Saskaņā ar “The Economist” aplēsēm, kas publicētas 26.novembrī, pilna mēroga karā ir nogalināti no 60 000 līdz 100 000 Ukrainas karavīru, bet vēl aptuveni 400 000 ir ievainoti un nevar turpināt cīņu, trešdien, 27.novembrī, ziņo “The Kyiv Independent“.
Kijiva lielākoties ir izvairījusies atklāt karā cietušo skaitu, un tikai februārī prezidents Volodimirs Zelenskis atzina, ka ir nogalināti 31 000 Ukrainas kaujinieku
“The Economist” savus aprēķinus veica, pamatojoties uz nopludinātiem vai publicētiem izlūkdienestu ziņojumiem, aizsardzības amatpersonām, pētniekiem un atklātā avota izlūkdatiem.
Ziņojumā norādīts, ka Krievija un Ukraina zaudējusi lielāku iedzīvotāju daļu nekā ASV Korejas un Vjetnamas karu laikā kopā.
Gandrīz katrs divdesmitais Ukrainas kaujas vecuma vīrietis ir gājis bojā vai ievainots kara dēļ, rakstīts ziņojumā.
Septembrī laikraksts “Wall Street Journal” sniedza līdzīgas aplēses, norādot, ka Ukraina zaudējusi 80 000 kritušo un 400 000 karavīru ir ievainoti. Krievijas zaudējumi tika lēsti līdz 200 000 nogalināto un 400 000 ievainoto.
Precīzus abu pušu skaitļus ir gandrīz neiespējami noteikt, jo Kijiva un Maskava neizpauž informāciju par kritušajiem. Pēdējo reizi Krievijas varasiestādes par kritušajiem sniedza informāciju 2022.gada septembrī, norādot, ka nogalināti 5 937 karavīri.
Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs lēš, ka Krievijas kopējie zaudējumi līdz 27.novembrim bija vairāk nekā 735 000. Tiek uzskatīts, ka karā Ukrainā Krievija zaudējusi vairāk karavīru, nekā visos karos kopā kopš 1945.gada.
Kā raksta “The Economist”, Ukrainā bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits, visticamāk, pārsniedz desmitiem tūkstošu, un saskaņā ar ANO datiem līdz 2024.gada vasarai ir gājuši bojā 11 743 cilvēki, lai gan patiesie bojāgājušo skaitļi ir lielāki, jo piekļuve smagi skartajām teritorijām, piemēram, Mariupolei, ir ierobežota.
Tikmēr “Reuters” ziņo, ka ASV administrācija izdara spiedienu uz Kijivu, lai tā pastiprinātu savus kaujas spēkus,
ASV augsta ranga amatpersonai trešdien žurnālistiem sakot, ka Ukrainai būtu jāapsver iespēja samazināt karavīru dienesta vecumu no 25 līdz 18 gadiem.
“Mobilizācija un vairāk karavīru varētu būtiski mainīt situāciju” kara laukā, viņš sacīja.
Taču avots Zelenska birojā sacīja, ka valstij nav nepieciešamā, lai apgādātu karaspēku, ko tā šobrīd mobilizē, sakot: “Mēs nevaram kompensēt mūsu partneru kavēšanos lēmumu pieņemšanā un piegādes ķēdēs ar mūsu karavīru dzīvībām un mūsu jaunāko puišu dzīvībām.”
Cita Ukrainas amatpersona sacīja, ka ASV amatpersonas atzīst, ka gados jaunu karavīru piesaistīšana Zelenska valdībai ir politiski problemātiska, Ukrainai apsverot iespēju piedāvāt stimulus gados jaunākiem cilvēkiem, lai tie pieteiktos neobligātā rekrutēšanas kampaņā.
Augstā ranga ASV amatpersona paziņoja, ka ASV turpinās piegādāt artilēriju, raķetes, transportlīdzekļus un pretgaisa aizsardzības sistēmas, kamēr Baidens vēl ir amatā, un Ukrainai “tagad ir veselīgi svarīgo ieroču krājumi”, taču “viskritiskākā problēma” ir jaunu karavīru trūkums, jo varonīgās frontes vienības nevar “rotācijas kārtībā izbraukt, lai atpūstos, atjaunotu bruņojumu, trenētos un papildinātu ekipējumu”.
Lasiet arī: Ukrainas deputāts izvirza Trampu Nobela Miera prēmijai
