Igaunijas Statistikas pārvaldes veiktais Kultūras līdzdalības pētījums liecina, ka vairāk nekā pusmiljons Igaunijas iedzīvotāju pagājušajā gadā vismaz reizi ir apmeklējuši kinoteātri. Gandrīz tikpat daudz cilvēku apmeklēja kādu koncertu. Kopumā 2023.gadā kādā kultūras pasākumā piedalījās 79% iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem.
Igaunijas Statistikas pārvaldes analītiķe Sigrida Sāgpaka (Sigrid Saagpakk) paskaidroja, ka līdztekus kino un koncertu apmeklējumiem pagājušajā gadā bija arī daudz muzeju un teātru apmeklējumu.
“Katrs ceturtais iedzīvotājs izrādīja interesi par inovatīvākiem formātiem,
piemēram, “drive-in” kinoteātriem un tiešraidē translētiem koncertiem,” viņa norādīja.
Aptaujas rezultāti liecina, ka Igaunijā visaktīvāk kultūras dzīvē iesaistās cilvēki ar augstāko izglītību (85,9%) un studenti vai praktikanti (98,2%). Līdz ar zemāku izglītības līmeni līdzdalība samazinās: 75,7% iedzīvotāju ar vidējo izglītību un 69,9% iedzīvotāju ar zemāku izglītību.
Visvairāk kultūras pasākumus apmeklē jaunieši (15-24 gadi) – 94,4%, bet, pieaugot vecumam, to īpatsvars samazinās: 89,9% vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem, 80,2% vecuma grupā no 45 līdz 64 gadiem un 54,5% vecuma grupā no 65 gadiem.
Kultūras jomā Igaunijā gan vīrieši (77,2%), gan sievietes (80,5%) iesaistās samērā līdzīgi. Tomēr sievietes biežāk nekā vīrieši apmeklē bibliotēkas, teātrus un mākslas galerijas – attiecīgi par 17,8, 12,2 un 7,9 procentu punktiem, savukārt vīrieši biežāk apmeklē sporta pasākumus.
Saskaņā ar Kultūras līdzdalības pētījuma datiem 72% Igaunijas iedzīvotājiem ir ar kultūru saistīti hobiji. Populārākie hobiji Igaunijā ir sports un fiziskās aktivitātes – ar tiem nodarbojas 43% iedzīvotāju. Otrs populārākais hobijs ir rokdarbi, ar kuriem nodarbojas 18,9% iedzīvotāju, savukārt mūzika ir hobijs 8,6% igauņu.
Aptaujā tika konstatēts, ka vairāk nekā 776 000 cilvēku pilsētās piedalījās kultūras pasākumos, kas ir vairāk nekā divtik daudz (352 000), salīdzinot ar lauku apvidiem. “Tomēr iedzīvotāju daļa, kas piedalās kultūras pasākumos pilsētās ir nedaudz mazāka nekā lauku apvidos – attiecīgi 78,2 % un 80,6 %. Tas nozīmē, ka nav būtisku atšķirību starp pilsētu un lauku apdzīvoto vietu iedzīvotājiem,” sacīja Sāgpaka.
Igaunijā visvairāk iedzīvotāju kultūras pasākumus apmeklēja un iesaistījās Tartu apriņķī (83,6%),
kam sekoja Harju, Raplas un Pērnavas apriņķi. Turpretī viszemākais līdzdalības līmenis bija Austrumviru un Rietumviru apriņķos, katrā no tiem tas bija zemāks par 70%.
Kultūras ministrijas galvenais datu eksperts Karls Vīlmans (Karl Viilmann) uzsvēra, ka kultūras līdzdalības aptauja ir būtisks instruments, lai izvirzītu valsts mērķus mākslas, kultūras un sporta jomā.
“Pētījuma rezultāti ļauj mums izvērtēt valsts kultūras politiku, kas savukārt veido Kultūras attīstības plānu. Tie paši rādītāji ir iekļauti arī vairākās svarīgākajās valsts stratēģijās, piemēram, “Igaunija 2035″ un ilgtspējīgas attīstības mērķos,” viņš paskaidroja.
Ministrijas mērķis ir līdz 2030.gadam panākt, ka Igaunijas iedzīvotāju līdzdalības līmenis kultūrā ir vismaz 80%, pamatojoties uz iepriekšējiem rādītājiem – 73,8% 2020.gadā, 78,7% 2017.gadā un 84,4% 2015.gadā.
Lasiet arī: Prognozēts, ka Igaunijā iedzīvotāju skaits 2085.gadā būs 1,2 miljoni
