bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 22.08.2019 | Vārda dienas: Everts, Rudīte
LatviaLatvija

Petraviča par adopciju Latvijā: Teju visi vēlas bērnus, kas nav vecāki par pieciem gadiem – priekšroka meitenēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministre Ramona Petraviča

Sāpīgie jautājumi Latvijā un biežie solījumi rast papildu finansējumu pensionāriem dominējuši valsts politikā ilgus gadus. Tāpat arī «smagie» temati par bērnu namiem un ģimenes apgādi bērniem ar invaliditāti nepaliek ievērojami «vieglāki». Kādēļ sociālā nevienlīdzība Latvijā ir kā «nedzīstoša brūce»? Par šiem jautājumiem, par augsti kvalificētu darbinieku trūkumu un ko darīt, «ja Latvijai naudas ir tik, cik ir», BNN stāsta jaunā labklājības ministre Ramona Petraviča.

 

«Adopcija Latvijā – teju visi vēlas bērnus vecumā no trim līdz pieciem gadiem, turklāt pārsvarā meitenītes»

Viena no jaunās labklājības ministres prioritātēm ir veicināt adopciju Latvijā, tāpat veicināt, lai bērnunami būtu pēc iespējas pietuvināti ģimeniskiem apstākļiem. Kā Petraviča stāsta, Latvijā jau ir izveidojusies adoptētāju rinda uz bērniem, problēma ir – teju visi vēlas bērnus vecumā no trim līdz pieciem gadiem, turklāt pārsvarā meitenītes.

«Vissmagāk iet bērniem ar invaliditāti, tos tomēr adopcijai izvēlās retāk,» norāda ministre.

Kā vienu no iemesliem tam, ka ir tik daudz bērnu ar invaliditāti, kas gaida rindā uz adopciju, ministre min zemos pabalstus. «Vecāki nespēj atteikties no darba, jo šiem bērniem ir nepieciešama 24 stundu klātbūtne. Tomēr situācijā, kad bērns tiek ielikts bērnunamā, tas valstij iznāk dārgāk – viena šāda bērna aprūpe sociālās aprūpes centrā izmaksā apmēram 800 eiro mēnesī,» atzīmē ministre.

Jāpiebilst, ja bērnam Latvijā ir smagas pakāpes invaliditāte, ģimene saņem 106,72 eiro piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, kā arī īpašas kopšanas pabalstu 213,43 eiro mēnesī.

Ministre stāsta, ka šī gada labklājības jomas prioritātēm ir atvēlēti tikai 8,6 miljoni eiro, un viņa ir paredzējusi 2,7 miljonus eiro no tiem novirzīt kopšanas pabalsta palielinājumam bērniem ar invaliditāti. Proti, 213 eiro pabalsta vietā jau šogad varētu būt 313 eiro pabalsts.

Pašlaik, pēc jaunākajiem ministrijas apkopotajiem datiem, adoptētāji šobrīd vajadzīgi 621 bērnam, no kuriem 405 bērni ir vecāki par desmit gadiem un 160 bērniem ir piešķirta invaliditāte.

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

Jānorāda, ka laika periodā no 2016.gada janvāra līdz 2018.gada decembrim, pēc adopcijas reģistra datiem, kopumā adoptēti (gan Latvijā, gan uz ārvalstīm) 18 bērni, kuriem piešķirta invaliditāte. Vienlaikus ministre norāda, ka šobrīd Latvijas adopcijas procesā atrodas (nodoti pirmsadopcijas aprūpē) četri bērni, kuriem piešķirta invaliditāte.

Par to, kā veicināt šo bērnu nonākšanu ģimenēs, Petraviča stāsta: «Pašlaik strādājam pie pilotprojekta, kurā izveidoti dzīvokļi, kuros varēs dzīvot «jaunie vecāki» ar šiem bērniem. Dzīvokļi būtu aprīkoti ar visu nepieciešamo bērniem, kam piešķirta invaliditāte, un gadījumā, ja netiek atrasta viņiem ģimene, tie varētu tur palikt uz dzīvošanu, bet tas viss vēl ir pilotprojekta stadijā,» atzīmē ministre.

Tikmēr, lai risinātu situāciju un paplašinātu integrācijas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, ministre plāno aktīvāk iesaistīties tajā, lai šie cilvēki nonāktu darba tirgū. Lai šis process būtu efektīvāks, Petraviča atzīmē, ka būtu nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā, jo pašlaik darba ņēmēji, viņas ieskatā, nevēlas pieņemt cilvēkus ar invaliditāti, jo nepieciešamības gadījumā viņus ir grūtāk atlaist.

