Jauns pētījums liecina, ka eiropieši arvien vairāk zaudē ticību demokrātijai, un tā autori norāda, ka tas ir patiesi satraucoši, raksta portāls “Politico.”
“Eiropas kustības” veiktā aptauja liecina, ka tikai 36% tās dalībnieku ir stingri demokrātijas atbalstītāji, kas novērtē tiesības balsot, un atzīst vajadzību pēc stingriem atskaites punktiem. Savukārt 64% no vairāk nekā 3500 aptaujas dalībniekiem lielākajās Eiropas Savienības valstīs norādīja, ka ir daļēji demokrātijas atbalstītāji, un dotu priekšroku spēcīgam līderim.
Demokrātiskās vērtības saglabā pozīcijas Zviedrijā, kur 52% aptaujāto novērtē demokrātiju. Citās valstīs mazāk nekā puse respondentu atbalsta pastāvīgu demokrātiju, un Francijā un Rumānijā rādītājs ir pat tik zems kā 30% no dalībniekiem. Spānijā tikai viens no četriem aptaujātajiem atbalstīja demokrātiju. “Eiropas kustības” ģenerālsekretārs Petrs Fasols (Petros Fassoulas) norādīja, ka tas gan nenozīmē, ka Eiropas valstu pilsoņi ir pret demokrātiju;
tomēr viņi ir sarūgtināti, zaudējuši spēku un vīlušies, un tās ir sajūtas, kas sagatavo augsni autoritārismam.
Rezultāti sakrīt ar arvien pieaugušo atbalstu populistiem un galēji labējām partijām, kas aktuāls visā Eiropā. Tas bija skaidri manāms 2024.gada Eiropas parlamenta vēlēšanās, kad jo īpaši Francijā un Vācijā līdz šim populārās partijas saņēma smagus triecienus.
Neskatoties uz to, aptauja atklāja arī ievērojamu atbalstu Eiropas valstu savstarpējai sadarbībai, tostarp atbalstot Ukrainu un sadarbojoties aizsardzības jomā un cīņā pret dezinformāciju. Gandrīz puse no aptaujas dalībniekiem norādīja, ka vēlas redzēt Eiropas armijas strādājam kopā, lai stātos pretī pieaugošajiem draudiem no Krievijas.
Fasols norādīja, ka dati liecina par to, ka politiskajai elitei Briselē, Parīzē, Berlīnē un citviet ir laiks mosties un pamanīt, ka kopēju Eiropas armiju vēlas vairāk cilvēku, nekā līdz šim domāts.