Amatpersonas un pasaules veselības eksperti ar bažām raugās uz Covid-19 vilni Ķīnā, jo teju pusotru miljardu lielajā nācijā nav adekvātas vakcinācijas aptveres, un, iespējams, nav arī pietiekošas medicīniskās kapacitātes, vēsta aģentūra Reuters.
Eiropas un ASV amatpersonas visiem spēkiem cenšas saprast, kā un vai ir iespējams mazināt krīzi, kas varētu no jauna iedragāt pasaules ekonomiku, vēl vairāk nobremzēt piegādes ķēdes un arī radīt jaunus koronavīrusa paveidus. ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis Džons Kirbijs (John Kirby) sacīja: «Esam nonākuši punktā, kad esam gatavi sniegt palīdzību jebkādā veidā, ja Ķīna ir gatava to pieņemt.» Amatpersonas uzmanīgi veic pārrunas ar Ķīnas pusi, un medijiem tiek sniegti rūpīgi pārdomāti paziņojumi, kuru mērķis ir norādīt, ka šobrīd bumba ir Ķīnas laukuma pusē.
Lai cīnītos ar masveidīgu saslimšanu, svarīgi laicīgi sagatavoties, precīzi un atvērti vākt datus, un atklāti komunicēt, tomēr veselības eksperti norāda, ka Ķīnai šķietami trūkst šo būtisko aspektu.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins (Xi Jinping) ilgstoši uzstājis, ka komunistiskā partija ir labi sagatavojusies cīņai ar vīrusu, un Ķīnā izveidotās vakcīnas ir krietni pārākas par rietumvalstīs lietotajām, par spīti tam, ka pierādījumi liecina par pretējo.
Demokrātisko valstu valdības šobrīd atrodas diplomātiski sarežģītu jautājumu priekšā, lai apturētu briestošos krīzi. Demokrātijas aizsardzības fonda Ķīnas nodaļas vadītāja vietnieks Kreigs Singltons (Craig Singleton) sacīja: «Ķīnas nacionālā nostāja vakcīnu jautājumā ir cieši saistīta ar Dzjiņpina lepnumu, un rietumu palīdzības pieņemšana ne tikai apkaunotu Dzjiņpinu, bet arī satriektu oficiāli popularizēto viedokli, ka Ķīnas valsts pārvaldes modelis ir pārāks.»
Viens no savstarpējo sarunu jautājumiem ir par BioNTech uzlaboto mRNA vakcīnu piegādi Ķīnai – tās ir pielāgotas, lai aizsargātu pret šobrīd sastopamo omikrona variantu, un tiek uzskatīts, ka BioNTech vakcīnas ir daudz efektīvākas nekā Ķīnā ražotās. Šo jautājumu savā vizītē Pekinā novembrī pārsprieda arī Vācijas kanclers Olafs Šolcs (Olaf Scholz). Tomēr rietumvalstis atklāti nepiedāvā vakcīnas, drīzāk ieņem nogaidošu pozīciju, esot gatavībā piedāvāt vajadzīgo palīdzību.
Pekina norādījusi, ka «institucionālās priekšrocības» ļaus tikt galā ar Covid-19 vilni bez citu valstu palīdzības, un nāves gadījumu skaits būs zemāks nekā ASV vai Eiropā.
Veselības eksperti tikmēr ir satraukti, ka novērst traģēdiju varētu būt par vēlu. Minesotas Universitātes Infekcijas slimību pētniecības centra vadītājs Maikls Osterholms (Michael Osterholm) teica: «Ko var darīt, kad 5.kategorijas viesuļvētra ir pusotras stundas attālumā? Ja līdz šim nekas nav darīts, tad ir par vēlu. Šī pandēmija vienkārši trieksies cauri Ķīnai. Ir žēl, ka nekas nav darīts sešus vai desmit mēnešus iepriekš. Viņi varēja būt daudz labākā pozīcijā.»
Ķīnā ir vairāk nekā 160 miljoni diabēta slimnieku, un vismaz astoņi miljoni senioru pēc 80 gadu vecuma nav saņēmuši vakcīnu. Šīs personas ir riska grupā, kuru Covid-19 var skart īpaši smagi.
Dienvidkoreja, kas uzrādīja vienu no zemākajiem mirstības rādītājiem no Covid-19, aktīvi cīnījās ar pandēmiju: masveidā vakcinējot iedzīvotājus, nostiprinot slimnīcas pirms ierobežojumu atcelšanas un plaši informējot sabiedrību.
Lasiet arī: Ķīna pēc plašajiem protestiem atvieglo ierobežojumus
