Nacionālās apvienības (NA) nevēlēšanās iekļaut partiju Progresīvie valdībā ir saistīta ar ministriju pārdali – ja partija iekļūs koalīcijā, tad ministriju kādam paliks mazāk, secina politologs Ojārs Skudra.
Grūtības vienoties par Progresīvo iekļaušanu koalīcijā pēc vēlēšanu rezultātu sagaidīšanas bija prognozējamas un sagaidāmas, sacīja politologs. Cēloņi šīm nesaskaņām ir divi – ideoloģiskie uzskati, jo NA ir klasiska, ideoloģiska partija, un biznesa intereses un problēmas, «kādas NA viņu pastāvēšanas vēsturē ir bijušas vairākas un visai skandalozas», sacīja Skudra.
Politologa skatījumā Jaunās vienotības (JV) un Apvienotā saraksta (AS) iebildumi, ņemot vērā, ka koalīcijas veidošanas sarunas ir nesen sākušās, drīzāk ir saistīti ar nevēlēšanos pagaidām «atklāt īstās kārtis». Abas partijas ir solījušās ar Progresīvajiem runāt, un noteikti tikšot apspriesti tie jautājumi, par kuriem partiju viedokļi atšķiras, tomēr nekas vairāk par runāšanu nav solīts, atzīmēja politikas vērotājs.
Skudra uzskata, ka NA pēc sarunas ar Progresīvajiem noteikti komunicēs ar medijiem, lai tādējādi radītu papildu šķēršļus
un apliecinātu saviem vēlētājiem, ka viņi nevēlas sadarboties ar Progresīvajiem. Taču, ja partijas koleģiāli vienosies, ka sarunas ar Progresīvajiem notiek konfidenciāli un ka medijiem tās par to neko nestāsta, tas liecinātu, ka sarunas ir pēc būtības un nopietnas, pauda eksperts. Ja tiek komunicēts ar medijiem, tad tās drīzāk esot taktiskas sarunas. Vēstījumā medijiem – vai nu izceļot pretrunas vai saskares punktus – parādīsies partiju nostāja attiecībā pret Progresīvajiem, norādīja Skudra.
Lasiet arī: Kariņš pilnvarots sākt konsultācijas par koalīcijas veidošanu; runās ar NA, AS un P
Taujāts, vai viņš saredz kādas NA un Progresīvo vienošanās iespējas, piemēram, saistībā ar dalāmajiem amatiem valdībā, politologs pauda, ka to ir grūti prognozēt, taču amatu sadalījums būšot koalīcijas kopīgs lēmums. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Progresīvie, visticamāk, var cerēt uz ne vairāk kā viena ministra amatu.
Skudra uzskata, ka partiju sadarbība var izpausties, arī Progresīvajiem neiestājoties valdības koalīcijā – vai nu partijai slēdzot sadarbības līgumu ar valdību veidojošajām frakcijām vai ar jau izveidotu valdību, vai arī tikai ar JV. Par to, kā šī sadarbība izpaustos praktiski un kāds būtu Progresīvo ieguvums no tās, visticamāk, tikšot vēl diskutēts līdz amatu sadales posmam. Pēc 1.novembra sekotu vienošanās parakstīšana, kurā būtu formulēti konkrēti mērķi un uzdevumi, kuru sasniegšanu Progresīvie atbalstīs ar balsojumiem komisijās, izstrādājot un virzot likumprojektus un balsojot Saeimā, skaidroja politologs.
Skudra atzīmēja, ka par Progresīvo lomu valdībā partijas runās līdz nākamajai nedēļai. Progresīvo lomas definēšana, viņaprāt, ir svarīgākais punkts prezidenta pilnvarojumā JV premjerministra amata kandidātam Krišjānim Kariņam sākt konsultācijas ar partijām.
Politikas eksperts arī norādīja, ka AS iestājas par valdības darbības veida, stila un vadības mainīšanu, tātad modernizēšanu un pārkārtošanu, kas saskan arī ar prezidenta sacīto par to, ka ir vajadzīgas strukturālās reformas un moderna, rīcībspējīga valdība. Šos mērķus Skudras ieskatā būtu vieglāk panākt ar Progresīvo klātbūtni koalīcijā.
Tāpat viņš uzsvēra, ka Progresīvie ir lielākā partija Rīgas domē, kas liecina par partijas pārstāvju spējām, kā arī to, ka ar šo faktoru Progresīvie var izdarīt spiedienu uz pārējām partijām.
Vaicāts, vai, viņaprāt, NA varētu uzstādīt kādus ultimātus Kariņam, lai panāktu Progresīvo neiekļaušanu koalīcijā, līdzīgi kā tas notika pēc 9. un 10.maija notikumiem pie pieminekļa Pārdaugavā, kad NA pieprasīja tā laika iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) atstādināšanu, Skudra norādīja, ka tas būs jautājums pēc 1.novembra, kad sāksies konsultācijas par valdības veidošanu.
Kā ziņots, virzoties uz priekšu topošās koalīcijas veidošanas procesam jaunievēlētajā 14.Saeimā, saglabājas neskaidrība, kāda loma procesa noslēgumā būs partijas Progresīvie Saeimas frakcijai.
Pirmdien nākamajā parlamentā ievēlēto partiju pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu.
Kariņš pēc tikšanās pauda, ka «valstij vislabāk būtu» plašāka koalīcija. Viņš starp JV, AS, NA un Progresīvo pārstāvjiem neredz tādas iekšējās pretrunas, kas četrām partijām neļautu atrast vienošanos.
Savukārt NA rīcībspējīgu valdības modeli redz trīs partiju koalīcijā kopā ar JV un AS, pauda NA līderis Raivis Dzintars. NA jūtot stingru pieprasījumu no partijas biedriem un atbalstītājiem veidot šādu, vērtību ziņā savienojamu koalīciju, jo NA ar Progresīvajiem esot ļoti būtiskas ideoloģiskās un vērtību atšķirības.
Viens no AS līderiem Uldis Pīlēns norādījis, ka jautājumu par Progresīvo ņemšanu vai neņemšanu koalīcijā AS vēl plāno izrunāt ar JV un NA. Kā nākamās koalīcijas kodola partijas Pīlēns redz AS, JV un NA.