Lai uzlabotu situāciju ar adopciju, ministre plāno ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā jeb 107,50 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem un 129 eiro mēnesī par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem. 

Viņasprāt, izskaust bērnunamus nav iespējams, tomēr mazināt bāreņu skaitu noteikti var. «Man nav tādu rožainu sapņu, ka mēs varētu pavisam atteikties no bērnunamiem, tomēr tos bērnunamus [gribētu] veidot tādus, kas ir maksimāli pietuvināti ģimeniskiem apstākļiem, tas ir, lai vienā mājā nedzīvotu vairāk par astoņiem bērniem.»

 

«Jāiegulda cilvēkā, nevis betonā»

 

Latvijā nabadzības riskam pakļauti ļoti daudz cilvēku. Garantētais ienākuma iztikas līmenis pašlaik ir noteikts 53 eiro, tikmēr trūcīgas ģimenes (personas) un maznodrošināto statusā tie ir 128 eiro. «Šie cipari nav pārskatīti kopš 2008.gada, ja neskaita, ka 2018.gadā par pāris eiro tika koriģēts garantētais minimālais ienākums. Šīs summas netiek arī indeksētas,» atzīmē ministre.

«Jāpiebilst, ka pašvaldības var piešķirt papildu ienākumus [trūcīgajiem]. Tie var sasniegt līdz pat 400 eiro, bet tas jau ir atkarīgs no katras pašvaldības,» saka Petraviča.

BNN Petraviča stāsta, ka Labklājības ministrija jau ir izstrādājusi minimālā ienākuma pilnveidošanas plānu – no 2019.gada līdz 2021.gadam – mazināt nabadzību un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kā ministre skaidro, galvenais plāna mērķis ir paaugstināt minimālās pensijas, mainīt aprēķinu bāzi – no 64 eiro uz 94 eiro, tāpat arī palielināt sociālo pabalstu minimumu līdz 94 eiro.

«Mana prioritāte vienmēr ir bijis cilvēks – nauda ir jāiegulda cilvēkā, nevis betonā. Ministrija apzinās, ka tie ir finansiāli ļoti ietilpīgi procesi un, tā kā šī gada budžets ir, tā teikt, «tehniskais budžets», šajā budžetā teju nekādām jaunām prioritātēm līdzekļu nav. Tāpēc šis plāns [palielināt pensijas] tiek pārcelts uz nākamo gadu – 2020.gadu. Minimālo pabalstu sistēmas pilnveide ir prioritāte numur viens nākamā gada plānos.»

Petraviča atgādina, ka fiskālā telpa ir ierobežota un visas partijas ir parakstījušās par to, lai nepārkāptu finansiālo ierobežotības telpu. «Šogad, lai mainītu pensiju sistēmu, būtu bijis nepieciešami apmēram 19,6 miljoni. 2020.gadā vajadzēs nedaudz vairāk.»

Ministre atzīmē, ka pie 2020.gada budžeta Saeima sāks strādāt aprīlī. «Tad būs jācīnās, lai tiktu celtas vismaz minimālās pensijas un sociālo pabalstu minimums. Tad pēc gada, kad mēs kā valdība būsim savu uzdevumu izpildījuši, varēsim runāt ar pašvaldībām, lai tās arī celtu garantēto minimālo iztikas līmeni un maznodrošinātās personas noteikto iztikas līmeni.»

Ko darīt pensionāriem tagad, šajā «gaidīšanas periodā», kad lielai daļai līdzekļu nepietiek, lai nosegtu ikdienas izdevumus?

«Šogad notiks pensiju indeksācija. Tā būs apjomīgāka, jo tiks indeksētas ne tikai pensijas, bet arī piemaksas pie pensijām, kas ir 1,50 eiro līdz 1995.gada 31 decembrim, par katra gada stāžu, un no 1996.gada līdz 2011.gadam tas ir viens eiro. Iepriekš šīs piemaksas nekad nav tikušas indeksētas,» stāsta labklājības ministre. Tāpat viņa sola, ka būs arī apjomīgāka pensiju indeksācija cilvēkiem, kas ir strādājuši 45 gadus un ilgāk – līdzšinējo 70% vietā būs 80%. Viņa piebilst, ka, «protams, būtu ideāli, ja mēs šīm indeksācijām varētu piemērot 100%, nevis kaut kādu daļu».

Tāpat Petraviča uzsver, ka viss, ko Labklājības ministrija izmaina kaut vai par vienu eiro, galu galā aiziet miljonos.

 

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

«Nevaram solīt, ka jau nākamgad dzīvosim labi»

Petraviča kopējo situāciju labklājības nozarē komentē ar – vēl daudz darāmā. «Lielākie šķēršļi – vienmēr atduramies pie tā, ka nav finansējuma jeb «naudiņas ir tik, cik tās ir»,» tā ministre.

