Starptautiskajā pieaugušo prasmju vērtējumā katra trešā Latvijas iedzīvotāja prasmes, kas nepieciešamas informācijas apstrādei, novērtētas zemākajā līmenī vai pat nav sasniegušas to, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas “PIAAC” pieaugušo prasmju pētījuma rezultāti.
Pētījumā tika mērītas trīs pieaugušo prasmes, kas nepieciešamas informācijas apstrādei – rēķinpratība, tekstpratība un adaptīvā problēmu risināšana.
Pētījuma rezultāti liecina, ka augstāku sniegumu uzrādījuši 16 līdz 34 gadus veci pieaugušie, kā arī iedzīvotāji ar augstu izglītības līmeni.
16 līdz 24 gadus vecu Latvijas iedzīvotāju tekstpratība novērtēta ar 262 punktiem, bet vecuma grupā 25 līdz 34 gadi – ar 265 punktiem. Tikmēr 45 līdz 54 gadus vecu iedzīvotāju tekstpratība novērtēta ar 242 punktiem, bet zemākais novērtējums ir vecuma grupā 55 līdz 65 gadi – 224 punkti.
Augstāks tekstpratības līmenis ir iedzīvotājiem, kuri ieguvuši vismaz bakalaura grādu, bet viszemākie rezultāti ir iedzīvotājiem ar iegūtu pamatizglītību vai vēl zemāku izglītības līmeni – atšķirība starp šīm iedzīvotāju grupām ir 47 punkti.
Šī sakarība identificēta ne tikai Latvijā, bet arī citās OECD dalībvalstīs, teikts ziņojumā. Tomēr visās izglītības grupās Latvijā iegūtie rezultāti ir statistiski nozīmīgi zemāki nekā vidēji OECD dalībvalstīs. Lielākā atšķirība novērojama starp iedzīvotājiem, kuri ieguvuši vidējo vispārējo vai vidējo profesionālo izglītību – Latvijas pilngadīgo iedzīvotāju rezultāti ir par 20 punktiem zemāki nekā vidēji OECD.
Tāpat augstākus rezultātus tekstpratībā uzrādīja nodarbinātie iedzīvotāji, bet ekonomiski neaktīvo un bezdarbnieku grupu rezultāti statistiski nozīmīgi neatšķiras.
34% pieaugušo tekstpratības prasmes ir zemas – viņi spēj saprast vienkāršus teikumus, īsus tekstus un sakārtotus sarakstus, kad informācija ir skaidri norādīta. Tikmēr augsta tekstpratība ir tikai 6% Latvijas pieaugušo. Tas ir divreiz mazāk nekā OECD vidējais rādītājs.
Latvijas iedzīvotāji augstākus rezultātus uzrādīja rēķinpratības testā. Līdzīgi kā iepriekšējo divu prasmju novērtējumā arī rēķinpratībā augstākus rezultātus uzrādīja gados jaunāki respondenti.
Piemēram, 25 līdz 34 gadus vecu iedzīvotāju rēķinpratība novērtēta ar 276 punktiem, bet vecuma grupā 45 līdz 54 gadi – ar 257 punktiem. Zemākos rezultātus uzrādījuši 55 līdz 65 gadus veci iedzīvotāji, kuru sniegums novērtēts ar 244 punktiem.
Tāpat novērojama snieguma atšķirība starp iedzīvotājiem ar augstu un zemu izglītības līmeni. Iedzīvotāju ar augstāko izglītību rēķinpratība novērtēta ar 286 punktiem, kas ir par 52 punktiem vairāk nekā iedzīvotājiem ar zemu izglītības līmeni.
Savukārt snieguma atšķirība starp nodarbinātiem un nenodarbinātiem iedzīvotājiem ir 17 līdz 22 punkti. Zemākās rēķinpratības prasmes ir ekonomiski neaktīviem iedzīvotājiem– 247 punkti.
Vīriešiem rēķinpratības testa rezultāti ir par septiņiem punktiem augstāki nekā sievietēm. Līdzīga saistība ir vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās OECD dalībvalstīs, teikts ziņojumā.
24% Latvijas iedzīvotājiem ir zemas prasmes rēķinpratībā – viņi spēj veikt pamata aprēķinus ar veseliem skaitļiem vai naudu, saprast decimāldaļas un atrast atsevišķu informāciju tabulās vai diagrammās, taču var rasties grūtības ar uzdevumiem, kuriem jāveic vairākas darbības. Tie, kuru prasmes ir zem pirmā jeb zemākā līmeņa, spēj saskaitīt un atņemt mazus skaitļus. Tikmēr augstas prasmes rēķinpratībā ir 14% iedzīvotāju.
Līdzīgi kā vidēji visās OECD valstīs, Latvijā pieaugušajiem ar augstāko līmeni rēķinpratībā ir ievērojami labākas nodarbinātības iespējas, salīdzinot ar pieaugušajiem, kuru vērtējums ir zems, teikts ziņojumā.
Pētījumā tāpat novērtēta iedzīvotāju spēja izsekot cēloņsakarībām un rast risinājumu problēmām, ar kurām iepriekš nav saskārušies. Augstākas adaptīvās problēmu risināšanas prasmes uzrādīja 16 līdz 34 gadus veci iedzīvotāji, bet zemāku sniegumu – respondenti vecumā no 45 līdz 65 gadiem.
35% pieaugušo adaptīvās problēmu risināšanas prasmes ir zemas. Viņi spēj atrisināt vienkāršas problēmas ar dažiem mainīgajiem lielumiem un nelielu nebūtisku informāciju, kas nemainās, virzoties uz risinājumu. Pieaugušie, kuru prasmes ir zemākas par pirmo līmeni, saprot ļoti vienkāršas problēmas, kuras parasti tiek atrisinātas vienā darbībā.
Tikai 3% pieaugušo šajā testā ieguva augstāko līmeni. Viņiem ir dziļāka izpratne par problēmām, kā arī var pielāgoties negaidītām pārmaiņām, pat ja tas prasa nopietnu problēmas atkārtotu novērtēšanu.
OECD pieaugušo prasmju pētījumā tika analizēts iedzīvotāju prasmju līmenis un tā izmantošana darbā un ikdienas dzīvē, tostarp sasaistē ar iegūto izglītību, tālākizglītību, darba pienākumiem un sociālo aktivitāti. Latvija pētījumā piedalījās pirmo reizi.
Starptautiskajā pieaugušo prasmju vērtējumā Latvijā konstatēti zemāki rezultāti tekstpratībā un adaptīvā problēmrisināšanā, bet rēķinpratībā tie ir starp vidējiem, liecina pētījuma pirmie rezultāti.
Pētījumā no Latvijas piedalījās 6 563 iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 65 gadiem.
Lasiet arī: Cietumsods un sankcijas: aicinājumi atņemt Lembergam Triju Zvaigžņu ordeni pieaug