Kravas automašīnas, piepildītas ar Coca-Cola iepakojumiem, pāri robežai dodas Krievijā, savukārt tūristi atgriežas no ceļojumiem ar koferiem, kas piekrauti ar Zara jaunākajiem apģērbiem, un tiešsaistes tirgošanās vietnes izpārdod IKEA krājumus, raksta aģentūra Reuters.
Rietumu zīmoli ir pametuši Krieviju, bet to preces ne. Par spīti tam, ka Eiropas, Ziemeļamerikas un Japānas uzņēmumi pameta Krievijas tirgu, kad tā sāka karu Ukrainā, iespaids, ko tas atstājis uz patērētājiem, ir niecīgs. Galvenās izmaiņas ir piegādes ceļi, bet produkti joprojām ir pieejami kā veikalos, tā interneta iepirkšanās vietnēs. Pircējiem tikai jāzina, kur meklēt.
Svarīgi, ka vairākums šo produktu nav pakļauti sankcijām, un preču plūsma pāri robežai ir pilnīgi likumīga. Maskava priecājas ielaist rietumu labumus, un tai nav būtiski, kādu ceļu tie nākuši.
Tas, ka preces joprojām nokļūst Krievijā, parāda, cik uzņēmumiem ir sarežģīti kontrolēt piegādes ķēdes pēc tirgus pamešanas.
Zara īpašnieks Inditex pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā aizvēra visus 502 veikalus Krievijā, un pārdeva tos Daher Group Apvienotajos Arābu Emirātos.
Tomēr patērētāji nepaliek bez zīmoliem. Albina no Krievijas ar tukšu koferi devusies uz Minsku un atgriezusies pēc diennakts ar apģērbu sev un draudzenēm 442 dolāru vērtībā no Inditex piederošajiem zīmoliem Zara, Bershka un Massimo Dutti. Lielākā daļa zīmolu, kas pārstāja darbību Krievijā, aizgāja arī no Baltkrievijas tirgus, bet ne Inditex. Uzņēmums nesniedza komentārus. Albina savukārt Reuters sacīja, ka ir vedusi apģērbus arī no Parīzes un Dubaijas, kā arī iegādājas tos internetā: «Instagram un Telegram ir lapas, man ir arī pazīstamas meitenes, kas pārcēlušās uz Eiropu, Stambulu vai Dubaiju. Viņas savāc pasūtījumus, piemēram, Stambulā, un ietur 15 – 30% komisijas maksu, nosūta apģērbu uz šejieni un ir jāsamaksā par piegādi.»
Kad sabruka piegādes ķēdes, Krievija padarīja likumīgu tā saukto paralēlo importu, kas ļauj tirgotājiem ievest produktus no ārzemēm bez preču zīmes īpašnieku atļaujas.
E-komercijas vietnes pārdod plašu importa produktu klāstu, un tirgotāji bieži atklāti reklamē, ka preces ir ievestas no ārvalstīm.
Tirgus līderis Krievijā, Wildberries, tirgo iepriekšējo sezonu Inditex grupas uzņēmumu apģērbus, un Zara katalogā vien atrodami teju 17 tūkstoši preču. Inditex tuvs avots informēja, ka tie ir izpārdošanu krājumi, kas Krievijā palika pēc uzņēmuma aiziešanas. Wildberries neatbildēja uz jautājumiem.
Kāds visuresošs rietumu produkts, ko pārdod gan Wildberries, gan Ozon un Yandex Market, ir Coca-Cola, kas bieži tiek reklamēta kā importa prece, lai pircēji zinātu, kas tas ir oriģināls. Coca-Cola pirms gandrīz gada pārtrauca dzērienu ražošanu un tirdzniecību Krievijā, bet produkti tiek ievesti no citām valstīm. Etiķetes liecina, ka dzērieni tiek ievesti no Eiropas, Kazahstānas, Uzbekistānas un Ķīnas. Interesanti, ka cenas atšķiras. Kādā Maskavas lielveikalā trīs Coca-Cola bundžas nopērkamas par trim dažādām cenām, un ievestas no Dānijas, Polijas un Lielbritānijas. Kāds vairumtirgotāja pārstāvis, kurš vēlējās palikt anonīms, pastāstīja, ka
vienkārši tika mainīti līgumi, pārveidotas piegādes ķēdes un pārkārtota naudas plūsma.
Digitālās platformas Publican direktors Rams Bencions (Ram Ben Tzion) norādīja, ka par spīti visai neefektīvajai tirdzniecības plūsmai, šāda produktu ienākšana Krievijā ir uz palikšanu. Viņš sacīja: «Paralēlā importa mehānismi ir uzlaboti un paplašināti, kas nozīmē, ka tagad pieejams teju viss, un tā tas paliks arī nākotnē.» Bencions piebilda: «Coca-Cola viegli var pamanīt strauju pieprasījuma pieagumu Krievijas kaimiņvalstīs, kas ir ierastās vietas, no kurām preces nonāk Krievijā. Viņu interesēs ir izlikties to neredzam.» Coca-Cola komentārus nesniedza. «Draudzīgo» valstu tirdzniecības dati parāda, ka tās redzami palielinājušas importu uz Krieviju. Savukārt Krievija pārstājusi publicēt šādu informāciju.
Krievijas tirgū pieaudzis arī populāru zīmolu pakaļdarinājumu apjoms. Lai gan vietējiem uzņēmumiem varētu rasties iespējas paplašināties, apsēstība ar rietumu zīmoliem bremzēs centienus veicināt vietējo ražošanu. Bencions sacīja: «Laikam ejot, tirgus spēlētāji turpinās piedāvāt produktus, pie kuriem krievi ir pieraduši, un, lai gan ir vēlme pāriet pie Krievijā ražotām precēm, būs ļoti grūti tiešām pievērst patērētājus Krievijā ražotai kolai.»
Lasiet arī: Lietuvā būs sarežģīti ievērot Krievijas preču importa aizliegumu