Dalība Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās ir “vienīgās pilsoņu tiešās durvis” ietekmēt Eiropas Savienības (ES) politiku, otrdien preses konferencē izteicās EP biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele, kārtējo reizi aicinot Latvijas iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās un neatstāt jautājumu izlemšanu citu rokās.
“Demokrātija ir gan individuāla, gan kolektīva atbildība. Šajos ģeopolitiskajos apstākļos to ir kritiski svarīgi apzināties,” sacīja Rībele.
Runājot par praktisko pusi, viņa uzsvēra, ka ES kopējie lēmumi tiešā veidā ietekmē mūsu dzīvi. Aplēses liecina, ka aptuveni 80% Latvijas likumi ir balstīti ES lēmumos, ko izstrādā Eiropas Komisija (EK) un pieņem ES Padome, dalībvalstu pārstāvji un EP, piebilda EP biroja Latvijā vadītāja.
Runājot par tēmām, ar kurām nākamos piecus gadus strādās jaunais EP sasaukums, EP biroja Latvijā vadītāja norādīja, ka vispirms EP izraudzīsies jauno EK vadītāju un apstiprinās komisārus no visām dalībvalstīm.
Pēc EP biroja Latvijā vadītājas paustā, karš Ukrainā būs nākamā tēma – gan finansiālais atbalsts, gan dažādi citi lēmumi būs EP dienaskārtībā, lai atbalstītu Ukrainu Krievijas sāktajā asiņainajā karā. Viņa arī norādīja, ka Latvija ir viena no lielajām ieguvējām no ES budžeta. Aptuveni par katru iemaksāto eiro Latvija saņem pretī piecus eiro. EP rokās būs ES naudas sadalījums.
EP strādās arī ar Eiropas Zaļo kursu, teica Rībele, norādot, ka ir dažādi viedokļi, kurā virzienā būtu jādodas. Viņa atzīmēja, ka darbakārtībā būs arī mākslīgā intelekta regulējums. EP biroja Latvijā vadītāja klāstīja, ka EP ir pieņēmis pasaulē pirmo mākslīgā intelekta regulējumu. Ņemot vērā mākslīgā intelekta straujo attīstību, Rībeles ieskatā būs vajadzīgi vēl dažādi papildu likumi. Viņa secināja, ka no topošā EP sastāva būs atkarīgs tas, kādi šie likumi beigu beigās būs.
“No šī sasaukuma uz nākamo sasaukumu pāries 119 Eiropas likumi, par kuriem jaunajam sasaukumam būs jāizšķirās, kā šie likumi tālāk virzās. Tie ir praktiski likumi, piemēram, par digitālām vadītāja apliecībām, atkritumu apsaimniekošanu. Lai arī tie šķiet vienkārši jautājumi, šajos jautājumos balsojums par un pret ir ļoti blīvs, tāpēc svarīgi, kādi politiķi tiks ievēlēti,” preses konferencē žurnālistiem teica Rībele.
EP biroja Latvijā vadītāja atzīmēja, ka no Latvijas ievēlētie eiroparlamentārieši kaut kur malā neveidos deviņu deputātu soliņu, bet pievienosies kādai no septiņām politiskajām grupām EP, un caur tām ietekmēs politiku. Viņa uzsvēra, ka deviņi deputāti no Latvijas tiks ievēlēti jebkurā gadījumā, neatkarīgi no tā, vai cilvēki piedalīsies vēlēšanās, vai nepiedalīsies, tāpēc viņa aicināja sekot EP vēlēšanu sauklim – “Balso! Neļauj citiem lemt tavā vietā”.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka EP vēlēšanās būs iespējams balsot jebkurā no 945 vēlēšanu iecirkņiem visa Latvijā, vai arī kādā no 50 iecirkņiem ārvalstīs. Balsstiesīgajiem pilsoņiem ir tiesības balsošanai izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirknī Latvijā vai ārvalstīs.
Tiesības piedalīties EP vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kā arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 18 gadu vecumu, norāda CVK.
Iepriekš nobalsot varēs tikai Latvijā, jo iecirkņos ārvalstīs varēs nobalsot tikai vēlēšanu dienā. Iepriekšējā balsošana būs iespējama 6.jūnijā no plkst.16 līdz 20 un 7.jūnijā no plkst.13 līdz 18. EP vēlēšanu diena būs 8.jūnijs, kad varēs balsot no plkst.8 līdz 20.