«Līdz ar tā dēvētā «tehniskā budžeta» izpildi nevaram solīt, ka dzīves apstākļi uzreiz uzlabosies,» norāda Petraviča.

Viņa skaidro, ka vēl viena problēma, ar ko Latvijai un Labklājības ministrijai nāksies cīnīties, ir augsti kvalificētu darbinieku trūkums valstī. «Tuvākajās sēdēs mums, visticamāk, šo jautājumu nāksies skatīt. Pašlaik viens no variantiem varētu būt, ka tiks samazinātas dienu skaits, kurā jāpiesakās darbiniekiem. Proti, pašlaik tās ir 30 dienas un, ja nepiesakās vietējais, tad var izvēlēties kādas citas valsts darbinieku.  Pieteikšanās dienu skaits varētu tikt mazināts uz 14 dienām.»

Runājot par veicamajiem darbiem, Petraviča stāsta: «Vispirms jau gribu sākt ar «savu māju» – Labklājības ministriju – un pārskatīt visus budžetus – kā mēs izlietojam, kam mēs izlietojam. Paskatīties, kam varbūt varam, kam nevaram samazināt [līdzekļus]. Un tad soli pa solim «iet uz priekšu», jo prioritāšu, protams, ir ļoti daudz. Gan bērni, gan seniori, kas dzīvo vieni paši un kuriem ir virs 65 gadiem, kas ir ļoti pakļauti nabadzības riskam. Viena vecāka ģimenes bērni – tie arī ir ļoti pakļauti lielam nabadzības riskam. Tā kā šeit darba nepietrūkst – ir jāiet cauri pa vienai jomai un jācenšas rast līdzekļus.»

«Man ir jāpanāk, lai tam notic visa koalīcija, visas partijas, ka tas ir tiešām neatliekams jautājums, mums ir jāiegulda cilvēkā, un tas cilvēks jau nevar ilgi gaidīt. Cik ilgi tas pensionārs var gaidīt? Nevajag ieguldīt betonā. Protams, ir lietas, kas mums ir vajadzīgas, bet šie ir ļoti sāpīgi un sensitīvi jautājumi, kas valstij būtu jāatrisina,» atzīmē labklājības ministre.


Pievienot komentāru

  1. anonims teica:

    skaisti parunāt neko nemaksā,bet pensionāri mirst un nomirst nabadzībā

Pārskatot izdevumus, visvairāk naudas rasts Zemkopības ministrijā

Vislielākie līdzekļi – 30,73 miljoni eiro – izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2020.gada budžetā rasti Zemkopības ministrijā, liecina Finanšu ministrijas ziņojums.

Pirms jaunā mācību gada sākuma trūkst ap 500 pedagogu

Tuvojoties jaunajam mācību gadam, varētu būt ap 500 pedagogu vakancēm, pastāstīja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.

Okupācijas muzejam meklē jaunu vadītāju – izsludināts konkurss

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valde izsludinājusi atklātu konkursu uz Latvijas Okupācijas muzeja direktora amatu. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 30.septembris.

Reitingi Igaunijā: Opozīcija popularitātē aizvien pārspēj koalīciju, taču atbalsts krītas

Opozīcijas partijas Igaunijā piedzīvojušas popularitātes kritumu, kamēr valdošā Centra partija piedzīvojusi kāpumu.

Rīgas domē likvidēs trīs darba grupas

Likvidēt nolemts 2011.gadā izveidoto vadības grupu par zemās grīdas tramvaju ieviešanu Rīgā un 2013.gadā izveidoto Dienvidu tilta būvniecības projekta vadības grupu.

Palielinātas akcīzes likmes – akcīzes nodokļa ieņēmumi auguši par 8,1%

Akcīzes nodokļa ieņēmumi 2019.gada pirmajos sešos mēnešos ir 521 miljons eiro, kas ir par 39 miljoniem eiro jeb 8,1% vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā.

Pēc Helmaņa aizturēšanas iemeslu noskaidrošanas Gerhards vērtēs, vai paturēt viņu par padomnieku

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards pēc iepazīšanās ar Ogres novada domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa aizturēšanas iemesliem vērtēs, vai viņu paturēt par padomnieku.

Nodokļu reformas atskaņas: Budžeta izdevumus aicina samazināt par 94 miljoniem

Nodokļu reformas ietekme joprojām ir būtiska un kompensējošie pasākumi ir nepietiekami, tādēļ padome uzskata, ka maksimāli pieļaujamie izdevumi nākamā gada budžetā nosakāmi par 94 miljoniem eiro mazāki nekā paredzēts budžeta projektā.

