Labklājības ministrija (LM) izstrādā likumprojektu par pienākumu pašvaldībām obligāti nodrošināt sociālo pakalpojumu minimumu, informēja labklājības ministre Evika Siliņa (JV), viņai trešdien, 18.maijā, piedaloties diskusijā par deinstitucionalizācijas procesa nākotni.
Politiķe atgādināja, ka Eiropas Savienība (ES) iedeva “sēklas finansējumu”, lai izveidotu deinstitucionalizācijas infrastruktūru, ieviestu sociālos pakalpojumus, kas ir nepieciešami iedzīvotājiem. Taču pēc šī projekta īstenošanas ne visas pašvaldības ir saplānojušas finansējumu, lai varētu nodrošināt pilnīgi visus pakalpojumus, tādēļ likumprojektā noteiks to pakalpojumu klāstu, kas pašvaldībām būs jānodrošina obligāti.
Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Juris Žilko (partija Izaugsme) šajā diskusijā atzina, ka, īstenojot deinstitucionalizācijas projektu, ir mainījusies sabiedrības attieksme pret cilvēkiem ar funkcionāliem vai garīga rakstura traucējumiem. Savukārt valsts pārvalde sāk izprast, cik svarīga ir individuāla pieeja un tas, ka vispirms ir jāizzina cilvēku vajadzības un atbilstoši tām jāveido sociālie pakalpojumi.
Pierīgas pašvaldībām sociālo pakalpojumu nodrošināšanai nākamgad ir nepieciešami četri miljoni eiro.
Pierīgas pašvaldību ieskatā, tām šo finansējumu varētu paredzēt finanšu izlīdzināšanas fondā, uzsvēra Žilko.
Saeimas deputāte un bijusī Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) skaidroja, ka pašvaldību izlīdzināšanas fondā vajadzētu paredzēt ne tikai dažu turīgāko pašvaldību iemaksas, bet arī valsts budžeta finansējumu, taču pagaidām šī iecere nav guvusi politiķu atbalstu.
Apmeklējot pašvaldības, opozīcijas politiķe secinājusi, ka vairākas pašvaldības nespēj nodrošināt pamatvajadzības. Turklāt daļa sociālo pakalpojumu esot sadrumstaloti. Esot piemēri, kur infrastruktūra uzbūvēta, taču klientu neesot. Tāpat arī zema atalgojuma dēļ darbu atstāj jau apmācīti cilvēki.
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs (PP) uzsvēra, ka sociālo pakalpojumu nodrošināšana ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem vai garīgiem traucējumiem, ļauj turpināt darbu, saglabāt ģimenes. Viņš uzsvēra, ka sociālo pakalpojumu nodrošināšana pašvaldībai ir izdevīga, jo vecāki var turpināt darbu un nenonāk pabalstu saņēmēju lokā.
Kleinbergs apgalvoja, ka
RīgĀ cenšas “darīt visu iespējamo”, lai bērni nenonāktu sociālās aprūpes centros un viņu vecāki turpinātu darbu.
Siguldas novada pašvaldības vadītāja Līga Sausiņa (NA), vērtējot deinstitucionalizācijas procesu, akcentēja, ka pašvaldība vēl pirms administratīvi teritoriālās reformas ir rīkojusies tālredzīgi, atšķirīgus sociālos pakalpojumus ieplānojot dažādās apdzīvotās vietās, kas ļauj gan lietderīgi ieguldīt resursus, gan nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus.
Kā ir vēstīts, pēc Rīgas plānošanas reģiona aptuvenām aplēsēm projektā iesaistītajām reģiona pašvaldībām jau 2024.gadā būs nepieciešami aptuveni 4 miljoni eiro gadā ES apmaksātajā projektā izveidoto pakalpojumu uzturēšanai un sniegšanai – lai nodrošinātu pakalpojumus cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī to likumiskajiem pārstāvjiem.
Deinstitucionalizācijas projekta ietvaros pakalpojumus reģiona pašvaldībās ir saņēmuši 634 bērni ar funkcionāliem traucējumiem, 322 pieaugušie ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī 336 bērnu ar funkcionāliem traucējumiem vecāki un aizbildņi. Deinstitucionalizācijas procesā reģiona pašvaldības veido sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūru, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu. Ieguldīto investīciju apmērs pašvaldību īstenotajos projektos sasniegs 13,47 miljonus eiro.
Lasiet arī: RD Labklājības departaments papildus prasa vairāk nekā 14 miljonus eiro