Kravu apjoma kritums Latvijas ostās kopš 2019.gada radījis 1,7 miljardu eiro iztrūkumu pievienotās vērtības produktos un ap 400 miljonu eiro zaudētu tiešo nodokļu ieņēmumu, diskusijā uzsvēra ekonomikas ministrs Viktors Valainis, norādot, ka valsts nav spējusi kā gādīgs saimnieks rūpēties par ostu attīstību.
Latvijas Stividorkompāniju asociācijas 28.augustā rīkotā diskusija par ostu attīstību un pārvaldību apliecināja ostu stratēģisko nozīmi un izgaismoja ģeopolitiskās situācijas radītos izaicinājumus. Sarunā piedalījās visu Saeimā pārstāvēto frakciju pārstāvji, satiksmes un ekonomikas ministrs, Rīgas, Ventspils un Liepājas pašvaldību vadības pārstāvji un ostu pārvaldes pārstāvji, sociālie partneri, kā arī VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārstāvis.
Diskusija notika laikā, kad Saeima un Ministru kabinets atsāk darbu pēc vasaras pārtraukuma, un septembrī gaidāma likumprojekta “Grozījumi Ostu likumā” izskatīšana. Tomēr vienprātības ne par tā saturu, ne valsts mēroga ostu attīstības stratēģiju kopumā šobrīd nav ne koalīcijā, ne opozīcijā.
Diskusijā par efektīvāko ostu pārvaldību, frakcijas “Latvija pirmajā vietā” priekšsēdētāja Linda Liepiņa un frakcijas “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka Liepājas ostas pārvaldības modelis būtu pārņemams arī Rīgas un Ventspils ostās, jo tas pierādījis savu efektivitāti Latvijas apstākļos. Latvijas Stividorkompāniju asociācija šo viedokli atbalsta, uzsverot nepieciešamību pēc pieredzē balstīta un ilgtspējīga pārvaldības risinājuma. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija akcentēja vietējo uzņēmēju iesaistes nozīmi ostu stratēģiju izstrādē.
Diskusijā aktualizējās jautājums arī par starpnozaru sadarbību ostu un visa transporta un loģistikas sektora attīstībā. VAS “Latvijas Dzelzceļš” valdes loceklis Rinalds Pļavnieks aicināja veidot kopīgu redzējumu starp Zemkopības, Ekonomikas un Satiksmes ministrijām, lai palielinātu vietējo kravu apjomus. Liepājas mērs Gunārs Ansiņš norādīja, ka nepieciešama sinerģija starp Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministrijām, jo starpnozaru sadarbība rada lielāku pievienoto vērtību nekā atsevišķas iniciatīvas. Rīgas ostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš uzsvēra, ka ostu pārvaldības nenoteiktība ilgst jau septiņus gadus, un tieši šī nenoteiktība ir lielākais ostu izaicinājums. Arī satiksmes ministrs Atis Švinka norādīja, ka nepieciešama skaidrība, un norādīja, ka aktīva sadarbība ar uzņēmējiem un citām nozarēm, kā arī pārvaldības reformas pabeigšana ir galvenie uzdevumi, lai nozare pārvarētu krīzi un attīstītos.
Latvijas Stividorkompāniju asociācija norāda, ka ostas nav tikai Satiksmes ministrijas jautājums – to ietekme skar arī ekonomiku, nodarbinātību, aizsardzību un klimata politiku. Asociācija uzsver, ka tā turpinās aktīvi sadarboties ar valsts institūcijām un sociālajiem partneriem, lai rastu ilgtspējīgus risinājumus. Asociācijas ieskatā tikai kopīga rīcība ļaus Latvijas lielajām ostām un dzelzceļam pārvarēt krīzi un sniegt būtisku pienesumu valsts ekonomikai un reģionu attīstībai.