Pēc padziļinātākām diskusijām ar potenciālajiem koalīcijas partneriem ir skaidrs, ka Jaunajai vienotībai (JV) ir kas līdzīgs un atšķirīgs ar katru no šīm partijām, savukārt pēc ceturtdienas, 14.oktobra, sarunām Nacionālās apvienības (NA) līderis atzina, ka topošo koalīciju ir jāveido trīs partijām un tas ir «izšķirts un skaidrs» jautājums.
JV ar NA jau ir strādājusi ilgstoši, tai skaitā arī pēdējos četrus gadus, un pēc sarunas ir apliecinājies, ka partijām ir ļoti līdzīgs redzējums par ārpolitiku, valsts drošību, valsts ekonomisko attīstību, tai skaitā arī enerģētikas jautājumos, atzīmēja Kariņš.
Pēc viņa teiktā, JV saredz visas iespējas strādāt ar konkrētas programmas izstrādi, ja abas partijas vienotos par strādāšanu koalīcijā. «Vēl ir jāpārrunā detaļas, taču mums ir stipri līdzīgi uzskati,» norādīja premjers.
KĀ PAUDA KARIŅŠ, ATŠĶIRĪBAS AR NA PARĀDĀS SOCIĀLOS JAUTĀJUMOS – PAR TO, VAI CIVILĀS SAVIENĪBAS LIKUMS BŪTU JĀPIEŅEM.
JV uzskata, ka Satversmes tiesas lēmums ir jāpilda, un vispareizāk tas būtu darāms, pieņemot minēto likumu, kas jau ir sagatavots trešajam lasījumam un ir tikai jāpieņem, taču NA uzskata citādi. Tāpat JV uzskata, ka būtu jāratificē Stambulas konvencija, jo tā ir plaši pieņemta, starptautiska konvencija, kas arī Latvijai ir jāpieņem, sacīja valdības vadītājs. Taču arī šajā jautājumā NA esot cits viedoklis.
Pēc detalizētām sarunām par konkrētiem politiskās programmas punktiem konstatēts gan kopīgais, gan atšķirīgais partiju vidū, norādīja Kariņš. Potenciālie koalīcijas partneri turpināšot savstarpējās diskusijas, precizējot dažādus atsevišķus jautājumus.
SAVUKĀRT NA LĪDERIS DZINTARS PĒC SARUNĀM ATZINA, KA NA NEREDZOT IESPĒJAS, KĀ IZVEIDOT ČETRU PARTIJU VALDĪBU, KURĀ BEZ JV, NA UN APVIENOTĀ SARAKSTA (AS) BŪTU ARĪ PROGRESĪVIE.
Vienlaikus Dzintars nesaskata problēmas, ka paralēli trīs partiju koalīcijas oficiālai izveidošanai JV turpina sarunas ar Progresīvajiem.
Dzintars izteicās, ka NA ieturēšot pirms vēlēšanām īstenoto pieeju un nekritizēs JV par sarunu vešanas tempu. JV līdera Krišjāņa Kariņa kā sarunu vedēja ziņā ir noteikt, kādas partijas piedalās sarunās, piebilda NA politiķis. Viņš skaidroja, ka NA ir gatava pielāgoties, gan turpinot divpusējas sarunas, gan arī tiekoties trīspusēji kopā ar AS pārstāvjiem.
Galvenais ir koalīcijas sarunās ātri virzīties uz priekšu, jo 14.Saeimas sanākšanas laiks 1.novembrī strauji tuvojas un no parlamenta darba organizēšanas ļoti būtiski, lai uz to laiku ir skaidrība par nākamo valdību un būtu jau “pieņemti” valdības darbu reglamentējošie dokumenti, atzīmēja NA līderis.
Nacionālā apvienība izteica priekšlikumu JV tikties vēlreiz šādā pašā formātā, kurā tiktu apspriesti NA pieteiktie, partijai būtiskie jautājumi, skaidroja Dzintars. Pēc tam iespējams organizēt padziļinātākas sarunas tajos jautājumos, kuros šodien konstatēta šāda vajadzība.
Taujāts par iespējamām tālākām sarunām, politiķis norādīja, ka neizslēdz arī iespēju par NA un AS tālākām konsultācijām.
DZINTARS PASTĀSTĪJA, KA NA INFORMĒJA «KOLĒĢUS AS», KA NA NEVARĒS ATBALSTĪT VIŅU IECERI PAR JAUKTO VĒLĒŠANU SISTĒMU.
Savukārt JV priekšlikumu veidot jaunu ministriju, uz kuru tiktu pārcelta atbildība par enerģētikas un vides aizsardzības jomām no Ekonomikas ministrijas (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), būtu jāizvērtē konkrētāk, pēc abu partiju sarunām žurnālistiem pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Ja ir vēlme sasniegt reālus mērķus un «zaļo kursu» realizēt ekonomiski pamatoti, lai tautsaimniecībai būtu ieguvumi, nevis tikai apgrūtinājumi, tad tas noteikti ir virziens, kurā skatīties, pauda ministre.
Tomēr NA sarunā ar JV esot rosinājusi pavērtēt, tieši kuras jomas un kuri atbildīgie departamenti no kurām ministrijām tiktu apvienoti, kā šī struktūra attīstītos tālāk, kā arī, cik pašpietiekamas vēlāk būs tās ministrijas, no kurām darbības jomas tiks noņemtas.
Kā BNN iepriekš ziņoja, atbilstoši Valsts prezidenta Egila Levita aicinājumam, JV šonedēļ turpina padziļinātas sarunas par valdības uzdevumiem un darba prioritātēm nākamajiem četriem gadiem.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV uzskata, ka koalīcijā jābūt četriem politiskajiem spēkiem – JV, AS, NA un arī Progresīvajiem, turpretim AS un NA Progresīvos koalīcijā redzēt nevēlas.
JV jaunievēlētajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS – 15, NA – 12, bet Progresīvie – desmit, tātad ar Progresīvajiem koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez – 54.
Lasiet arī: Otrajā sarunu raundā arī starp JV un AS iezīmējas pretrunas dažādos jautājumos
