Saeima ceturtdien, 8.februārī, noraidīja opozīcijā esošās Nacionālās apvienības (NA) rosināto neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Kasparam Briškenam (P).
Par demisiju balsoja 39 deputāti, bet “pret” bija 49.
Bijušais satiksmes ministrs Jānis Vitenbergs (NA) pieprasījuma vārdā pauda, ka neviens nesakot, ka satiksmes ministra amats ir viegls, taču Briškens pirms kļūšanas par satiksmes ministru ieņēma vairākus ietekmīgus amatus, kas saistīti ar satiksmes nozari, bet, viņaprāt, tagad Briškens nevēlas uzņemties atbildību. “Visur viņš ir bijis, bet par rezultātiem lai atbild citi,” teica politiķis.
Vitenbergs kritizēja Briškenu par to, ka viņš neesot aizstāvējis savu nozari budžeta veidošanas sarunās,
necīnoties par to, lai satiksmes nozere tiktu iekļautu valdības prioritātēs, uzsverot, ka satiksmes nozarē ir tik daudz problēmjautājumu, kuru risināšanu nevar atlikt.
“Mēs aicinām izteikt neuzticību Briškenam par to, ka viņš ne tikai necīnās par savas ministrijas pakļautības iestādēm, bet arī tās nevada. Satiksmes ministrs ir atbildīgs par nozares stratēģisko vadību. Šobrīd situācija ministrijas pārvaldītajās nozarēs strauji pasliktinās, un Briškens neiesaistās problēmu risināšanā vai arī atsevišķos gadījumos to dara novēloti un haotiski, pienācīgi neskaidrojot pieņemtos lēmumus, kas neliecina par labu pārvaldību,” klāstīja bijušais satiksmes ministrs.
Pēc Vitenberga teiktā, Briškens ilgstoši ir strādājis ar “Rail Baltica” projektu, ieņemot vadošus amatus daudzu gadu garumā, bet par projekta patieso situāciju un izmaksām, lai trase varētu šķērsot Rīgu, Vitenbergs ziņoja jau pagājušā gada jūlijā. Toreiz politiķis ticējis, ka šo projektu vēl var saglābt, bet, vērojot pēdējā pusgada notikumus un dinamiku, Vitenbergs vairs neesot tik optimistisks.
Tāpat bijušā satiksmes ministra ieskatā pārsteidzošs un neizprotams ir komunikācijas veids, stils un kanāli, ko izvēlas Briškens un viņa birojs, būtiskus jautājumus nevis risinot tieši ar uzņēmumu, bet publiski sociālajos tīklos.
Briškens atbildes runā akcentēja, ka satiksmes ministra amatu uzņēmās, neraugoties uz to, ka apzinājās priekšteču atstātās problēmas vairākās jomās.
Atbildot uz Vitenberga pārmetumiem, satiksmes ministrs akcentēja, ka NA deputāts savā runā esot pieļāvis daudz faktoloģisko kļūdu, un ka savam izklāstam esot piegājis tikpat “frivoli” kā ministra darbam laika posmā no pērnā maija līdz septembrim. LETA vēstīja, ka tolaik noritēja neveiksmīgi mēģinājumi paplašināt toreizējo valdības koalīciju.
Briškens pārmeta NA, ka vairākus gadus jau bijis valdībā, taču neesot panācis Krievijas tranzīta apjoma pietiekamu samazināšanos.
Briškens uzsvēra, ka kopā ar Baltijas kolēģiem tiks sākts “atklāti runāt” par tādiem “Rail Baltica” jautājumiem kā šī projekta infrastruktūras pārvaldība un ritošā sastāva nodrošināšana.
Deputāts Māris Sprindžuks (AS) situāciju ar jaunās valdības solījumiem par dinamismu raksturoja, izmantojot parunu “ar vārdiem Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē”.
Bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra ieskatā, valdībai nav sapratnes par situāciju reģionos – Briškena pārstāvētajai partijai “Progresīvie” nav pārstāvniecības reģionos, bet “Vienotība” esot “Rīgas bruģa partija” nevis reģionu partija. Sprindžuks uzskata, ka nedienas satiksmē cita starpā ir tādēļ, ka valsts politika nav vienota.
Deputāte Glorija Grevcova pauda uzskatu, ka, ja sabiedrībā nebūtu lielas ažiotāžas par pasta nodaļu slēgšanu, Satiksmes ministrija, kas ir pasta kapitāldaļu vienīgais turētājs, izliktos neko nezinām, un pensionāri varētu palikt bez praktiski vienīgā pakalpojuma sniedzēja dzīvesvietu tuvumā, tā apgrūtinot pensiju saņemšanu.
Partijas “Latvija pirmajā vietā” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers uzsvēra, ka “satiksmes nozare deg zilās liesmās”, un ka Briškens strādājot slikti, jo turpina strādāt kā ierēdnis. LPV līderis mudināja Briškenu “sākt strādāt kā ministram”, kas nozīmējot, ka “ar dūri uz galda ir šad tad jāuzsit”.
Šlesers kā vēl vienu problēmu akcentēja, ka vasarā būs jāpārfinansē nacionālās aviokompānijas “airBaltic” saistības vairāku simtu miljonu eiro apmērā. Politiķis kritiku veltīja arī demisijas rosinātājiem NA, tajā skaitā par to, ka tā bijusi gadiem ilgi valdībā, kad tikusi “čakarēta” ostu nozare.
“Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars pauda, ka miera laikos Briškens būtu pat “ciešams ministrs”, taču pašreizējā drošības situācijā nav pieļaujamas vairākas neizdarības. AS frakcijas vadītājs norādīja arī uz neizdarīto “Rail Baltica” projekta īstenošanā.
Satiksmes ministram “jāuzsit dūre galdā”, lai atbildīgās amatpersonas rastu risinājumus, īpaši situācijā, kad izskanējis, ka “Rail Baltica” projekts varētu neiet caur Rīgu, norādīja Tavars. Savukārt, ņemot vērā pašreizējo situāciju, AS politiķis aicināja atbalstīt Briškena atbrīvošanu no amata.
Tikmēr Briškens debatēs šajā jautājumā akcentēja, ka “Rail Baltica” būs savienojums ar Rīgu.