Pēc garām un karstām diskusijām Saeima galīgajā lasījumā trešdien, 5.aprīlī pieņēma likumu par valsts aizsardzības dienestu (VAD).
Iepriekš jau vēstīts, ka saskaņā ar VAD likumu, aizsardzības dienestam būs pakļauti pilsoņi – vīrieši – viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšas. Plānots, ka personas, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, būs pakļautas valsts aizsardzības dienestam vienu gadu pēc izglītības iestādes absolvēšanas.
Tāpat VAD likumprojekts paredz, ka pilsonis, kas pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas turpina iegūt izglītību, izņemot augstāko izglītību, un nav absolvejis izglītības iestādi līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, var tikt pakļauts VAD viena gada laikā pēc divdesmit četru gadu vecuma sasniegšanas.
Valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties pilsoņi – vīrieši un sievietes – no 18 līdz 27 gadu vecumam.
Daži koalīcijas un opzīcijas deputāti pauda, ka vairākumam jauniešu ir apziņa, ka viņi ir gatavi iet “dienēt savas valsts vārdā”, taču šaubas un bažas raisa tas, kā tiks organizēta mobilizācija un iesaukšana VAD.
Deputāts Aleksejs Rosļikovs (Stabilitātei) pauda, ka esošais likums “piesedzas ar ideju par valsts aizsardzību” un ir vēršanās pret bērniem un jauniešiem. “ Nacionālā apvienība jau ilgāku laiku atbild par valsts demogrāfiju. Un konkrēti šajā likumā ir pateikts: bērns nav nekāds šķērslis, lai tu neietu dienēt,” pauda Rosļikovs un piebilda, ka Stabilitātei piedāvā atbrīvot no dienēšanas jaunos vecākus. Tāpat politiķis uzsvēra, ka, ņemot vērā pašreizējo dzīves dārdzību, ja viens no vecākiem aiziet dienēt, otram vecākam var rasties grūtības uzturēt bērnu.
Savukārt deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) pauda sašutumu par komisijā dzirdēto no Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem saistībā ar jauno vecāku iesaukšanu dienestā. “Lai jūs saprastu, tajā brīdi, kad tika runāts par to, ka ir nepieciešams kaut kādā mērā atbalstīt jaunos vecākus, kuriem ir jau, pieņemsim, viens bērns, lai viņi nebūtu pakļauti šim valsts aizsardzības dienestam, tad
AM pārstāvis pateica: “Kas tad te būs, taisīs tik bērnus un neies dienēt!?”‘ stāstīja Zivtiņš.
Viņš arī skaidroja, ka, ja neskaita VAD likumu, tad arī “šobrīd valsts īpaši neatbalsta jaunās ģimenes, jaunie vecāki netiek motivēti veidot lielākas ģimenes”.
Savukārt AM parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts un deputāts Jānis Dombrava (NA) uzsvēra, ka pašlaik VAD likumprojekts paredz, ka vecāki, kam ir bērns līdz pusotra gada vecumam, dienestu varēs atlikt uz vēlāku laiku. Tāpat Eglīts skaidroja, ka jaunie vecāki varēs atlikt dienēšanu ne vēlāk kā līdz 26 gadu vecumam. Eglīts arī norādīja, ka prasmes un iemaņas valsts aizsardzībai ir jāapgūst arī pilsoņiem, kuriem ir bērni. “Mēs šādā veidā nevaram sodīt, bet es vēlos atgādināt, ka šāda prasība biju padomju armijā, kad tie, kam bija divi bērni, varēja nedienēt. Varbūt laiks ir izkāpt no padomju laika,” pauda Eglīts.
Opozīcijas deputāte Linda Liepiņa (LPV) pauda, ka Eglīša komentārs par padomju armiju neesot pietiekami labs arguments, lai iesauktu obligātajā dienestā jaunos vecākus. “ Eglīša kungs, jūsu teiktais par to, ka tagad kaut kas var būt tikai tāpēc labs, ka mēs izdarām citādāk, nekā to darīja padomju Latvijas laikos, neiztur kritiku,” sprieda Liepiņa.
Daži koalīcijas deputāti norādīja, ka opozīcijas paustie argumenti par VAD un tā ietekmi uz demogrāfiju, neiztur kritiku – Rihards Kols (NA) skaidroja, ka pretēji opozīcijas paustajam, “Latvija nav vienīgā Eiropas valsts, kam ir slikti demogrāfijas rādītāji”.
“Līdz ar to jūsu argumentācija absolūti neiztur nekādu kritiku. Nāciet un pasakiet no tribīnes, kādēļ, ja šajās valstīs, manis minētajās, bērniem, pēc jūsu skatījuma, ir nākotne, un tajā gadījumā, ja mēs pieņemam šo likumu, Latvijā nav nākotnes,” sprieda Kols.
