Tas noskaidrots žurnāla IR pēdējā, 20.jūlija, numura rakstā Algas aug, bet nepārspēts ir Lemberga parāds*. Tajā ir apkopota 2022.gada informācija par 20 visvairāk pelnošajām valsts amatpersonām.
Šāda “reitinga” līderis ir 2020.gada sākumā licenci zaudējušās PNB bankas maksātnespējas administrators Vigo Krastiņš. Viņš 2022.gadā no saimnieciskās darbības un zvērināta advokāta darba vidēji mēnesī ir nopelnījis 109 tūkstošus eiro. Kā norāda IR,
tās ir gandrīz 14 Valsts prezidenta mēnešalgas.
Krastiņam teju tikpat dāsns ir bijis arī aizpērnais 2021.gads, jo, salīdzinot ar to, viņa aizvadītā gada ienākumi ir auguši “tikai” par 5%.
Savukārt saraksta “vicečempionam” – valstij teju pilnībā piederosās lidsabiedrības airtBaltic valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam – vidēji ik katrā 2022.gada mēnesī nopelnītie 105 920 eiro (kopā – 1,27 miljoni) ir būtisks lēciens atalgojumā.
Tas, salīdzinot ar aizpērno gadu, ir audzis par 53%!
Taču te droši vien ir jāpiebilst, ka pati lidsabiedrība 2022.gadā – kaut tā samazināja savus zaudējumus par divarpus reizēm. salīdzinot ar kovida joprojām ietekmēto 2021.gadu – strādāja ar 54 miljonus lielu iztrūkumu. Uzņēmums skaidroja, ka Gausam pērn kopā ar algu tika izmaksāts par iepriekšējiem gadiem – cīnoties ar Covid-19 ietekmi uz biznesu – daļēji un uz laiku ar viņa vadītās valdes lēmumu ieturētais atalgojums.
Turklāt, norāda žurnāls IR, abi vairāk kā četrkārši atraujas no sekotājiem. KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administratore Argita Jaunsleine [viņai – “bronza”] pērn no savas saimnieciskās darbības nopelnījusi vidēji 25 tūkstošus eiro mēnesī.
Tāpat arī citas valstij daļēji piederošas [un pelnošas!] kapitālsabiedrības vadītājs – Tet jeb agrākā Lattelecom valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks, kurš ir ceturtais sarakstā – pērn vidēji mēneša atalgojumā saņēma “vien” 24,3 tūkstošus eiro.
Maksātnespējas administratora vai valstij piederoša, arī daļēji, uzņēmuma vadītāja amatam ir sava “garoza” – pienākums aizpildīt ikkgadējo Valsts amaterpersonuienākumu deklarāciju, kas ir publiski pieejama.
Tajā Vigo Krastiņš ir norādījis ne tikai no ienākumus no savas saimnieciskās darbības un komercdarbības (pavisam 1 245 452,61 eiro), bet arī, piemēram, no savas administrētās PNB Bankas saņemtu “dāvinājumu” [?] – 280 eiro – un uzņēmuma Virši izmaksātās dividendes – 29,04 eiro.
Viņa otra lielākā ieņēmumu pozīcija ir dividendes no zvērināto advokātu biroja Skrastiņš un Dzenis gūtās peļņas – 64160 eiro. Krastiņam nav uzkrājumu privātos pensiju fondos, bet viņš ir izvēlējies dzīvības apdrošināšanu ar līdzekļu uzkrāšanu. Zvērināta advokāta, kurš gadā nopelna vairāk kā miljonu, skaidras naudas uzkrājumi un banku konti, dāvinājumi un aizdevumi – nekur nepārsniedzot 80 tūkstošus eiro – šķiet pat “pieticīgi”.
Gausa deklarācijā uzrādītie naudas uzkrājumi banku kontos 2022.gada beigās kopumā veidoja 645 929 eiro. Viņa aizņēmumu apjoms pērn bija 816 236 eiro. Tāpat norādīts, ka viņa lietošanā bija 2019.gada un 2021.gada ražojuma elektromobiļi Tesla, 2022.gada mašīna Audi e-tron [airBaltic tika kritizēts par šo auto nomu], 2019.gada Mercedes GLE.
* IR apskata virsrakstā tiek atgādināts, ka smagos noziegumos apsūdzētā Ventspils domnieka Aivara Lemberga parādsaistības – 15,6 miljoni eiro – ir lielākā summa, kas minēta valsts amatersonas deklarācijas attiecīgajā sadaļā.
Lasiet arī: Saeima aicina valdību izvērtēt amatpersonu algas
