Valdība otrdien, 17. janvārī, izskatot Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu, apstiprināja 3,7 miljonu eiro finansējuma piešķiršanu Rail Baltica projekta vajadzībām atsavināto nekustamo īpašumu apsaimniekošanai 2023.–2025. gadā.
Nekustamo īpašumu atsavināšanas plāns tiek balstīts uz plānotajiem būvdarbu uzsākšanas termiņiem katrā no Rail Baltica līnijas posmiem.
Kopā projekta vajadzībām provizoriski nepieciešami 1623 nekustamie īpašumi,
no kuriem daļa jau atsavināti, bet lielākā daļa tiks atsavināti tuvākajā laikā, lai pēc projektēšanas posma noslēguma 2024.gada beigās uzsāktu pamattrases būvniecību.
Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo nekustamo īpašumu atsavināšanas izdevumus sedz Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI), kas ir Rail Baltica projekta galvenais finansējuma avots. Atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru EISI finansē nekustamo īpašumu, tai skaitā zemes un ēku, izmaksas un ar atsavināšanu saistītos izdevumus – nekustamā īpašuma vērtēšanas, uzmērīšanas un zemes ierīcības pakalpojumus.
Vienlaikus atsavinātā nekustamā īpašuma apsaimniekošana un atsavinātā īpašuma nodokļu apmaksa netiek segta no finansēšanas līgumos iekļautu aktivitāšu finansējuma, bet ir jānodrošina no valsts budžeta.
Pašreiz Rail Baltica projekta īstenošanai ir atsavināti 148 īpašumi, no kuriem daļa jau nodota būvniekiem. Pēc ministrijas aplēsēm, 2023.gadā apsaimniekošana būs nepieciešama vairāk nekā 60 nekustamiem īpašumiem, par kuriem veicami arī nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi. Pienākums apsaimniekot nekustamo īpašumu sākas ar brīdi, kad īpašums tiek pārņemts vai par to ir veikts ieraksts Zemesgrāmatā.
Ar piešķirto finansējumu nekustamo īpašumu apsaimniekošanai 2023.–2025. gadā plānots veikt zemju un ēku apsaimniekošanu, segt elektroenerģijas un citu komunālo pakalpojumu izmaksas, kā arī apmaksāt nekustamā īpašuma nodokli un administratīvos izdevumus.
Lasiet arī: Vitenbergs vēlas Rail Baltica savienot ar Rīgas ostu
