TV3 raidījums Nekā personīga pievērsies politiskajiem un morālajiem sarežģījumiem, ko rada Krievijas gāzes monopolista Gazprom atrašanās uzņēmuma Latvijas gāze (LG) akcionāru vidū. Piemēram, kā skaidro LG vadītājs Aigars Kalvītis, Gazprom varēs saņemt naudu, kas iegūta, pārdodot stratēģisko dabasgāzes operatoru Gaso.
Iepriekš, pagājušā gada jūnijā, LG akcionāri gribējuši sadalīt savā starpā Gaso akcijas, taču to liedzis savlaicīgi pieņemts likums. Kalvītis atgādina, ka Krievijas uzņēmums ir saņēmis dividendes par dalību LG un sankcijas to neliedz darīt arī šogad. Tāpat viņš atzīst, ka Klaipēdas gāzes terminālis Gazprom līdzdalības dēļ atteicies slēgt līgumu ar LG.
Piektdienas, 14.aprīļa, vēlā pēcpusdienā LG paziņoja, ka atrasts pircējs šim uzņēmumam 100% piederošajam stratēģiskajam dabasgāzes operatoram Gaso – Igaunijas Eesti Gaas. Kā noskaidroja Nekā personīga, kā LG akcionārs Gazprom, visticamāk, arī varēs saņemt daļu naudas, kas iegūta šajā darījumā. Sankcijas Kremļa kontrolētai kompānijai to neliedz.
Tieši tāpat kā katru gadu, Gazprom joprojām saņem dividendes no līdzdalības LG. Jau iepriekš politiķi diskutējuši, ka mūsu valsts bijusi pārāk pielaidīga pret uzņēmuma biznesa interesēm Latvijā. Ņemot vērā Gazprom ciešo saikni ar Kremļa režīmu, var izteikt pieņēmumu: arī šī nauda ļaus Krievijai ražot ieročus, lai turpinātu asiņaino karu Ukrainā.
Gaso ir Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgs uzņēmums, jo vienīgais nodrošina dabasgāzes sadali Latvijā. Kompānija tika izveidota 2017.gadā, kad tika sadalīta LG, lai novērstu viena tirgus dalībnieka gadiem ilgušo monopolu. Radās Conexus, kas pārvalda Latvijas maģistrālo gāzesvadu sistēmu un Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, un Gaso.
Gaso līdz šim 100% piederēja LG, kurā savukārt starp lielākajiem akcionāriem ar 34% ir Kremļa kontrolētā kompānija Gazprom. Vēl 16% pieder Jura Savicka Itera Latvija. Fonds Marguerite Gas II.S.a.r.l. pārvalda 28,97% akciju, uzņēmums Uniper Ruhrgas International GmbH – 18,26%.
Raidījums atgādina, kas ir Itera Latvija īpašnieki: 34% akciju tajā pieder Inter Energia Holding ApS [īpašnieks Juris Savickis]; 66% – Davonte Holding Limited.
Pēdējā pastarpināti pieder Citam Putina režīma dabasresursu milzim Rosneft,
kura izpilddirektors Igors Sečins pakļauts sankcijām kā ciešs Putina sabiedrotais.
Sečina vadībā Rosneft bija iesaistīts – Alekseja Navaļnija komandas atklātās – Putina pils kompleksa vīna dārzu finansēšanā. Savukārt meitaskompānija Rosneft Aero piegādā aviācijas degvielu Simferopoles lidostai, kas nodrošina gaisa pārvadājumus starp okupēto Krimu un Sevastopoli un Krieviju.
Pagājušā gada vasarā Saeima grozīja Nacionālās drošības likumu, kas aizliedza Krievijas un Baltkrievijas kompānijām iegādāties Latvijas nacionālajai drošībai nozīmīgus uzņēmumus. Turklāt Krievijai piederīgās personas zaudēja balsstiesības uzņēmumos, ar kuru starpniecību tām ir ietekme uz nacionālajai drošībai nozīmīgām kompānijām, piemēram, Gaso. Tas nozīmē, ka kopš pagājušā gada jūnija Gazprom un Itera cilvēki lemt par LG vai Gaso darbību nevarēja. Atsevišķi politiķi tad kritizēja Latvijas pārāk maigo pieeju.
