– ar tik dramatisku ievadu savu tradicionāli bezbēdīgos toņos ieturēto Latvijas industriālo sasniegumu apskatu iesāk komercbankas Luminor ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Viņš pērno novembri sauc par mūsu rūpniecībai ļoti sekmīgu mēnesi.
Apstrādes rūpniecībā saražots par 5,1% vairāk nekā pirms gada, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – par 2,6% vairāk, kas ir ļoti straujš kāpums šādā griezumā.
«Parasti nepieminu enerģētiku, jo tās līknes visbiežāk virza laika apstākļi, kas neko interesantu par ekonomiku nepavēsta. Tā ir arī šoreiz, taču notiekošais tik spilgti ilustrē principu, ka nevar nepieminēt. Gada pirmajos 11 mēnešos kopumā enerģētikā izlaide samazinājās par 12,4%, bet novembrī gada griezumā kāpa par 6,1%,» klāsta ekonomists.
Novembrī kritums bija tikai ieguves rūpniecībā – par 18% gan gada, gan mēneša griezumā, bet šī nozare kopējo ainu daudz ietekmēt nevar. Apstrādes rūpniecības sniegums ir tiešām patīkams pārsteigums, jo vide bija ļoti nelabvēlīga. Novembris ir mēnesis, kad noskaņojums eirozonas rūpniecībā saskaņā ar PMI indeksu (jeb investoriem svarīgo «iepirkumu vadītāju indeksu») datiem sasniedza zemāko punktu šajā ciklā. Decembrī jau eirozonas rūpniecības PMI pakāpās no 47,1 līdz 47,8.
Novembris arī bija mēnesis, kad elektrības cenas pēc krituma septembrī un oktobrī atkal pieauga. Ļoti iespējams, ka dati būtu daudz bēdīgāki, ja vien kokrūpnieki vājo pieprasījumu nekompensētu ar savu noliktavu pildīšanu. Taču tas nevar turpināties bezgalīgi – noliktavas nav bezizmēra, arī naudas iesaldēšana nav viegls lēmums, jo īpaši laikā, kad pārdošanas cenas samazinās.
Var cerēt, ka brīvās vietas mūsu ražotāju noliktavās nebeigsies ātrāk nekā krājumi klientu noliktavās.
Tās savukārt šobrīd tiek tukšotas. Kokrūpniecības nedienas daļēji nosaka cenu korekcija svarīgos mājokļu tirgos, daļēji – krājumu cikls, kura līkņu asumu nosaka pandēmijas laikā notikušās tirgu līdzsvara izjaukšanas atbalsis. Iespējams, ka krasas svārstības turpināsies arī nākamgad. Kokrūpniecībā un mēbeļu ražošanā notiekošais īpašu uzmanību pelnījis tāpēc, ka no šo nozares attīstības scenārija 2023. gadā ļoti lielā mērā būs atkarīgi rūpniecības kopējie rādītāji, jo tās veido trešdaļu no kopējā apjoma un tajās var būt ļoti lielas svārstības.
Pārējās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs riski nav tādi, kas varētu nozīmīgi ietekmēt ekonomisko situāciju kopumā. Nav gan arī nevienas, kuras turpmākā gada perspektīvas nevar saukt par spožām. Kokrūpniecībā ražošana gada griezumā samazinājās par 0,6%, kas ir pārsteidzoši «maigs» skaitlis, zinot drūmo noskaņojumu nozarē, bet mēbeļu rūpniecībā ražošana samazinājās par 12,8%.
Diezgan tīkama aina paveras tā saukto inženierijas nozaru datos. Elektronika auga par 16,4%, elektrotehnika par 14,7%, autobūve par 4,3%, tikai iekārtu ražošana samazinājās par 2,2%. Iespējams, ka uz metāliem balstītās nozares šogad un arī turpmāk atkal kļūs par galveno rūpniecības izaugsmes virzītāju, kādas tās bija dažu gadu periodā līdz pandēmijai.
Šādi liek domāt arī nozaru noskaņojuma dati. Novembrī tikai piecās no 21 apstrādes rūpniecības apakšnozares noskaņojums bija virs vēsturiski vidējā, četras no tām pieder metālapstrādes un mašīnbūves grupai. Arī metālistiem gan neklājas viegli, jo recesijas riski noieta tirgos joprojām lieli. Situācija dažādos tirgos – patērētāji, rūpniecība, enerģētika, celtniecība – ir kontrastaina, labās ziņas ir enerģētikas investīciju bums un tas, ka ES celtniecības nozares dinamika joprojām ir diezgan labvēlīga.
Līdzās krājumu cikliem negaidītas iespējas un riskus rada process, ko var saukt par pasaules un Tās tirgu plaisāšanu.
Nevarētu teikt, ka būtu iestājusies vispārēja globalizācijas krīze, piemēram, pasaules tirdzniecības apjoms attiecībā pret kopproduktu vairs nepieaug, taču arī krasi nesamazinās.
Tomēr pasaules tirgus ir daudz mazāk gluda un pārskatāma vieta, nekā tas bija pat vēl pirms gada.
Nozarēm, kuras konkurē ar Krievijas un Baltkrievijas izstrādājumiem, tirgi ir sadalījušies tajos, kas pērk agresorvalstu produktus, un tajos, kas nepērk. Pirmajos cenu līmenis var būt tāds, ka tur mūsējiem vairs nav ko darīt. Starp šīm valstīm ir arī tādas, kas politiski uzskatāmas par daļu no tā sauk «globālajiem rietumiem», bet ekonomikā to pieeja ir raupji pragmatiska, piemēram, Dienvidkoreja. Turpretim tirgos, no kuriem Krievijas un Baltkrievijas produkti ir izslēgti, cenu līmenis var būt pat ļoti pievilcīgs, uzsver ekonomists.
Lasiet arī: Strautiņš: Inflācija lūzīs
