Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 7.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Administratīvo sodu likumā, ar kuriem plānots juridiskām personām noteikt atbildību par sabiedriskās kārtības traucēšanu.
Grozījumi izstrādāti, lai reaģētu uz publiskajā telpā vairākkārt izskanējušo jautājumu par sabiedriskās kārtības traucēšanu publiskās izklaides vietās ar ļoti skaļu mūziku, kā, piemēram, bāros, kafejnīcās un naktsklubos. Kā atzīmēts likumprojekta anotācijā,
Rīgas pašvaldības policija saņem lielu skaitu izsaukumu par trokšņošanu
– pagājušajā gadā tas noticis 10 077 reizes.
Pašlaik spēkā esošais normatīvais regulējums paredz atbildību par trokšņošanu fiziskām personām, kas kvalificējas kā sīkais huligānisms, bet juridiskām personām (izklaides vietām) atbildība par trokšņošanu nav noteikta.
Ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka par sabiedriskās kārtības traucēšanu, pārkāpjot vispārpieņemtās uzvedības normas un traucējot personas mieru, iestādes, komersanta, citas institūcijas darbu vai apdraudot savu vai citu personu drošību, juridiskām personām
varēs piemērot brīdinājumu vai naudas sodu līdz 1000 naudas soda vienībām (līdz 5000 eiro).
Tāpat ar grozījumiem plānots papildināt likumu, paredzot naudas sodu fiziskajām personām gadījumā, ja minētās darbības tiks veiktas pie karavīru vai genocīda upuru piemiņas vietas vai pieminekļa. Plānots, ka fiziskajai personai par šādu pārkāpumu varēs piemērot naudas sodu no 56 līdzi 280 naudas soda vienībām (no 280 līdz 1400 eiro).
Lai grozījumi Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā stātos spēkā, tie vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai. Plānots, ka likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Lasiet arī: Saeima plāno bargākus sodus par slepkavības vai smagu miesas bojājumu draudiem
