmumu par ķiveres lietošanu.
Obligātai ķiveru lietošanai visiem ir apšaubāma pievienotĀ vērtībA”,
norāda Krēķis. Obligāta ķiveru lietošana dažādu praktisku apsvērumu dēļ attur cilvēkus no velobraukšanas. Par klasisku piemēru minētajam tiekot uzskatīta Austrālija, kurā pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā tika ieviestas obligātas ķiveres velosipēdistiem, kā rezultātā velobraucēju skaits ir būtiski samazinājies.
Samazinoties velobraucēju skaitam, atlikušajiem velobraucējiem sadursmes ar autotransportu risks palielinātos (tā sauktais safety in numbers princips). Vienlaikus trūkstot pierādījumu tam, ka obligātās ķiveres velosipēdistiem patiešām uzlabotu velosipēdistu drošību uz ceļa. Ir arī pētījumi, kuros secināts, ka ķiveru lietošana var arī provocēt mazāk piesardzīgu uzvedību no autovadītāju puses un radīt velosipēdistam maldīgu drošības ilūziju, liekot braukt riskantāk, saka organizācijas vadītājs.
Paziņojumā teikts, ka pilsēta cilvēkiem īpaši vēlas uzsvērt: obligāta prasība velosipēdistiem valkāt ķiveres ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. “Satiksmes ministrijas darbs ir novērst cēloņus. Galvas traumu cēloņi ir nevis ķiveres neesamība, bet gan ceļu satiksmes negadījuma izraisīts kritiens vai avārijas situācija.”
Organizācijas ieskatā, ceļu satiksmes negadījumu skaitu iespējams mazināt, veidojot mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem drošu infrastruktūru, nodrošinot Ceļu satiksmes noteikumu ievērošanu, arī papildinot tos ar pienākumu autotransporta līdzekļiem, apdzenot velosipēdistus, ievērot vismaz 1,5 metru intervālu.
Lasiet arī: Uzņēmēji lūdz prezidentu neizsludināt jaunās prasības braukšanai ar elektroskrejriteņiem
