bnn.lv  Latviski    bnn-news.com  English    bnn-news.ru  По-русски
Ceturtdiena 21.11.2019 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Petraviča par adopciju Latvijā: Teju visi vēlas bērnus, kas nav vecāki par pieciem gadiem – priekšroka meitenēm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministre Ramona Petraviča

Sāpīgie jautājumi Latvijā un biežie solījumi rast papildu finansējumu pensionāriem dominējuši valsts politikā ilgus gadus. Tāpat arī «smagie» temati par bērnu namiem un ģimenes apgādi bērniem ar invaliditāti nepaliek ievērojami «vieglāki». Kādēļ sociālā nevienlīdzība Latvijā ir kā «nedzīstoša brūce»? Par šiem jautājumiem, par augsti kvalificētu darbinieku trūkumu un ko darīt, «ja Latvijai naudas ir tik, cik ir», BNN stāsta jaunā labklājības ministre Ramona Petraviča.

«Adopcija Latvijā – teju visi vēlas bērnus vecumā no trim līdz pieciem gadiem, turklāt pārsvarā meitenītes»

Viena no jaunās labklājības ministres prioritātēm ir veicināt adopciju Latvijā, tāpat veicināt, lai bērnunami būtu pēc iespējas pietuvināti ģimeniskiem apstākļiem. Kā Petraviča stāsta, Latvijā jau ir izveidojusies adoptētāju rinda uz bērniem, problēma ir – teju visi vēlas bērnus vecumā no trim līdz pieciem gadiem, turklāt pārsvarā meitenītes.

«Vissmagāk iet bērniem ar invaliditāti, tos tomēr adopcijai izvēlās retāk,» norāda ministre.

Kā vienu no iemesliem tam, ka ir tik daudz bērnu ar invaliditāti, kas gaida rindā uz adopciju, ministre min zemos pabalstus. «Vecāki nespēj atteikties no darba, jo šiem bērniem ir nepieciešama 24 stundu klātbūtne. Tomēr situācijā, kad bērns tiek ielikts bērnunamā, tas valstij iznāk dārgāk – viena šāda bērna aprūpe sociālās aprūpes centrā izmaksā apmēram 800 eiro mēnesī,» atzīmē ministre.

Jāpiebilst, ja bērnam Latvijā ir smagas pakāpes invaliditāte, ģimene saņem 106,72 eiro piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta, kā arī īpašas kopšanas pabalstu 213,43 eiro mēnesī.

Ministre stāsta, ka šī gada labklājības jomas prioritātēm ir atvēlēti tikai 8,6 miljoni eiro, un viņa ir paredzējusi 2,7 miljonus eiro no tiem novirzīt kopšanas pabalsta palielinājumam bērniem ar invaliditāti. Proti, 213 eiro pabalsta vietā jau šogad varētu būt 313 eiro pabalsts.

Pašlaik, pēc jaunākajiem ministrijas apkopotajiem datiem, adoptētāji šobrīd vajadzīgi 621 bērnam, no kuriem 405 bērni ir vecāki par desmit gadiem un 160 bērniem ir piešķirta invaliditāte.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Jānorāda, ka laika periodā no 2016.gada janvāra līdz 2018.gada decembrim, pēc adopcijas reģistra datiem, kopumā adoptēti (gan Latvijā, gan uz ārvalstīm) 18 bērni, kuriem piešķirta invaliditāte. Vienlaikus ministre norāda, ka šobrīd Latvijas adopcijas procesā atrodas (nodoti pirmsadopcijas aprūpē) četri bērni, kuriem piešķirta invaliditāte.

Par to, kā veicināt šo bērnu nonākšanu ģimenēs, Petraviča stāsta: «Pašlaik strādājam pie pilotprojekta, kurā izveidoti dzīvokļi, kuros varēs dzīvot «jaunie vecāki» ar šiem bērniem. Dzīvokļi būtu aprīkoti ar visu nepieciešamo bērniem, kam piešķirta invaliditāte, un gadījumā, ja netiek atrasta viņiem ģimene, tie varētu tur palikt uz dzīvošanu, bet tas viss vēl ir pilotprojekta stadijā,» atzīmē ministre.

