Vācijas militārās savienības vadītājs ir brīdinājis, ka Vācijai būs nepieciešami 260 000 aktīvā dienesta karavīru, lai apmierinātu pieaugošās NATO aizsardzības vajadzības, kas ir ievērojami vairāk nekā valdības oficiālais mērķis – 203 000 karavīru, kas pirmo reizi tika izvirzīts 2016.gadā, ilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā un pirms NATO sāka pievērst lielāku uzmanību aizsardzībai, piektdien, 30.maijā, ziņo “Politico”.
Taču Bundesvērs joprojām cīnās ar paplašināšanos un šobrīd tajā ir aptuveni 181 500 karavīru.
“Skaitlis 203 000 ir novecojis un vairs neatbilst realitātei,” sacīja Andrē Vistners (André Wüstner), Bundesvēra asociācijas priekšsēdētājs.
“Es pieņemu, ka atkarībā no tā, kas tiks nolemts NATO samitā, mums būs nepieciešami papildu 40 000 līdz 60 000 karavīru,” piektdien publicētajā intervijā Vācijas mediju grupai RND sacīja Vistners. “Tas nozīmē, ka aktīvajiem spēkiem būtu pakāpeniski jāpieaug līdz pat 260 000 karavīru.”
NATO līderi 24. un 25. jūnijā tiksies samitā Hāgā, kur tiks apspriests alianses aizsardzības izdevumu mērķa palielinājums.
Vistnera brīdinājums izskan tieši laikā, kad Vācijas valdība plāno jaunu brīvprātīgā militārā dienesta programmu, kas ir daļa no tās centieniem risināt hronisko personāla trūkumu Bundesvērā.
Programmā visiem 18 gadus veciem vīriešiem tiks lūgts aizpildīt anketu, lai novērtētu viņu vēlmi un piemērotību dienestam. Sievietes šajā programmā var piedalīties brīvprātīgi. Mērķis ir katru gadu rekrutēt aptuveni 5 000 brīvprātīgo.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss (Boris Pistorius) uzsvēra, ka programma “sākotnēji ir brīvprātīga”, taču atstāja iespēju spert arī radikālākus soļus.
“Es to saku pilnīgi apzināti un godīgi: uzsvars ir arī uz “sākotnēji”, ja mēs nespēsim savervēt pietiekami daudz brīvprātīgo,” viņš sacīja likumdevējiem Bundestāgā šā mēneša sākumā. “Mums joprojām ir pārāk maz cilvēku tam, kas mūsu bruņotajiem spēkiem ir jāsasniedz.”
Vācija 2011.gadā atcēla obligāto dienestu. Tā atjaunošana iezīmētu būtisku politisku pavērsienu.
