Finanšu ministrija (FM) ziņo, ka straujie nodokļu ieņēmumi pērn sekmēja kopbudžeta bilances uzlabošanos, taču izdevumu līmenis joprojām ir augsts. Valsts kases dati liecina, ka 2022.gads noslēgts ar 1 450,7 miljonu eiro lielu deficītu konsolidētajā kopbudžetā.
Salīdzinot ar 2021.gadu, vērojama kopbudžeta bilances uzlabošanās par 394,1 miljonu eiro, taču tā joprojām ir būtiski augstāka nekā pirms pandēmijas un pirmajā pandēmijas jeb 2020.gadā. Straujā bilances pasliktināšanās 2020. un 2021.gadā skaidrojama ar nozīmīgu atbalstu Covid-19 pandēmijas seku mazināšanai. Savukārt 2022.gadā, šim atbalstam mazinoties, nākuši klāt pasākumi energoresursu cenu pieauguma samazināšanai un atbalsts Ukrainas bēgļiem.
Ja kopējā atbalsta ietekme uz deficītu 2020.gadā veidoja ap 1 miljardu eiro jeb 3,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un 2021.gadā tā palielinājās līdz 2,1 miljardam eiro jeb 6,2% no IKP, tad pērn pēc FM novērtējuma kopējais atbalsts palielināja vispārējās valdības budžeta deficītu par 1,5 miljardiem eiro jeb 3,8% no IKP.
No tā gandrīz pusi veidoja energoatbalsts un atbalsts Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Atbilstoši FM novērtējumam, 2022.gadā energoatbalsta pasākumiem tika izlietoti 605 miljoni eiro jeb 1,5% no IKP. No tā iepriekšējās apkures sezonas energoatbalsta pakete tika realizēta 348 miljonu eiro apmērā, pamatā nodrošinot elektroenerģijas, dabasgāzes un obligātās iepirkuma komponentes maksas kompensācijas visiem gala lietotājiem 183 miljonu eiro apmērā, kā arī atbalsta izmaksai – 20 eiro mēnesī senioriem un personām ar invaliditāti, 50 eiro mēnesī ģimenēm ar bērniem – tika izlietoti 125 miljoni eiro.
Savukārt šajā apkures sezonā pagājušā gada nogalē 147,6 miljoni eiro tērēti elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes izmaksu sadārdzinājuma un dažādu veidu kurināmo iegādes daļējai kompensēšanai mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Mērķētos sociālajos pabalstos izmaksāti 110 miljoni eiro, tai skaitā ātrākai pensiju indeksācijai.
Lasiet arī: Latvijā trešajā ceturksnī budžeta deficīts – mazāks nekā ES vidēji
