Jaunā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) vēsta sabiedrībai, ka aizvadītajā gadā Latvija būtiski stiprināja valsts aizsardzības spējas. Līdzekļi ieguldīti gan Nacionālo bruņoto spēku materiāltehniskajā nodrošinājumā, gan karavīru un zemessargu profesionalitātē.
«2023.gadā jāsper solis tālāk, veidojot katra Latvijas iedzīvotāja izpratni par viņa lomu un atbildību valsts aizsardzībā,» uzskata ministre.
Pērn 2 271 brīvprātīgais Tika uzņemtS Zemessardzes rindās – trīs reizes vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu.
Šobrīd zemessargu skaits Latvijā pietuvojies 10 000 atzīmei. Savukārt Nacionālo bruņoto spēku profesionālajā dienestā un studijām Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā rekrutēti 407 Latvijas pilsoņi.
Nacionālie bruņotie spēki 2022.gadā aizvadīja aptuveni 120 militārās mācības, tostarp vingrinājumus kopā ar NATO sabiedroto valstu karavīriem. Tāpat Latvijas bruņotajiem spēkiem bijusi laba pieredze uzņemošās valsts statusā, jo līdztekus pastāvīgajai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā tika uzņemti karavīri arī no ASV un Dānijas.
Attīstot kaujas spējas, sauszemes spēkos turpināts mehanizācijas projekts, pasūtot vairāk nekā 200 Patria 6×6 bruņutransportierus, kas tiek ražoti Latvijā. Savukārt Gaisa spēki šī gada decembrī saņēma pirmos divus no kopskaitā četriem Latvijas pasūtītajiem ASV helikopteriem UH-60M Black Hawk.
Tāpat stiprinātas bruņoto spēku pretgaisa aizsardzības spējas, pasūtot kompānijas Saab ražotās sistēmas RBS-70 NG un uguns vadības radarus 1X. Mērķtiecīgi tiek stiprināta netiešās uguns atbalsta spēja, iegādājoties mīnmetēju munīciju un transportlīdzekļus, kā arī tiek turpinātas bezpilota lidaparātu iegādes, ziņo aizsardzības ministre.
Lasiet arī: NBS saņēmuši divus no četriem Black Hawk helikopteriem
