Polija paziņojusi, ka, atbildot uz dzelzceļa sabotāžu, slēgs pēdējo Krievijas konsulātu valstī, un norīkos tūkstošiem karavīru sargāt infrastruktūras objektus, raksta ziņu aģentūra “Reuters.”
Kijivas sabiedrotā Polija informējusi, ka sprādzienus Varšavas-Ļubļinas dzelceļa līnijā, kas savieno valsts galvaspilsētu ar Ukrainas robežu, sarīkojuši divi ukraiņi, kuri sadarbojušies ar Maskavu. Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis (Radoslaw Sikorski) žurnālistiem sacīja, ka pirmais atbildes gājiens būs slēgt Krievijas konsulātu Gdaņskā. Iepriekš pēc līdzīgiem starpgadījumiem poļi slēdza konsulātus Krakovā un Poznaņā. Sikorskis Polija parlamentam norādīja, ka šī bija ne tikai sabotāža, bet arī terorisma akts.
Maskava noliegusi saistību ar sabotāžu, piesaukusi rusofobijas veicināšanu un sacīja, ka atbilstoši samazinās Polijas diplomātisko un konsulāro klātbūtni Krievijā.
Sikorskis informēja, ka lūgs citas Eiropas Savienības valstis ierobežot Krievijas diplomātu pārvietošanos Šengenas zonā.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gadā
Poliju un citas Eiropas valstis pārņēmis kiberuzbrukumu un sabotāžu vilnis.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs (Władysław Kosiniak-Kamysz) paziņoja, ka kritiskās infrastruktūras objektu, tostarp dzelzceļa, aizsardzībai tiks norīkoti līdz 10 000 karavīru.
Polijas armijas štāba priekšnieks Veslavs Kukula (Wieslaw Kukula) norādīja, ka Polijas ienaidnieki turpmāko mēnešu tumšos vakarus un Ziemassvētku laiku varētu uztvert kā labu laiku sabotāžu organizēšanai. Tiek plānots izstrādāt īpašu lietotni, lai iedzīvotāji varētu ziņot par aizdomīgām aktivitātēm.
Polijas par izlūkošanas aktivitātēm atbildīgā ministra pārstāvis Jaceks Dobžiņskis (Jacek Dobrzynski) informēja, ka divi galvenie aizdomās turamie aizbēguši uz Baltkrieviju, bet saistībā ar sliežu spridzināšanu aizturētas vēl vairākas personas. Aizbēgušos sabotierus decembrī plānots tiesāt, tiem klāt neesot.
Premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) sacīja, ka runājis ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenksi, un abi vienojušies par dienestu un dzelzceļa pārstāvju sadarbību, kā arī runājuši par nepieciešamību identificēt personas, kas sadarbojas ar Krieviju.
Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa (Kaja Kallas) uzsvēra, ka uzbrukums izgaismo riskus Eiropas dzelzceļa sistēmai, kas ir vitāli svarīga ātrai militārā aprīkojuma un karavīru pārvietošanai.
Lasiet arī: Tusks brīdina: Pēc kara atjaunot ekonomiskās saites ar Krieviju būtu neprāts