Valdības koalīcija ir vienojusies Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK) nodot Valsts kancelejas (VK) pārraudzībā, saglabājot CVK neatkarību lēmumu pieņemšanā.
Paredzēts, ka VK sniegs CVK administratīvo un tehnisko atbalstu – to pirmdienas, 24.aprīļa, vakarpusē žurnālistiem pavēstīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), Saeimas Apvienotā saraksta frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars un Saeimas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Grasbergs (NA). Ašeradens skaidroja, ka konstitucionālo tiesību eksperti bija norādījuši – nebūtu pareizi īstenot agrāk izskanējušo ieceri par CVK nodošanu Saeimas pārraudzībā.
Iepriekš publiskās diskusijās parlamentā ir izskanējis, ka CVK pašlaik esot tik finansiāli un organizatoriski novājināta, ka
var būt apdraudēta pat Aptuveni pēc Gada gaidāmo Eiropas Parlamenta vēlēšanu sarīkošana Latvijā.
Jautājums par CVK “stingrākas” vietas valsts pārvaldē nodrošināšanu aktualizējās arī tāpēc, ka politiķi iepriekšējos gados neesot bijuši īpaši atbalstoši CVK iecerēm par visa nepieciešamā finansējuma piešķiršanu.
Vaicāti, kā pārliecinās sabiedrību, ka VK pārraudzība nenovedīs pie izpildvaras lielākas ietekmes uz CVK lēmumiem, Ašeradens skaidroja, ka to varēs panākt, šos jautājumus noregulējot kvalitatīvā likumdošanas procesā. Tas būs uzdevums arī juristiem.
Tā kā CVK ir maza institūcijai, tai vajadzīgs lielākas iestādes administratīvais atbalsts, piebilda politiķis.
Līdzīgi izteicās arī abi pārējie koalīcijas pārstāvji. Grasbergs uzsvēra, ka CVK joprojām paliks kā neitrāla un neatkarīga institūcija un ka “viņi tikai saņems nepieciešamo tehnoloģisko palīdzību”. Gan Grasbergs, gan Tavars uzsvēra vajadzību valstij palīdzēt CVK ar IT sistēmu drošības panākšanu.
Lasiet arī: Neesam gatavi elektroniskajām vēlēšanām, saka CVK vadītāja