Lai arī NATO dalībvalstī Polijā otrdien, 15.oktobrī, ap pulksten 15.40 (16.40 pēc Latvijas laika) nokrita Krievijā ražota raķete, nogalinot divus cilvēkus Pševodovas ciemā, NATO 5.pants, visticamāk, iedarbināts netiks, intervijā Latvijas Televīzijai atzina gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš, gan aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
«Krievijā ražota raķete nokrita, nogalinot divus Polijas Republikas pilsoņus,» paziņoja Polijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Lukašs Jasina. Viņš piebilda, ka Krievijas vēstnieks Polijā ir izsaukts uz Ārlietu ministriju sniegt «tūlītējus detalizētus paskaidrojumus».
Šis ir pirmais oficiālais apstiprinājums ziņai, ka Polijā otrdien, 15.novembrī, nokrita viena vai vairākas krievu raķetes, nogalinot divus cilvēkus.
Kalniņš intervijā norādīja, ka gan NATO, gan Polijas puse noteikti paudīs nosodījumu Krievijai par notikušo, tomēr, visdrīzāk, NATO 5.pants netiks iedarbināts, bet šis incidents, iespējams, tiks risināts sarunu ceļā starp iesaistītajām pusēm.
Arī aizsardzības ministrs Pabriks atzina, ka šajā brīdī NATO 5.panta iedarbināšanai nav pamata, tomēr varētu tikt iedarbināts NATO līguma 4.pants, un šajā ziņā Polija būtu jāatbalsta.
Vienlaikus aizsardzības ministrs uzsvēra, ka notikušais viennozīmīgi ir noziegums. «Notikušais nevar palikt bez ievērības. Viena no iespējām būtu, ka NATO dalībvalstis un Polija vienojas par papildu pretgaisa aizsardzības nodrošināšanu, tostarp arī daļā Ukrainas teritorijas,» pauda Pabriks.
«Neatkarīgi no tā, vai šāda situācija ir bijusi apzināta vai ne, šāda situācija nav pieļaujama. Vismaigākā reakcija būtu panākt ar tehniskiem līdzekļiem to, lai tas vairs neatkārtotos, daļēji garantējot Ukrainas drošību,» sacīja ministrs.
Tāpat, lai izdarītu secinājums, jāveic nopietna izpēte, uzsvēra Pabriks. «Ir jāveic uzmanīgs pētniecības darbs, lai patiešām apstiprinātu, kas tās par raķetēm, no kurienes lidojušas. Pirmā reakcija bija, ka tās ir Krievijas raķetes,» sacīja ministrs.
«Lai būtu pareiza politiska un drošības reakcija uz šo notikumu, mums jāgaida pārapstiprinājums. Izskatās, ka, ja šie apstiprinājumi būs, tad droši vien tiks prasīts arī šis 4.pants, kas nozīmē konsultācijas par drošības situāciju un Polijas aizsardzību reģionā,» skaidroja Pabriks.
Viņš norādīja, ka pašlaik notikušajam ir vairākas versijas.
«Tā var būt raķete, kas ir izšauta no Krievijas teritorijas vai Krievijas lidmašīnām. Tā var būt raķete, kas izšauta no Baltkrievijas. Tā var būt Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete, kas centusies notriekt Krievijas raķeti.»
Tāpat aizsardzības ministrs norādīja, ka drošības situācija Latvijā nav mainījusies. «Latvijas iedzīvotāji var justies gana droši arī pēc šī notikuma. Vienīgais, ko Ministru kabineta sēdē šodien var darīt mūsu ministri, ir iepazīties ar situāciju un uzklausīt ziņojumus no ārlietu un aizsardzības nozares,» akcentēja ministrs.
Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) uzsvēris, ka Krievijas raķešu sprādzieni NATO dalībvalsts teritorijā ir ļoti bīstama eskalācija no Kremļa puses.
«Latvija pauž pilnīgu solidaritāti ar mūsu sabiedroto Poliju un atbalstīs jebkuru rīcību, ko Polija uzskatīs par atbilstošu. Krievijai būs jāuzņemas pilna atbildība par sekām,» sociālajos tīklos pauž politiķis.
Iepriekšējā Saeimas sasaukuma Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) sociālajos tīklos uzsvēris, ka šis incidents iezīmē bīstamu eskalāciju no Krievijas puses, par ko Krievijai ir jāuzņemas atbildība.
«Lai arī situācijā jādomā ar «vēsu prātu», vēlreiz uzsveru, ka Latvija stingri turas kopā ar Poliju un atbalstīs mūsu sabiedroto jebkurās nepieciešamajās darbībās, lai aizstāvētu suverenitāti,» paudis Kols, «Krievija ir teroristiska valsts.»
NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.
Līdz ar Krievijas sākto karu pret Ukrainu sarunas atbilstoši NATO 4.pantam prasīja arī Latvija.
Savukārt organizācijas dibināšanas līguma 5.pants nosaka, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām NATO valstīm Eiropā vai Ziemeļamerikā organizācijas dalībvalstis uzskata par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Līguma dalībvalstis šāda uzbrukuma gadījumā veic «pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību». Šo līguma pantu uzskata par centrālo, kas garantē NATO dalībvalstu drošību un savstarpējo aizsardzību.
Lasiet arī: Polijā nokritušas divas krievu raidītas raķetes; ir mirušie