Latvijā ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājies par 1,5%

Salīdzinot ar jūniju, jūlijā ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%. Toties salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju kāpums ir 1,5%.

Iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju pieteikušies 37 uzņēmumi

Apkopojot uzņēmumu iesniegtos pieteikumus, iniciatīvai Ierēdnis ēno uzņēmēju kopumā pieteikušies 37 uzņēmumi, kopumā ēnošanai piedāvājot 83 amata vietas savos uzņēmumos.

PVD apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību

Pārtikas un veterinārais dienests higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturējis divu ar zīmolu Pakistānas kebabs strādājošu uzņēmumu darbību.

Tramps atkārto aicinājumu atļaut Krievijai atgriezties «Lielajā septītniekā»

ASV prezidents Donalds Tramps atkārtojis aicinājumu atļaut Krievija atgriezties «Lielajā septītniekā» jeb G7, pasaules industriāli attīstītāko valstu valdību sadarbības forumā, uzsverot, ka ir labāk, ja Krievija atgriežas šo valstu vidū.

Pēc izdevumu pārskatīšanas FM izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu apmērā

Pēc izdevumu 2020.gadam pārskatīšanas izdevies rast potenciālo resursu 93,7 miljonu eiro apmērā. No tiem 48,1 miljons eiro novirzāms kopējās fiskālās telpas uzlabošanai.

Kaljulaida: Finanšu ministram Helmem vairs nav vietas valdībā

Pēc tikšanās ar Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu prezidente Kersti Kaljulaida pauda pārliecību, ka valdībā vairs nav vietas finanšu ministram Martinam Helmem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam – 7,13 miljardi

Valsts pamValsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2020.gadam ir aprēķināti 7 132,4 miljardu eiro apmērā un 2021.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi – 7 332 miljardu eiro apmērā.

Lietuvas eirokomisāra kandidāts: «Zaļā» politika un digitalizācija ir Eiropas prioritātes

Stājoties Seima priekšā, Lietuvas ekonomikas ministrs Virgīnijs Sinkevičs, kuru virza eirokomisāra amatam, kā Eiropas prioritātes minēja «zaļo» politiku un digitālizāciju.

KNAB aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani, notiek kratīšana

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs 21.augusta rītā aizturējis Ogres novada domes priekšsēdētāju Egilu Helmani.

Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonus

SIA Rīgas satiksme šī gada pirmajā pusē nopelnījusi 2,04 miljonu eiro savukārt apgrozījums bijis 95,67 miljoni eiro, liecina uzņēmuma publiskotie dati.

Itālijā krīt valdība, izjūk labējo-populistu koalīcija

Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte paziņojis par atkāpšanos no amata pēc tam, kad neuzticības balsojumu bija rosinājusi labējā koalīcijas partija Līga ar premjerministra vietnieku Mateo Salvīni priekšgalā.

Rosinās ziņot par Saeimas deputātiem piešķirtajiem komandējumiem

Saeimas Juridiskās komisijas sēdē deputāti vienojušies rosināt grozījumus Saeimas kārtības rullī, kas noteiktu Saeimas Prezidijam ziņot par deputātu komandējumiem Saeimas plenārsēdē.

Gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, tā Kariņš

Pēc Kariņa paustā, gandrīz visi 2020.gada budžetā brīvi pieejamie līdzekļi ir rezervēti, ko nosaka iepriekš pieņemtie lēmumi.

Ieviesīs «nulles birokrātijas» principu

Valdība pieņēmusi tā saukto «nulles birokrātijas» principu, ar ko iecerēts samazināt administratīvā sloga apjomu uz uzņēmējiem, informē Valsts kancelejā.

Aptur Lemberga bijušā advokāta Krastiņa darbību advokatūrā

Latvijas Zvērinātu advokātu padom apmierinājusi smagos noziegumos apsūdzētā un no pienākumiem atstādinātā Ventspils mēra bijušā advokāta Raimonda Krastiņa lūgumu apturēt viņa darbību advokatūrā.

Burovs un Bergmanis tiek pie amatiem Rīgas brīvostas pārvaldē

Rīgas domes ārkārtas sēdē otrdien, 20.augustā, Rīgas brīvostas pārvaldes valdē ievēlēti galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs un deputāts Sandris Bergmanis.

Igaunijas prezidente atbalsta nodokļa ieviešanu elektroenerģijai no Krievijas

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida paudusi atbalstu idejai aplikt ar nodokli Baltijas valstu tirgū no Krievijas ienākošo elektroenerģiju. Turklāt prezidente uzskata, ka par elektroenerģijas importu no trešajām valstīm būtu jāpanāk kopīgs ES lēmums.


-->