Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2022.gada septembrī veidoja 4,61 miljardu eiro, kas faktiskajās cenās bija par 34,2% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 32,3%, bet importa vērtība par 35,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.
Septembrī Latvija eksportēja preces 2,14 miljardu eiro apmērā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība, bet importēja par 2,47 miljardiem eiro.
Salīdzinājumā ar 2021.gada septembri ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 47,1% līdz 46,4%. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.
Šā gada deviņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 34,83 miljardus eiro – par 8,86 miljardiem eiro jeb 34,1% vairāk nekā 2021.gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 15,42 miljardus eiro (pieaugums par 3,72 miljardiem eiro jeb 31,9%), bet importa – 19,42 miljardus eiro (pieaugums par 5,14 miljardiem eiro jeb 36%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli koriģētiem datiem 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 31,9% lielāka, bet importa – par 38,5%. Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 2,7%, bet importa samazinājās par 1,1%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2022.gada septembrī, salīdzinot ar 2021.gada septembri:
- minerālproduktu eksports lielāks par 192,4 milj. eiro jeb 3 reizes;
- augu valsts produktu eksports lielāks par 139,9 milj. eiro jeb 72,7%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports lielāks par 38,7 milj. eiro jeb 15,7%;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks par 33,1 milj. eiro jeb 24,9%;
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports mazāks par 54,5 milj. eiro jeb 33,5%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2022.gada septembrī, salīdzinot ar 2021.gada septembri:
- minerālproduktu imports lielāks par 472,4 milj. eiro jeb 3,1 reizi;
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu imports lielāks par 46,6 milj. eiro jeb 26,2%;
- mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports lielāks par 44,5 milj. eiro jeb 12,5%;
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports mazāks par 35,3 milj. eiro jeb 16,9%;
- koka un tā izstrādājumu; kokogles imports mazāks par 32,3 milj. eiro jeb 35,7%.
Septembrī svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,6% no eksporta kopapjoma), Igaunija (9,8%), Vācija (6,4%) un Nīderlande (6%).
Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (27,3% no importa kopapjoma), Igaunija (13,5%), Polija (9,5%) un Vācija (8,5%).
2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri Eiropas Savienības valstu īpatsvars kopējā eksporta vērtībā palielinājās par 4,4 procentpunktiem, savukārt kopējā importa vērtībā – par 9,7 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars eksportā samazinājās par 1,5 procentpunktiem, bet importā – par 2,7 procentpunktiem.
2022.gada septembrī salīdzinājumā ar augustu eksporta vērtība uz Ukrainu samazinājās par 4,9 milj. eiro jeb 14,1%. To visvairāk ietekmēja minerālproduktu eksporta kritums par 2,4 milj. eiro jeb 15,1%. Eksports uz Krievijas Federāciju palielinājās par 9,4 milj. eiro jeb 9,8%, savukārt uz Baltkrieviju – par 3,7 milj. eiro jeb 28%. Eksporta pieaugumu uz Krievijas Federāciju lielākoties ietekmēja pārtikas rūpniecības ražojumu eksporta pieaugums par 10,2 milj. eiro jeb 31,3%, savukārt uz Baltkrieviju – optiskās ierīces un aparatūra par 2,4 milj. eiro.
2022.gada septembrī, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, importa vērtība no Ukrainas samazinājās par 3,9 milj. eiro jeb 13,1%. To ietekmēja augu valsts produktu importa samazinājums par 1,1 milj. eiro jeb 17,4%.
Imports no Krievijas Federācijas samazinājās par 77,8 milj. eiro jeb 34,9%, ko galvenokārt ietekmēja minerālproduktu importa kritums par 72 milj. eiro jeb 39,2%.
Imports no Baltkrievijas pieauga par 3,9 milj. eiro jeb 32,6%, ko ietekmēja dzīvnieku vai augu tauku un eļļu importa pieaugums par 3,8 milj. eiro.
2022.gada septembrī Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 123 partnervalstīm, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību. Negatīva tā bija tirdzniecībā ar 43 valstīm.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksporta kāpumu 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri visvairāk ietekmēja elektroenerģijas un dabasgāzes gāzveida stāvoklī eksporta pieaugums attiecīgi par 73 milj. eiro un 65,6 milj. eiro.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar mēnesi iepriekš visvairāk ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 145,3 milj. eiro.
Minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu importa kāpumu 2022.gada septembrī salīdzinājumā ar 2021.gada septembri visvairāk ietekmēja dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas importa pieaugums attiecīgi par 226,1 milj. eiro un 156,1 milj. eiro.
Savukārt koka un tā izstrādājumu, kokogles imports samazinājās, sarūkot zāģmateriālu importam par 31,1 milj. eiro jeb 77,7%.
CSP informē, ka atbilstoši metodoloģijai preces ārējā tirdzniecībā tiek ieskaitītas, ņemot vērā preču fizisko kustību. Lai gan komerciāls elektroenerģijas imports no Krievijas Federācijas ir pārtraukts, CSP elektroenerģijas importa un eksporta uzskaitei izmanto pārvades sistēmas operatora ikmēneša informāciju par elektroenerģijas fiziskās plūsmas pārvadi pāri Latvijas robežai, ieskaitot transportēto caur Latviju, izteiktu MWh. Elektroenerģijas fiziskās plūsmas vērtības aprēķiniem eiro tiek izmantota elektroenerģijas biržas Nord Pool AS norādītā mēneša vidējā cena.