Tikmēr, lai risinātu situāciju un paplašinātu integrācijas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti, ministre plāno aktīvāk iesaistīties tajā, lai šie cilvēki nonāktu darba tirgū. Lai šis process būtu efektīvāks, Petraviča atzīmē, ka būtu nepieciešams veikt grozījumus Darba likumā, jo pašlaik darba ņēmēji, viņas ieskatā, nevēlas pieņemt cilvēkus ar invaliditāti, jo nepieciešamības gadījumā viņus ir grūtāk atlaist.

Lai uzlabotu situāciju ar adopciju, ministre plāno ieviest jaunu atbalsta veidu adoptētājiem – bērna adopcijas pabalstu par katru adoptēto bērnu, kurš līdz tam bijis ārpusģimenes aprūpē. Plānotais pabalsta apmērs ir minimālo uzturlīdzekļu apmērā jeb 107,50 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem un 129 eiro mēnesī par bērnu no septiņiem līdz 18 gadiem.

Viņasprāt, izskaust bērnunamus nav iespējams, tomēr mazināt bāreņu skaitu noteikti var. «Man nav tādu rožainu sapņu, ka mēs varētu pavisam atteikties no bērnunamiem, tomēr tos bērnunamus [gribētu] veidot tādus, kas ir maksimāli pietuvināti ģimeniskiem apstākļiem, tas ir, lai vienā mājā nedzīvotu vairāk par astoņiem bērniem.»

«Jāiegulda cilvēkā, nevis betonā»

 

Latvijā nabadzības riskam pakļauti ļoti daudz cilvēku. Garantētais ienākuma iztikas līmenis pašlaik ir noteikts 53 eiro, tikmēr trūcīgas ģimenes (personas) un maznodrošināto statusā tie ir 128 eiro. «Šie cipari nav pārskatīti kopš 2008.gada, ja neskaita, ka 2018.gadā par pāris eiro tika koriģēts garantētais minimālais ienākums. Šīs summas netiek arī indeksētas,» atzīmē ministre.

«Jāpiebilst, ka pašvaldības var piešķirt papildu ienākumus [trūcīgajiem]. Tie var sasniegt līdz pat 400 eiro, bet tas jau ir atkarīgs no katras pašvaldības,» saka Petraviča.

BNN Petraviča stāsta, ka Labklājības ministrija jau ir izstrādājusi minimālā ienākuma pilnveidošanas plānu – no 2019.gada līdz 2021.gadam – mazināt nabadzību un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kā ministre skaidro, galvenais plāna mērķis ir paaugstināt minimālās pensijas, mainīt aprēķinu bāzi – no 64 eiro uz 94 eiro, tāpat arī palielināt sociālo pabalstu minimumu līdz 94 eiro.

«Mana prioritāte vienmēr ir bijis cilvēks – nauda ir jāiegulda cilvēkā, nevis betonā. Ministrija apzinās, ka tie ir finansiāli ļoti ietilpīgi procesi un, tā kā šī gada budžets ir, tā teikt, «tehniskais budžets», šajā budžetā teju nekādām jaunām prioritātēm līdzekļu nav. Tāpēc šis plāns [palielināt pensijas] tiek pārcelts uz nākamo gadu – 2020.gadu. Minimālo pabalstu sistēmas pilnveide ir prioritāte numur viens nākamā gada plānos.»

Petraviča atgādina, ka fiskālā telpa ir ierobežota un visas partijas ir parakstījušās par to, lai nepārkāptu finansiālo ierobežotības telpu. «Šogad, lai mainītu pensiju sistēmu, būtu bijis nepieciešami apmēram 19,6 miljoni. 2020.gadā vajadzēs nedaudz vairāk.»

Ministre atzīmē, ka pie 2020.gada budžeta Saeima sāks strādāt aprīlī. «Tad būs jācīnās, lai tiktu celtas vismaz minimālās pensijas un sociālo pabalstu minimums. Tad pēc gada, kad mēs kā valdība būsim savu uzdevumu izpildījuši, varēsim runāt ar pašvaldībām, lai tās arī celtu garantēto minimālo iztikas līmeni un maznodrošinātās personas noteikto iztikas līmeni.»