Toreizējais Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (Attīstībai/PAR, 2022.gada augusts): “Man absolūti nav skaidrs, kāpēc Ekonomikas ministrija atstāja LG tādā formā, kāda tā ir bijusi. Vācijas valdība jau faktiski pēc mēneša pēc kara sākuma pārņēma kontroli pār vietējo Vācijas Gazprom.”
LG padomē ir 11 locekļi. Vairākums jeb seši ir Gazprom un Itera lojāli cilvēki. Tas Krievijas interešu pārstāvjiem ļauj kontrolēt valdi un tās ievēlēšanu. Šie cilvēki līdz šim savu akcionāru vārdā kontrolēja arī Latvijai stratēģiski nozīmīgo Gaso. LG padomi vada Kirils Seļezņovs, kurš ir Gazprom Gāzes un šķidro ogļūdeņražu tirdzniecības un apstrādes departamenta vadītājs.
Padomē vēl bez Jura Savicka darbojas arī Gazprom Juridiskā departamenta Ārējās ekonomiskās darbības tiesiskā nodrošinājuma pārvaldes vadītājs Jurijs Ivanovs, Rosņeftj Gāzes biznesa plānošanas, efektivitātes vadības un attīstības departamenta direktors Oļegs Ivanovs, Gazprom valdes locekle un Aktīvu pārvaldības un korporatīvo attiecību departamenta vadītāja Jeļena Mihailova un Vitālijs Hatjkovs, kurš vada Gazprom departamentu, kas atbild par ekonomisko ekspertīzi un cenu noteikšanu.
Nekā personīga vaicā, SAB direktors Egils Zviedris atbild:
“Kāds varētu būt SAB priekšnieka vērtejums, ka šādā stratēģiski nozīmīgā uzņēmumā Latvijā padomē atrodas šādi Krievijā ļoti augstu sēdoši cilvēki?
– Nu te nedaudz ir jāprecizē, ka LG ir viens no energoresursu tirgotājiem un tas nav stratēģisks uzņēmums. Mēs šeit varētu runāt par šo stratēģiskas nozīmes uzņēmumu Gaso, kas attiecīgi ir šis pārvades tīkla operators. Un kas ir LG meitas uzņēmums.
Bet fakts, ka Latvijas Gāzes padomē sēž ietekmīgi uzņēmuma cilvēki no Krievijas, ko tas nozīmē?
Es atkārtoju vēlreiz – LG ir privāts uzņēmums, attiecīgi akcionāru struktūra nav tikai Krievijas uzņēmumi. Tur ir arī vācu Marguerite fonds un vācu Uniper gas. Līdz ar to tas ir akcionāru lēmums, kas atrodas, bet, kā jau es teicu, šo personu tiesības pieņemt lēmumus rīkoties ir ierobežotas.”
Brīdī, kad stratēģiskā Gaso pārdošana noslēdzas, LG vairs nav saistoši Nacionālās drošības likuma ierobežojumi par Krievijas un Baltkrievijas personu dalību.
Gazprom cilvēki atkal varēs piedalīties akcionāru sanāksmēs un lemt par gāzes tirgošanu Latvijā.
Kā piektdien paziņoja LG, tā par Gaso saņems 120 miljonus eiro un procentus par laiku līdz darījuma pabeigšanai. Paredzams, ka pārdošana noslēgsies līdz šī gada beigām. Par gāzes nozari atbildīgā ekonomikas ministre uzskata, ka LG akcionāram Gazprom par šo darījumu naudu saņemt nevajadzētu.
Raidījums vaicā, ekonomikas ministre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība) atbild:
“Kā mēs varam būt simtprocentīgi pārliecināti, ka, piemēram, veicot šo darījumu, 34% akciju īpašnieks Latvijas Gāzē Gazprom nesaņems naudu no šī darījuma?
