Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS) vēl pirms saistīto likuma grozījumu stāšanās spēkā vismaz daļēji varētu atcelt iepriekšējā ministra Artūra Toma Pleša (LA) izdoto rīkojumu, lai tādejādi virzītos uz galvaspilsētas attīstības plāna «atbloķēšanu», pieļauj 14.Saeimas Apvienotā saraksta (AS) frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars.
Saeimā pašlaik izskatīšanai nodoti grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļaus «atbloķēt» apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu. Vaicāts, kādā termiņā tiks pieņemti minētie grozījumi, Tavars cer, ka tas tiks paveikts pēc iespējas agrāk – vai nu februārī, vai martā.
Politiķis akcentēja, ka iepriekšējās, 13.Saeimas laikā pieņemtais lēmums par galvaspilsētas attīstības galvenā attīstības plāna apturēšanu ir nācis par sliktu ne tikai Rīgai, bet radījis zaudējumus arī Latvijas tautsaimniecībai kopumā.
Iespējamie investori izvēlas neieguldīt ne tikai galvaspilsētā, bet vispār Latvijā,
skaidroja Tavars. Iepriekšējais ministrs Plešs, kurš pieņēma šo lēmumu, varējis mudināt paša pārstāvēto partiju apvienību rosināt tādus pašus likuma grozījumus, kādi pašlaik tiek virzīti Saeimā, bet to nedarīja, atzīmēja AS frakcijas vadītājs. Tavars kritizēja iepriekšējās valdības laikā pieņemto lēmumu par Rīgas attīstības galvenā attīstības plāna apturēšanu, ar kuru azartspēļu nozares aizsardzība tika nostādīta augstāk par visas valsts attīstību.
Kā ziņots, izskatīšanā Saeimā grozījumus Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā, kuru pieņemšana ļaus «atbloķēt» apturēto Rīgas pilsētas attīstības plānu. Likumā plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka līdz Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma spēkā stāšanās brīdim, bet ne vēlāk kā līdz 2031.gada 30.jūnijam, Rīgas vēsturiskajā centrā piemērojams Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānojums.
Iecerēts, ka pēc pieņemšanas likums stāsies spēkā uzreiz pēc tā izsludināšanas. Likuma grozījumu iniciatīvu parakstījuši deputāti teju no visām Saeimā pārstāvētajām frakcijām – Edgars Tavars (AS), Ainars Latkovskis (JV), Raivis Dzintars (NA), Agnese Krasta (JV), Viktors Valainis (ZZS), Ainārs Šlesers (LPV), Kaspars Briškens (P), Atis Švinka (P), Linda Matisone (AS) un Juris Viļums (AS).
Jaunais Rīgas attīstības plāns tapa vairākus gadus, taču iepriekšējās valdības laikā tā izsludināšanu apturēja toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Plešs. Tas izraisīja šķelšanos Rīgā valdošajā partiju blokā, kurā sākotnēji atradās Latvijas attīstībai (LA), Par! un Progresīvie (P). No savas līdz tam pārstāvētās partijas Par! tad izstājās Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
Būtiskākais iebildums, kādēļ Plešs apturēja Rīgas attīstības plānu, bija tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna. Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi – pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nav spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.
Pretējā puse savukārt ir paudusi aizdomas, ka
Pleša rīcība varētu būt skaidrojama ar nevēlēšanos ierobežot azartspēles,
kas paredzēta jaunajā Rīgas plānojumā.
Jaunais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Sprindžuks uzskata, ka šāds viņa priekšgājēja solis bijis nesamērīgs un aicināja diskutēt par ministra pilnvaru samazināšanu jautājumos par pašvaldību izdotu normatīvo aktu atcelšanu.
Lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu Rīgas pilsētas attīstības plāna darbību, Sprindžuks rosināja, ka varētu tikt veikti likuma grozījumi, kas pieļautu situāciju, ka Rīgā ir divi aktuāli attīstības plānošanas dokumenti. Ja tas tiktu izdarīts, tad dažu mēnešu laikā Rīga varētu atgriezties pie «normālas attīstības vides», norādīja Sprindžuks. Tādējādi problēma tiktu atrisināta, bet pašvaldība varētu turpināt skaidrot taisnību tiesvedības procesā.
Paralēli Satversmes tiesa ir ierosinājusi lietu, kurā Rīgas dome apstrīd iepriekšējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Pleša lēmumu apturēt Rīgas attīstības plānu.
Lasiet arī: RD budžetā plānoti par 140 miljoniem lielāki ienākumi nekā pērn