Ko darīt pensionāriem tagad, šajā «gaidīšanas periodā», kad lielai daļai līdzekļu nepietiek, lai nosegtu ikdienas izdevumus?

«Šogad notiks pensiju indeksācija. Tā būs apjomīgāka, jo tiks indeksētas ne tikai pensijas, bet arī piemaksas pie pensijām, kas ir 1,50 eiro līdz 1995.gada 31 decembrim, par katra gada stāžu, un no 1996.gada līdz 2011.gadam tas ir viens eiro. Iepriekš šīs piemaksas nekad nav tikušas indeksētas,» stāsta labklājības ministre. Tāpat viņa sola, ka būs arī apjomīgāka pensiju indeksācija cilvēkiem, kas ir strādājuši 45 gadus un ilgāk – līdzšinējo 70% vietā būs 80%. Viņa piebilst, ka, «protams, būtu ideāli, ja mēs šīm indeksācijām varētu piemērot 100%, nevis kaut kādu daļu».

Tāpat Petraviča uzsver, ka viss, ko Labklājības ministrija izmaina kaut vai par vienu eiro, galu galā aiziet miljonos.

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

 

«Nevaram solīt, ka jau nākamgad dzīvosim labi»

Petraviča kopējo situāciju labklājības nozarē komentē ar – vēl daudz darāmā. «Lielākie šķēršļi – vienmēr atduramies pie tā, ka nav finansējuma jeb «naudiņas ir tik, cik tās ir»,» tā ministre.

«Līdz ar tā dēvētā «tehniskā budžeta» izpildi nevaram solīt, ka dzīves apstākļi uzreiz uzlabosies,» norāda Petraviča.

Viņa skaidro, ka vēl viena problēma, ar ko Latvijai un Labklājības ministrijai nāksies cīnīties, ir augsti kvalificētu darbinieku trūkums valstī. «Tuvākajās sēdēs mums, visticamāk, šo jautājumu nāksies skatīt. Pašlaik viens no variantiem varētu būt, ka tiks samazinātas dienu skaits, kurā jāpiesakās darbiniekiem. Proti, pašlaik tās ir 30 dienas un, ja nepiesakās vietējais, tad var izvēlēties kādas citas valsts darbinieku.  Pieteikšanās dienu skaits varētu tikt mazināts uz 14 dienām.»

Runājot par veicamajiem darbiem, Petraviča stāsta: «Vispirms jau gribu sākt ar «savu māju» – Labklājības ministriju – un pārskatīt visus budžetus – kā mēs izlietojam, kam mēs izlietojam. Paskatīties, kam varbūt varam, kam nevaram samazināt [līdzekļus]. Un tad soli pa solim «iet uz priekšu», jo prioritāšu, protams, ir ļoti daudz. Gan bērni, gan seniori, kas dzīvo vieni paši un kuriem ir virs 65 gadiem, kas ir ļoti pakļauti nabadzības riskam. Viena vecāka ģimenes bērni – tie arī ir ļoti pakļauti lielam nabadzības riskam. Tā kā šeit darba nepietrūkst – ir jāiet cauri pa vienai jomai un jācenšas rast līdzekļus.»

«Man ir jāpanāk, lai tam notic visa koalīcija, visas partijas, ka tas ir tiešām neatliekams jautājums, mums ir jāiegulda cilvēkā, un tas cilvēks jau nevar ilgi gaidīt. Cik ilgi tas pensionārs var gaidīt? Nevajag ieguldīt betonā. Protams, ir lietas, kas mums ir vajadzīgas, bet šie ir ļoti sāpīgi un sensitīvi jautājumi, kas valstij būtu jāatrisina,» atzīmē labklājības ministre.


Pievienot komentāru

  1. anonims teica:

    skaisti parunāt neko nemaksā,bet pensionāri mirst un nomirst nabadzībā

Saeima nosaka stingrākas prasības ĢMO kontrolei

Saeima galīgajā lasījumā atbalstījusi par steidzamiem atzītos grozījumus Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, kas paredz noteikt stingrākas prasības ģenētiski modificēto organismu uzraudzībai un kontrolei.

