Saskaņā ar Igaunijas Statistikas pārvaldes datiem 2023.gadā Igaunijā vidējais paredzamais mūža ilgums piedzimstot bija 79 gadi. Tas ir līdz šim augstākais rādītājs, un Igaunija apsteidz pārējās Baltijas valstis. Tajā pašā laikā nedaudz samazinājās veselīgi nodzīvoto gadu skaits.
“Paredzamais mūža ilgums samazinājās koronavīrusa pandēmijas laikā, bet tagad atkal pieaug un jau ir pārsniedzis 2019.gada līmeni,” sacīja Igaunijas Statistikas pārvaldes sociālās statistikas grupas vadītāja Eveli Volensa (Eveli Voolens).
Paredzamais mūža ilgums
Igaunijā joprojām ir zemāks par Eiropas vidējo rādītāju, kas, pamatojoties uz provizoriskiem datiem, ir 81,5 gadi.
“Baltijas valstu vidū Igaunijā ir visaugstākais paredzamais mūža ilgums: Igaunijā tas ir 79 gadi, Lietuvā – 77,3 gadi, bet Latvijā – 75,9 gadi,” sacīja Volensa. Tomēr kaimiņvalstī Somijā paredzamais dzīves ilgums ir daudz augstāks nekā Igaunijā – 81,7 gadi.
Eiropā visaugstākais paredzamais dzīves ilgums ir Lihtenšteinā, Šveicē un Spānijā – nedaudz virs 84 gadiem. Vismazākais tas ir Bulgārijā, un Latvijā, kur paredzamais mūža ilgums ir zemāks par 76 gadiem.
“Aplūkojot valstis visā Eiropā, Baltijas valstīs vērojama liela atšķirība starp vīriešu un sieviešu vidējo mūža ilgumu. Igaunijā vidējais dzīves ilgums sievietēm ir 83,1 gads, bet vīriešiem – 74,5 gadi,” skaidroja Volensa.
Dati arī liecina, ka pilsētās ir lielāks veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits. Tomēr 2023.gadā starpība starp apdzīvoto vietu reģioniem bija vismazākā pēdējo piecu gadu laikā. Pilsētās dzīvojošie cilvēki bez invaliditātes nodzīvos par 1,51 gadu ilgāk nekā cilvēki laukos.
Tartu un Harju apriņķu iedzīvotāji var rēķināties ar visgarāko mūžu
Igaunijas iedzīvotāju paredzamais mūža ilgums (79,6 gadi) ir nedaudz lielāks nekā citu valstu iedzīvotājiem (78,4 gadi) Igaunijā. Pēdējos gados šī atšķirība ir samazinājusies.
Paredzamais mūža ilgums ir saistīts arī ar izglītības līmeni. Sievietēm ar augstāko izglītību paredzamais mūža ilgums ir 86 gadi, savukārt vīrieši ar pamatizglītību var cerēt nodzīvot 68,3 gadus. Tāda pati tendence ir vērojama arī attiecībā uz veselīgi nodzīvotiem gadiem – cilvēkiem ar augstāko izglītību ir vairāk veselīgi nodzīvoto gadu nekā cilvēkiem ar pamatizglītību vai vidējo izglītību. Pamatojoties uz 2023.gada datiem, sagaidāmais veselīgi nodzīvoto dzīves gadu skaits cilvēkiem ar augstāko izglītību bija 61,81 gads, bet cilvēkiem ar pamatizglītību – 48,6 gadi.
Reģionālā mērogā paredzamais mūža ilgums visaugstākais ir Tartu un Harju apriņķos, kur tas bija attiecīgi 80,1 un 79,8 gadi.
“Tartu apriņķis pašlaik ir vienīgais reģions, kur paredzamais mūža ilgums pārsniedz 80 gadus. Vēl 2019. un 2020.gadā paredzamais mūža ilgums virs 80 gadiem bija arī Harju apriņķī un Tallinā, taču tagad to rādītāji ir nokrituši zem 80 gadu atzīmes,” sacīja Volena. Viņa piebilda, ka viszemākais paredzamais mūža ilgums ir Austrumviru apriņķī – 75,8 gadi.
Paredzamais mūža ilgums piedzimstot ir vidējais gadu skaits, ko jaundzimušais bērns varētu nodzīvot, ja visu mūžu būtu pakļauts pašreizējiem iedzīvotāju mirstības apstākļiem.
2023.gada aplēses par citām Eiropas valstīm ir provizoriskas, un tās var atrast “Eurostat” datubāzē.
Galvenais sabiedrības interešu pārstāvis attiecībā uz statistikas pasākumiem “Iedzīvotāju skaits” un “Igaunijas sociālais apsekojums” ir Sociālo lietu ministrija, kuras uzdevumā Igaunijas Statistikas birojs analizē datus.
Lasiet arī: Igaunijas IKP pirmajā ceturksnī saruka par 2,4%
