Igaunijas un citu Eiropas Savienības veikalu plauktos drīz vairs nevarēs atrast atsevišķi plēvēs ietītus dārzeņus un augļus, raksta igauņu sabiedriskais medijs “ERR News.”
Izmaiņas ir daļa no jaunajiem ES noteikumiem, kas vērsti uz pārlieka un nevajadzīga iepakojuma daudzuma mazināšanu, un tie stāsies spēkā 2030.gada 1.janvārī. Pēc šī datuma atsevišķi gurķi un citi dārzeņi un augļi (kuru saraksts vēl tiek precizēts) tiks tirgoti bez plēves iepakojuma.
Klimata ministrijas iepakojuma nodaļas vadītāja Dagnija Repa (Dagny Repp) raidījumam “Aktuaalne kaamera” sacīja, ka no 2030.gada ražotāji un tirgotāji vairs nedrīkstēs individuāli iepakot svaigus augļus un dārzeņus, kuru svars būs mazāks par 1,5 kilogramiem.
Eiropas Komisija līdz 2021.gada 1.janvārim sagatavos pilnīgu augļu un dārzeņu sarakstu, uz kuriem aizliegums neattieksies. Repa norādīja, ka līdz ar to jauno noteikumu iespaidu šobrīd ir grūti novērtēt. Viņa piebilda, ka daudzi Igaunijas veikali lielu daļu augļu un dārzeņu pārdod bez iepakojumiem, tādējādi izmaiņas neatstās ievērojamu iespaidu uz tirgotājiem.
Tikmēr daži jomas pārstāvji norādījuši, ka izmaiņas varētu vismaz īstermiņā paaugstināt izmaksas un palielināt birokrātiju.
Lielveikalu ķēdes “Rimi” pārstāvis Tēts Koljals (Teet Koljal) sacīja, ka īstermiņā jaunie noteikumi prasīs pārskatīt produktu piedāvājumu un risinājumus iepakojumiem, un šīs izmaksas izjutīs patērētāji. Ilgtermiņā vienoti ES noteikumi ļautu tirgum kļūt pārskatāmākam un skaidrākam, un mazākas izmaksas par iepakojumu ļautu samazināt kopējās izmaksas.
Vairāki uzņēmumi norādījuši, ka vēlas pēc iespējas ātrāk redzēt EK izstrādātās vadlīnijas, lai varētu sagatavoties izmaiņām.
Igaunijas Tirgotāju asociācijas izpilddirektore Nele Peila (Nele Peil) sacīja, ka izmaiņas noteikti radīs papildus izmaksas un līdz ar to cenu celšanos, un, tā izmaiņas attiecas uz visu bloku, arī risinājumi visai ES būs kopēji. Tajā pašā laikā Igaunijas nelielais iedzīvotāju skaits nozīmē, ka izmaksas uz saviem pleciem iznesīs mazāks cilvēku skaits, salīdzinot ar blīvi apdzīvoto Rietumeiropu. Peila piebilda, ka būtu labi, ja tiktu ņemta vērā Igaunijas atrašanās vieta un populācijas blīvums, un uzņēmējiem būtu jādod pēc iespējas plašākas rīcības iespējas.
Peila pastāstīja, ka pēc 2030.gada joprojām būs pieejami plāniem plastmasas maisiņi, tomēr pastāv zināma viedokļu atšķirība par to, kad tie nepieciešami. Piemēram, banānus pamatā nav nepieciešams likt maisiņā, tomēr šos augļus pārvadājot lielākā apjomā, plastmasas iepakojums var būt nepieciešams, lai saglabātu to kvalitāti. Galu galā vislabāk to, vai nepieciešams papildus iepakojums, redz pats patērētājs.
Pēc 2030.gada plānots arī atteikties no plēves iepakojuma dzērienu pudeļu vai bundžu komplektiem, un ES viesnīcās vairs nebūs sastopami ierastie mazie šampūna, dušas želejas un citu higiēnas produktu iepakojumi.
Lasiet arī: Kamēr Krievija pelna simtiem miljonu, Latvija zaudē simtiem darba vietas