Investējot 10 miljonus, Krustpils novadā atver finiera rūpnīcu

Investējot 10 miljonus eiro, Krustpils novadā darbu uzsākusi kokapstrādes rūpnīca AmberBirch, kur no vietējām izejvielām ražos tehnisko finieri.

Saeimas deputāti: bioekonomika ir būtisks Latvijas stratēģiskās attīstības virziens

Bioekonomika ir viens no galvenajiem Latvijas stratēģiskajiem attīstības virzieniem, un Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027.gadam ir jāietver bioekonomikai veltīta sadaļa.

Tiesa norāda uz Ryanair bagāžas maksas pārmērību

Eiropas lielākā lidsabiedrība Ryanair sodīta ar naudassodu, tiesai Spānijā secinot, ka maksas iekasēšana par rokasbagāžu ir pārmērīga. Tiesā vērsusies pasažiere, kurai lidsabiedrība likusi maksāt sodu par somas ņemšanu salonā, nepērkot tai īpašu biļeti.

Cērps: Latvijas Bankas prioritātei jābūt finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai

Latvijas Bankas būtiskākajai prioritātei ir jābūt atbildībai par finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanu, izteicies potenciālais Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, bijušais FKTK priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Seržants, Šlāpins un vēl 15 pretendenti pieteikušies vakantajiem amatiem NEPLP

Konkursā uz NEPLP locekļa amatu kandidatūras pieteikuši kopskaitā 17 pretendenti, tai skaitā arī bijušais Saeimas deputāts Kārlis Seržants, žurnālists Jānis Eglītis un filozofs un publicists Ilmārs Šlāpins.

Saglabājot aizliegumu rīkot jaunas vēlēšanas, tiesa ļauj valdībai iecelt jaunu LU rektora vietas izpildītāju

Tiesa saglabājusi pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr tā atzinusi, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju, līdz ar to tā var nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Indriķi Muižnieku.

PVD bērnudārzu ēdināšanas uzņēmumu pārbaudēs konstatē higiēnas pārkāpumus

Pārtikas un veterinārais dienests no 1.oktobra līdz 8.novembrim pārbaudījis 862 Latvijas pirmsskolas izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumus, konstatējot dažādus vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumus.

EK ir pozitīvs vērtējums par Latvijas 2020.gada budžetu

Nākamā gada budžeta plānā Latvija ievērojusi budžeta disciplīnu, un deficīts ir normas robežās, tomēr nodokļu daļas sarukšana pret ekonomiku kopumā neļauj straujāk kāpināt publiskos izdevumus, tostarp algas, pensijas un pabalstus.

Zviedrijas medijs: ASV izmeklē Swedbank par Krievijas sankciju pārkāpšanu

Laikā, kad ASV un Eiropas Savienības sankcijas liedza sadarboties ar Krievijas ieroču ražotāju Kalashnikov, Swedbank iesaistīta lielas naudas pārskaitīšanā starp ražotāja akcionāriem un uzņēmuma Kalashnikov USA īpašnieku, tā vēsta Zviedrijas televīzija SVT.

Komisijā atbalsta priekšlikumu visos bērnudārzos nodrošināt iespēju mācīties latviešu valodā

Saeimas komisija atbalstījusi grozījumus, kas paredz likumā nostiprināt pašvaldībām pienākumu nodrošināt it visos bērnudārzos iespēju bērniem apgūt pirmsskolas izglītības programmas latviešu valodā.

Latvijā aizliedz retranslēt deviņus Krievijas televīzijas kanālus

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome nolēmusi Latvijas teritorijā aizliegt vairākus Krievijas televīzijas kanālus.

Saeimas komisijā nevienojas par darba grupu Uzvaras laukuma attīstības ieceres izstrādei

Saeimas Ārlietu komisijas sēdē nav izdevies panākt vienošanos par nolikumu darba grupai, kurai vajadzētu izstrādā likumprojektu par Uzvaras parkā esošā pieminekļa apkārtnes tālāko attīstību.