Tāpat koalīcijas deputāti vairākkārtēji atgādināja opozīcijai, ka visiem bērnu vecākiem ir iespēja brīvprātīgi pieteikties Zemessardzē, ja viņi nevēlas iziet 11 mēnešu garo valsts aizsardzības dienesta kursu.
Plānots, ka VAD varēs pildīt piecu gadu laikā, apgūstot augstskolu un koledžu studentiem paredzēto virsnieka programmu militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, kuras kopējais apmācību un dienesta uzdevumu izpildes laiks nav mazāks par 180 dienām.
Tāpat VAD pakļautajām personām, kuras savas ideoloģijas vai reliģiskās pārliecības dēļ nevar pildīt valsts aizsardzības militāro dienestu, to varēs aizstāt ar alternatīvo dienestu šajā likumā noteiktajā kārtībā. Alternatīvais dienests būs jāpilda 11 mēnešus AM padotībā esošajās iestādēs.
Plānots ka pirmais iesaukums būs uz brīvprātības iesaukuma pamata, personas, kuras ir pieteikušas VAD, dienesta gaitas uzsāks šī gada 1. jūlijā.
Likumprojekts paredz, ka VAD karavīram un alternatīvā dienesta veicējam būs tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes komensāciju. VAD karavīriem, kuri būs pieteikušies valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi, ir tiesības saņemt dienesta pienākumu izpildes kompensāciju paaugstinātā apmērā. Ministru kabinets (MK) nosaka kompensācijas apmēru un izmaksas kārtību. Kompensācija nav pakļauta parādu piedziņai.
Brīvprātīgie valsts aizsardzības dienesta karavīri 11 mēnešu dienesta noslēgumā, neatkarīgi no izvēles turpināt karjeru NBS vai atvaļināties rezervē, saņems papildu kompensāciju 1 100 eiro apmērā.
Karstas diskusijas Saeimas debašu laikā arī raisīja VAD likumā paredzētais pants par kriminālatbildību, par izvairīšanos no dienesta.
Pašlaik VAD likumā paredzēts administratīvais sods par neierašanos uz noteiktajām pārbaudēm AM pavēstē noteiktajā laikā un vietā bez attaisnojoša iemesla tiks piemērots visiem pilsoņiem, kas pēc pavēstes saņemšanas neieradīsies uz pārbaudēm. Sankciju apmērs – brīdinājums vai naudas sods līdz 350 eiro.
Tāpat plānots, ka pilsoņi, kas neieradīsies uz pārbaudēm, atbilstoši Administratīvās atbildības likumam, varētu tikt sodīti atkārtoti. Par izvairīšanos no valsts aizsardzības militārā dienesta izpildes personu varēs saukt pie atbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.
Zivtiņš skaidroja, ka šāda norma nav pieņemama, jo var rasties situācija, kad izvairīšanās no VAD ir notikusi neapzināti. “Kriminālatbildība par izvairīšanos jaunietim 18 gadu vecumā. Tātad kaut kāds mehānisms nebūs nostrādājis, viņš nebūs zinājis, vai viņš, vienvārdsakot, būs kaut kādas nesaprašanās. Viņš būs izbraucis ārzemēs vai vēl kaut kur, vesela virkne pasākumu. Mēs jaunietim 18 gadu vecumā uzbliezīsim uz galvas kriminālprocesu, un viņš tiks sodīts, jo fakts būs faktiski jau pierādīts,” skaidroja Zivtiņš un
piebilda, ka “šajā jautājumā prokuroriem runa būs īsa” un aicināja balsot deputātus pret šo prasību.
Savukārt Ainārs Šlesers (LPV) kritizēja publiskajā telpā izskanējušo informāciju par “VAD iesaukšanas loteriju”, un prognozēja, ka to sagaida tāda pati izgāšanās kā Čeku loteriju. “Ir paredzēta loterija, kādā veidā iesauks jauniešus. Un tad, kad prasa: “Kurš organizēs loteriju? Cik godīga būs šī loterija?” neviens īsti paskaidrot nevar,” uzsvēra Šlesers un piebilda, ka šāda pieeja varētu izraisīt jauniešu masveida izbraukšanu uz ārzemēm.
“Loterija pēc definīcijas – tas ir kazino. Tātad mēs izmantosim kazino metodes, lai iesauktu jauniesaucamos.
Un tie, kas nepiekritīs šiem jaunajiem nosacījumiem kazino principā, tie tiks krimināli sodīti,” norādīja Šlesers.