– Tā noteikti ir katra atbildīgā, gan darbinieka, gan arī uzņēmuma vadītāja atbildība, lai šis te finansējums vai ienākumi, kas rastos pārdošanas rezultātā, nenonāktu sankcionētu personu rīcībā, un tur mums ir likumdošana, kura ir jāievēro visiem, neatkarīgi no valstspiederības, vai, kā saka, kaut kādas savas pārliecības. Likums ir vienāds visiem.”
Turpina Indriksone: “Noteikti tur ir darbs visām finanšu nozares uzraugošajām institūcijām. Mums ir ierobežots veids, kā drīkst veikt kaut kādus pārskaitījumus, un visam tiek rūpīgi sekots. Es domāju, ka uzraudzībai jābūt tikpat stingrai, kā arī atbildībai noteikti.”
Kā TV3 raidījumam apstiprināja “vairāki finanšu un sankciju jomas pārzinātāji”, Gazprom ir iekļauta divos ASV Valsts kases departamenta sarakstos. Viens ierobežo sadarbību Arktiskā reģiona naftas ieguves projektos. Otrs aizliedz Gazprom izsniegt kredītus kā arī iesaistīties darījumos, kur piedalās Krievijas Federācijas Centrālā banka, Labklājības fonds un Finanšu ministrija. Attiecībā uz Eiropas Savienības sankcijām, šobrīd attiecībā uz Gazprom nav noteikti tieši piemērojami ierobežojošie pasākumi.
Kā sarunā ar Nekā personīga saka LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis, šobrīd nav nekādu ierobežojumu, kas liegtu viņa vadītā uzņēmuma akcionāram Gazprom saņemt naudu no Gaso pārdošanas. Par Itera Latvija gan skaidrības vēl neesot.
Raidījums vaicā, Aigars Kalvītis atbild:
“Vai sankcijas, kas šobrīd ir spēkā, liegtu naudu izmaksāt arī akcionāram ar nosaukumu Gazprom?
– Šobrīd Gazprom nav sankcionēts uzņēmums, tā viņiem nav šobrīd ierobežojumu šinī jomā. Visā mūsu rīcībā nav tādas informācijas.
Tas nozīmē, ja akcionāri lems, ka šī te peļņa pēc Gaso pārdošanas ir izmaksājama akcionāriem…
– Nelietosim vārdu “peļņa”. Uzņēmumu pārdodot, jau neveidojās peļņa. Tiek vienkārši aktīvs apmainīts pret naudu. Izmaksāt naudu – nu šobrīd sankciju režīms neaizliedz Gazprom saņemt. Arī dividendes.
Tad par pagājušo gadu Gazprom ir dividendes saņēmis un arī šogad saņems.
– Šobrīd vēl akcionāri par 2022.gadu vēl lēmuši nav. Tie lēmumi sekos, visdrīzāk, maija, jūnija mēnešos, bet par 2021.gadu, protams, ir Gazprom saņēmis dividendes.
Vai Itera arī būs tādas pašas iespējas saņemt naudu?
– Nu, šie jautājumi droši vien nav pie mums, šie jautājumi ir jājautā institūcijām uzraugošajām.
Nu, bet jums tā kā vajadzētu lietas kursā būtu par to, vai tāda iespēja ir vai nav.
– Es nevaru uz šo jautājumu atbildēt tāpēc, ka
šo jautājumu visdrīzāk regulē Latvijas Banka jeb Kapitāla tirgus uzraudzības komisija bijusī.
Mēs esam ar viņiem kontaktā, viņi veic un pēta šos darījumus, un viņi dos atļauju maksājumiem. Tā kā šobrīd es uz šo jautājumu nevar atbildēt.
Bet Gazprom šī dividenžu maksa ir tā kā uz Gazprom bankas kontu, vai viņiem ir kaut kāds cits?
– Es arī nevarēšu uz šo jautājumu atbildēt, uz kur depozitāriju naudu skaitu. Es domāju, ka Gazprom ir vērtspapīru konts kādā no Latvijas bankām.”