Atbalsta iedzīvotāju iniciatīva par paplašinātā depozīta sistēmas ieviešanu

Saeimas komisija lēmusi atbalstīt kolektīvā iesnieguma Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus tālāku virzību un attiecīgu lēmuma projektu iesniegt izskatīšanai Saeimā.

Igaunija: NATO ir stipra un alternatīvu nav

Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu pirms tikšanās Briselē ar kolēģiem no citām NATO dalībvalstīm paziņojis, ka nešaubās par militārās alianses spēku un nesaredz tai līdzvērtīgus aizsardzības sadarbības modeļus.

Teroraktos upuru skaits pasaulē samazinās, bet terorisma skarto valstu skaits pieaug

Bojāgājušo skaits teroristu uzbrukumos 2018.gadā samazinājies par 15,2%, taču teroraktu skarto valstu skaits pieaudzis, paziņojis Ekonomikas un miera institūts.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija skatīs iedzīvotāju iniciatīvu par partiju finansējuma palielināšanas atlikšanu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija konceptuāli atbalstījusi lēmumprojektu par vairāk nekā 11 000 cilvēku parakstītās iniciatīvas par būtiskas partiju finansējuma palielināšanu nodošanu izskatīšanai Saeimas Budžeta un finanšu komisijā.

Aicina priekšvēlēšanu laikā vietvaru amatpersonām liegt publicēt viedokļus pašvaldību avīzes

Priekšvēlēšanu periodā pašvaldību izdevumos nedrīkstētu publicēt vietvaru amatpersonu viedokli, rosina Saeimas deputāts Ēriks Pucens.

Maltā žurnālistes slepkavības lietā apcietina pazīstamu uzņēmēju

Maltas tiesībsargājošām iestādēm cenšoties atklāt žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības sarīkotājus, trešdien ir apcietināts Vidusjūras valstī pazīstams uzņēmējs Jorgens Fenečs.

VID darbinieku «līšana» sensitīvos failos un simboliskais sods

Valsts ieņēmumu dienesta darbinieki jau vairākkārt tikuši sodīti par sensitīvu datu noplūdi. Darbinieki tiek cauri ar gana niecīgiem disciplinārsodiem, kamēr informācija, iespējams, nonāk pie personām, kas iegūtos datus var izmantot ļaunprātīgos nolūkos. 

Visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu ap 12 miljoniem

Valsts apdraudējuma gadījumā visu Latvijas iedzīvotāju nodrošināšana ar pārtiku dienā izmaksātu aptuveni 12 miljonus eiro, liecina Zemkopības ministrijas aprēķini.

Reirs finansējuma pieaugumu veselības aprūpei cer iegūt nodokļu reformas rezultātā

Lai iegūtu veselības aprūpes finansējuma pieaugumam nepieciešamās summas, finanšu ministrs Jānis Reirs gaidāmās nodokļu reformas kontekstā rosina veidot «taisnīgu sistēmu», kurā piedalītos visi strādājošie nodokļu maksātāji.

Rīgas domes komisija atliek gala lēmumu par koku nociršanu Dumbrāja ielā 29

Atlikta gala lēmuma pieņemšana par atļaujas izsniegšanu koku ciršanai Dumbrāja ielā 29, Rīgā, kur projekta attīstītājs SIA Bonava Latvija iecerējis būvēt jaunas daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkas ar pazemes un virszemes autostāvvietām.

Lietuvas ugunsdzēsēji piketā brīdina par dienestu sabrukšanu

Lietuviešu ugunsdzēsējiem atgādinot valdības solījumus par atalgojuma celšanu, Viļņā uz piketu pulcējušies dienesta pārstāvji un nopēluši esošo vidējo atalgojumu – 430 eiro.

Ja neizdosies Rīgas domē savākt vairākumu, Burovs gatavs atkāpties no amata

Ja Rīgas domē neizdosies nodrošināt vairākumu, galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs sola atkāpties. Tā viņš trešdien, 20.novembrī, izteicies intervijā Latvijas Radio.


Do NOT follow this link or you will be banned from the site!