Savukārt koalīcijas deputāts Andrejs Judins (JV) atgādināja, ka runa nav par iesaukšanas dienestā loteriju, jo “priekšlikuma būtība ir cita”. Viņš skaidroja, ka, ja ir ar likumu noteikti pienākumi, kas ir jāpilda, tad loģiski, ka par pienākumu nepildīšanu cilvēkam ir paredzēta atbildība. “Es varētu saprast diskusiju par to, vai vajadzētu piemērot kriminālsodu vai administratīvo atbildību, bet par priekšlikuma būtību ir jāsaprot vienkārši: ja ir pienākums, par pienākumu neizpildi ir atbildība. Un, ņemot vērā, ka šis priekšlikums ir ļoti nopietns, ka tieši ir svarīgi nodrošināt likuma izpildi, šis priekšlikums ir loģisks un atbalstāms,” pauda Judins.
Arī Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka
“opozīcija valsts aizsardzības dienestu sabiedrībai zīmē kā monstru, kas brauks pa mājām un paņems visus 18 plus jauniešus uz militāro dienestu”.
Abu Meri aicināja deputātus nebiedēt sabiedrību ar VAD un runām par to, ka Latvijas armija nav pietiekami sagatavota. “Man liekas, ka Latvijas armija un Latvijas bruņotie spēki ir ļoti labi sagatavoti Eiropas līmenī. Mums nav jābūt 100 000 oficiālai armijai, tāpēc arī ir šis dienests, kur nekas nav jauns. Kādreiz Padomju Savienībā bija slikti piemēri, bet mēs tagad dzīvojam Eiropas Savienībā, un, ja mēs visu laiku runājam par to, ka gribam darīt un būt līdzīgi Somijai, Lietuvai, Skandināvijai, tad lūk – mēs jau to darām ar šo likumprojektu,” pauda Abu Meri un aicināja vēļreiz nebiedēt jauniešus un sabiedrību ar obligāto armiju.
Savukārt Viktors Valainis (ZZS) ironizēja, ka pēc dažu deputātu paustā, “rodas sajūta, ka 1.maijā Latvijā brauks un iesauks kādus 5 000 – 10 000 jauniešus obligātajā armijā”. “Tūlīt sāksies loterija un viss notiksies. Kad šo likumprojektu iesniedza 13. Saeimā, likumprojekta anotācijā bija norādīts: ieviešanas izmaksas – 800 miljoni eiro. Šī likumprojekta ieviešanas izmaksas, par kuru mēs runājam šodien, ir trīs miljoni eiro, savukārt cilvēki, uz kuriem attieksies šī norma, šogad būs 300, nākamgad – 500,” skaidroja Valainis un piebilda, ka “aplūkojot reālo kapacitāti, kāda šobrīd ir iespējama, ir jāsaprot, ka visas šodien apspriestās normas būs tikai uz papīra un lielākā daļa jauniešu ir gatava iestāties VAD brīvprātīgi”.
Tāpat Valainis uzsvēra, ka būtisks aspekts VAD īstenošanā ir pareiza motivācija, lai jaunieši izvēlētos iet brīvprātīgi dienēt nevis piespiedu kārtā. “Lai to panāktu, ir jāsalāgo, protams, arī izmaksu ziņā, lai tas pielīdzinās – šī stipendija – karavīra atalgojumam, kas, manuprāt, būs nākamā budžeta jautājums, bet pēc būtības es domāju, ka šeit viņa būs brīvprātīga. Šis likumprojekts nav gluži ideāls, bet tam arī šodien nav jābūt ideālam,” skaidroja Valainis un norādīja,“ ka daži deputāti paši ar savām ilūzijām rada iespaidu, ka tagad tiks iesaukti tūkstoši armijā”.
Likums paredz, ka līdz 2027.gadam valsts aizsardzības dienestā neiesauc pilsoņus, kuri pastāvīgi dzīvo ārvalstīs un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā savu dzīvesvietas adresi ārvalstīs ir paziņojuši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Iepriekš jau vēstīts, ka aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) publiskajā telpā uzsvērusi, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ģeopolitiskā realitāte un drošīir krasi mainījusies. “Pilnvērtīgu valsts aizsardzību ir iespējams nodrošināt tikai tad, ja Latvija attīstīs visas aizsardzības spējas kopumā, kas ietver gan ieroču sistēmas, gan daudzskaitlīgu un militāri sagatavotu sabiedrības daļu. VAD ieviešana ir Latvijas atbilde uz jauno drošības situāciju mūsu reģionā, jo no Ukrainas pieredzes redzam, ka bez morāli noturīgas un sagatavotas sabiedrības nav iespējams stāties pretim agresoram,” pauda Mūrniece.
Lasiet arī: Šovasar Latvijā sāks ieviest valsts aizsardzības dienestu