Pagājušā gada 27.jūnijā notika LG ārkārtas akcionāru sapulce. Taču Ekonomikas ministrijas Saeimai nodotie grozījumi Nacionālās drošības likumā, kas tikko bija stājušies spēkā, izjauca akcionāru plānu tajā sadalīt Gaso. Iecere bija izvērtēt iespēju valstiski stratēģiskās kompānijas akcijas sadalīt proporcionāli LG īpašnieku daļām. To ierosinājis akcionārs Marguerite Gas. Gazprom akcionāru sapulcē bija reģistrējies, bet nebalsoja un šajā jautājumā savu viedokli neizteica.
Kalvītis skaidro:
“– Vienu brīdi mūsu akcionāriem bija vēlme veikt reorganizāciju Gaso, bet tad nāca Nacionālās drošības likuma grozījumi, kas skaidri un gaiši pateica, ka reorganizācija vairs nav iespējama. Tāpēc, ka krievu akcionāru nevar būt akcionāri Gaso.
[Nekā Personīga:] Tad vēlme to GASO sadalīt bija jau pēc kara sākuma?
– Jā.
Un tas arguments, kāpēc to darīt, bija kāds?
– Nē, nu vienkārši tieši tāpat kā savā laikā LG un Conexus dalīja, tā arī varēja veikt reorganizāciju Gaso. Tad katrs akcionārs savas kapitāldaļas varētu pārdot pats. Un tad stratēģiskajā uzņēmumā būtu arī Gazprom. Pa tiešo.”
Kalvītis negribīgi apstiprina, ka Lietuvas sašķidrinātās gāzes termināls Klaipēdā atteicies noslēgt līgumu ar LG. Iemesls – Kremļa kontrolētās kompānijas līdzdalība uzņēmumā.
“[Nekā personīga:] Vai jums ir iespēja iegādāties gāzi no Klaipēdas šobrīd?
[Kalvītis:]– Protams, ka mums ir iespēja iegādāties gāzi sekundārajā tirgū, mums nav tieša līguma ar Klaipēdu, bet mums ir tiešs līgums ar Inko [termināli Somijā – BNN], tad mēs varam iegādāties Inko terminālā, bet mēs varam iegādāties gāzi arī, kas pienāk Klaipēdā sekundārā tirgū.
Nav līgums tāpēc, ka viņa atteicās tādu noslēgt?
– Jā.
Kāpēc?
– Man grūti vērtēt. Izvērtējot mūsu akcionārus un esošo situāciju, nevēlējās slēgt līgumu. Jāņem vērā, ka ir ļoti liela konkurence, ir ļoti daudz gribētāju.
Vai esat kaut kādā veidā konsultējušies ar akcionāriem, varbūt jums ir kādas ziņas, kas notiek pēc tam, kad Gaso tiek pārdots? Vai Gazprom ir joprojām interese šeit palikt un darīt kaut kādas lietas attiecībā uz biznesu, kas saucas LG, vai viņi varētu apsvērt kaut kādus citus modeļus, piemēram, akcijas pārdot?
– Es domāju, ka pirmā solī primāri ir atrisināt šo Gaso jautājumu, un tad droši vien tas jautājums katram akcionāram būs, ko tālāk viņš vēlas darīt, jo LG kļūst par tirdzniecības uzņēmumu. Un jāsaka, ka ne katram no mūsu akcionāriem ir stratēģiskas intereses būt tirdzniecības uzņēmumā. Tā kā droši vien, ka kaut kādas pārmaiņas es sagaidu nākotnē, bet vai viņas ilgs gadu, divus – to man ir grūti novērtēt.
Bet akcionāri ir kaut ko tādu teikuši?
Mums nav tādas informācijas.”
Nekā personīga intervija ar Aigaru Kalvīti notika ceturtdienas pēcpusdienā, un tās laikā viņš turpināja apgalvot, ka Gaso pārdošana joprojām ir procesā un par potenciālo pircēju runāt nevarot. Taču jau nākamajā dienā LG pati paziņoja, ka pircējs ir igauņu Eesti Gaas.
Lasiet arī: Latvenergo apsver iespēju iegadāties Gaso
