Pašvaldībām plānots noteikt tiesības noraidīt vēja elektroenerģijas projektu, ja tās teritorijā īstenoto vēja enerģijas projektu jauda jau būs sasniegusi 150 megavatu (MW) vai ja plānošanas reģionā jau tiks īstenoti projekti ar kopējo jaudu 500 MW, ceturtdien žurnālistiem stāstīja klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).
Ministrs uzsvēra, ka jābūt skaidram, kur Latvija iet un cik daudz enerģijas tai ir vajadzīgs. Enerģētikas stratēģija līdz 2030.gadam paredz sasniegt elektroenerģijas cenu 6,5 centi par kilovatstundu (kWh). Lai šādu mērķi sasniegtu, Latvijai nepieciešams diversificēts elektroenerģijas portfelis, kas ietver gan saules enerģiju, gan hidroelektrostacijas (HES), gan termoelektrocentrāles (TEC), gan vēja enerģiju.
Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) plāno līdz oktobrim izstrādāt karti, kurā redzamas teritorijas, kurās ir iespējams īstenot vēja enerģijas projektus. Attiecīgi, vadoties pēc šiem datiem, būšot lielāka skaidrība gan pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, kur projekti ir īstenojami.
Melnis uzsvēra, ka šobrīd tiek runāts par daudzu vēja projektu attīstīšanu, bet, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, vairums no tiem netiks attīstīti. Tādējādi iedzīvotājiem nav skaidrības, cik daudz un kuri projekti tiks realizēti.
Kā piemēru Melnis minēja, ka periodā no 2009. līdz 2022.gadam iesākti ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesi 26 projektiem ar kopējo jaudu četri gigavati (GW), no tiem IVN tika pabeigti 10 projektiem, bet būvniecība tika sākta tikai vienam projektam ar kopējo jaudu 0,1 GW.
Viņš stāstīja, ka 2023.gadā IVN sākts 22 projektiem ar 5,6 GW jaudu, 2024.gadā – 24 projektiem ar 5,6 GW jaudu, bet 2025.gadā – 11 projektiem ar 1,3 GW jaudu. Šajā periodā būvēts tiek tikai “Lafloras” vēja parks. Ministrs teica, ka kopējā interese par vēja projektu attīstīšanu sāk norimties. Viņaprāt, potenciālie attīstītāji saprot, ka tas nav nemaz tik vienkārši.
Ministrs piebilda, ka tāpēc ir nepieciešama skaidra politika un regulējums, kā arī vairāk jāskaidro sabiedrībai projektu nepieciešamība.
KEM plāno noteikt, ka IVN projektus vēja parkiem varēs sākt tikai tajās teritorijās, kur to atļaus pašvaldības teritorijas plānojums. Attiecīgi, ja teritorijas plānojums šādus projektus nepieļauj, tad IVN nemaz netiks sākts. Projektiem, kuriem jau ir sākts IVN, tiks paredzēti pārejas noteikumi.
Tāpat būs noteikts ikgadējais kompensāciju maksājums iedzīvotājiem jeb ieguldījums vietējā kopienā teritorijās, kur vēja parki būs attīstīti. Jelgavas novadā, kur šobrīd tiek būvēts “Lafloras” parks, šos maksājumus varētu sākt saņemt jau nākamgad.
Turklāt paredzēts, ka vēja parku projektiem būs pārbaudes un uzraudzība, lai pārliecinātos, ka process virzās uz priekšu.
Paredzēts, ka pašvaldībām būs tiesības noraidīt projektu, ja īstenoto vēja projektu jauda konkrētajā pašvaldībā jau būs sasniegusi 150 MW vai ja plānošanas reģionā jau tiks īstenoti projekti ar kopējo jaudu 500 MW. Melnis skaidroja, ka šajās jaudās tiks ieskaitīti projekti, kuri jau ir izgājuši IVN procesu un saņēmuši būvatļauju.
“Tas būs papildu rīks pašvaldībai iedzīvotāju interešu aizstāvībai, jo dažās pašvaldībās ir vairāki projekti un iedzīvotājiem ir grūti saprast, kurš būs īstais projekts, kas attīstīsies. Arī pašvaldībai būs iespēja atsijāt projektus, kurus tā vēlēsies,” skaidroja Melnis.
Pašvaldībām, kuras vēlēsies attīstīt lielāku vēja enerģijas jaudu, būs iespēja to darīt.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Andris Bite teica, ka Latvijas ekonomikas attīstībai ir nepieciešama “lēta” elektroenerģija un rūpniecība.
“Daudz runājam par ekonomisko attīstību valstī kopumā, bet šobrīd ar šo lietu valstī īpaši labi neveicas,” teica Bite, uzsverot, ka ilgtermiņa attīstība ir iespējama tad, ja valstī ir ilgi strādājoši un pastāvīgi uzņēmēji, kas pēc iespējas vairāk ražo, eksportē un pievieno vērtību.
Bite teica, ka Latvijā ir ļoti zemi rādītāji smagajai jeb intensīvajai rūpniecībai, un šajā jomā nepieciešams strauji celt kapacitāti. Attiecīgi nepieciešams “vilkt no ārzemēm uz šejieni investorus, kas būvē šeit rūpnīcas un dara, jo savādāk mēs kā sabiedrība pie turības nekādā veidā nenonāksim”.
LDDK prezidents uzsvēra, ka apstrādes rūpniecība nevar attīstīties, ja nav nav pietiekamā apjomā un pietiekami lēta enerģija. Tāpat pēdējos gados attīstās datu centri un mākslīgā intelekta datu centri, kas prasa daudz un lētu enerģiju.
“Jo vairāk mēs spēsim šeit uz vietas saražot enerģiju, jo tā būs lētāka. Un jo vairāk mēs to darīsim ar atjaunojamiem energoresursiem (AER), jo mazāk naudu mēs aizsūtīsim prom par gāzi un tamlīdzīgi,” skaidroja Bite, sakot, ka vēja enerģija ir visātrākais un efektīvākais enerģijas ražošanas veids.
Viņš uzsvēra, ka sabiedrībai ir jāskaidro ieguvumi, ko sniegs vēja enerģijas parki – tie nodrošinās lētāku elektroenerģiju, kas attiecīgi arī ļaus attīstīt papildu rūpniecības projektus.
“Mums ir jāstrādā, lai uzņēmēji, kuri ir gatavi investēt vēja enerģijas attīstībā, spēj šos projektus ātrāk realizēt. Lai sabalansētu vajadzību un iespējas investēt ar sabiedrības interesēm, vajag, lai sabiedrība zina, cik daudz un kas tiks īstenots no projektiem un kādu labumu tas nesīs,” teica Bite, uzsverot, ka sabiedrība ir jāpārliecina, ka vēja projektu un rūpniecības attīstība ir tieši saistīta ar sabiedrības labklājību.
Lasiet arī: Stradiņa slimnīca paaugstina ārstu vizīšu cenas – pacienti sašutuši
Seko mums arī Facebook, Draugiem un X!