Pie Latvijas robežām tieša militāra apdraudējuma nav, taču tuvākajos piecos gados Krievija varētu atkal uzkrāt savu militāro ekipējumu un koncentrēt militāros spēkus, pirmdien, 23.janvārī, žurnālistiem atzina Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Līdz ar to Latvijai ir jādara viss iespējamais, lai stiprinātu savas aizsardzības spējas, «lai kritiskā brīdī, ja nu tāds gadījumā pienāktu, Latvija būtu pilnībā gatava stāties pretim arī iespējamai militārajai agresijai,» uzsvēra Mūrniece.
Valdības deklarācijā un valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā minēts, ka
iekšējā un ārējā drošība ir valsts galvenā prioritāte.
Ministre pauda gandarījumu, ka tas ir ne tikai deklaratīvi, bet arī piešķirts finansējums aizsardzības spēju stiprināšanā. Tas nozīmē, ka bez kavēšanās ir jāpabeidz visi iesāktie projekti, un tas jādara straujāk nekā darīts līdz šim, uzskata Mūrniece.
Ministre atgādināja, ka Latvijas Aizsardzības ministrijai ir trīs prioritātes attiecībā uz raķešu sistēmām, proti, krasta aizsardzībai pret kuģiem, vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķešu artilērija.
jau ir ziņots, ka laikā
no 2023. līdz 2025.gadam pretgaisa aizsardzībai plāno atvēlēt 600 miljonus eiro
jeb katru gadu pa 200 miljoniem eiro. Pērn Latvija un Igaunija NATO Madrides samita laikā parakstīja nodomu vēstuli par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi.
Patlaban gan nav zināms vai Latvija iegādāsies tieši NASAMS pretgaisa aizsardzības sistēmas. Šo sistēmu pērn Latvijā izvietoja Spānijas kontingents, kas iekļauts NATO Kaujas grupas sastāvā. Mūrniece pauda cerību, ka drīzumā nonāks līdz kopīgam iepirkumam.
Tāpat Aizsardzības ministrija pagājušā gada rudenī sāka sarunas ar ASV par Kongsberg Defence & Aerospace pretkuģu raķešu sistēmu NSM (Naval Strike Missile) iegādi. Mūrniece prognozēja, ka jau šopavasar varēs parakstīt vienošanos par iepirkumu un piegādēm.
Tāpat ministrija turpina iepirkuma procesu par sešu HIMARS raķešu artilērijas sistēmu iegādi. Arī šajā jomā ministre pauda cerību, ka šopavasar tiks parakstīts līgumu ar ASV par šo sistēmu pasūtīšanu.
Mūrniece arī informēja, ka NBS spēju stiprināšanā ir saņemti pirmie divi jaunie Black Hawk helikopteri, tāpat armija turpina saņemt bruņumašīnas Patria, tiek papildināti tuvās darbības rādiusa attāluma pretgaisa aizsardzības sistēmas RBS-70 krājumi.
Mūrniece arī informēja medijus, ka saskaņā ar plāniem
šī gada aizsardzības nozares budžets sasniegtu 2,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb 986,83 miljonus eiro.
2024.gadā tie būtu 2,4 % no IKP jeb 1,1 miljards eiro, bet 2025.gadā – 2,5 % no IKP jeb 1,2 miljardi eiro.
Viena no Ukrainas mācībām ir piegāžu drošība. Tas nozīmē, ka piegāžu ķēdes nedrīkst būt traucētas un uz vietas Latvijā nepieciešams ražot munīciju un citas lietas, piesaistot vietējo industriju.
Mūrniece arī informēja, ka noslēgusies bruņoto spēku nodrošinājuma reformas otra kārta, kuras rezultātā Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkuma centrs (VALIC) ir pārņēmis armijas reģionālās noliktavas un Jaunsardzes centra individuālā ekipējuma aprites nodrošināšanu. Patlaban tiek gatavota reformas trešā kārta, kas paredz, ka VALIC pārņem bruņoto spēku iepirkumu organizēšanu un tranzītnoliktavu funkciju izpildi.
Tāpat turpinās darbs pie visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas un valsts aizsardzības dienesta ieviešanas.
Lasiet arī: Pērn nopietni stiprinātas valsts aizsardzības spējas