Nākamā gada budžeta veidošana nebūs viegla, tomēr drošības jautājumi būs prioritāte, un tie arī noteiks konkurētspējas, demogrāfijas jautājumus, trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Prezidents noteica, ka to saprotam mēs visi. Viņš norādīja, ka rūpīgi seko ministriju un ministru paustajam, ka “gandrīz viss šobrīd ir drošība”, un uzsvēra, ka to ļoti labi saprot.
“Ir jārēķinās ar to, ka Latvijai jau ir bijusi pieredze divtūkstošo gadu sākumā, kad zem aizsardzības izdevumiem palika visu, ieskaitot sporta zāles, nevienam tas par labu nenāca,” sacīja Rinkēvičs.
Prezidents akcentēja, ka ar drošību ir jāsaprot tas, kas saistīts ar valsts aizsardzību, ar iekšējās drošības stiprināšanu, civilās aizsardzības sistēmu.
“Tuvāko divu trīs gadu laikā – patīk vai nē – drošības jautājumi būs svarīgi, tie arī noteiks konkurētspējas jautājumus, demogrāfijas jautājumus,” sacīja prezidents. Viņš akcentēja, ka bieži vien cilvēki satraucas par nākotni, arī investori uzdod jautājumus, vai Latvijā ir droši. Šādus jautājumus apdomā arī pirms ģimenes veidošanas vai paplašināšanas, pauda Valsts prezidents.
Līdz ar to šobrīd galvenais prioritārais jautājums valsts budžetā ir valsts drošības, aizsardzības stiprināšana, viņš uzsvēra.
“Ja mēs paši jutīsimies droši, ja investori redzēs, ka te ir droši, tad arī pārējie jautājumi attīstīsies,” pauda Rinkēvičs.
Arī Ministru prezidente akcentēja, ka drošība ir un būs galvenā prioritāte valsts budžetā. “Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs spētu aizstāvēt sevi un raidīt signālus, ka Latvija ir un būs stipra valsts,” piebilda Siliņa.
Tāpat premjere norādīja, ka arī investori novērtē valsts ieguldījumu drošības stiprināšanā. “Šajās dienās Latvijā iebrauc arī lieli investori no ASV, tāpēc domāju, ka mēs virzāmies pareizajā virzienā, rūpējoties par savu drošību, un tādējādi piesaistot investīcijas, jo viņi zina, ka Latvija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts,” norādīja Siliņa.
Kā vēstīts, ministrijas un citas centrālās iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,292 miljardiem eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Neatkarīgās institūcijas 2025.gadam iesniegušas pasākumus par 7,5 miljoniem eiro, bet ministrijas un citas centrālās iestādes par 1,284 miljardiem eiro.
Kā norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) ir redzams, ka, veidojot jaunos budžeta pieprasījumus, daļa ministriju drošības jautājumu ir interpretējušas diezgan plaši. “Ir saprotama ministriju vēlme attīstīt savu nozari, taču realitāte ir diezgan skarba. Tādēļ arī esam sākuši budžeta sarunas ar ministrijām par reālajām budžeta iespējām,” piebilst ministrs.
Ņemot vērā makroekonomiskos rādītājus un fiskālo telpu, valdība iepriekš vienojās drošību noteikt kā vienīgo prioritāro virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2026., 2027. un 2028.gadam.
Par valsts drošību tieši atbildīgās ministrijas, Iekšlietu ministrija un Aizsardzības ministrija, ir iesniegušas 2025.gada budžeta pieprasījumus 440 miljonu eiro apmērā, un šīs vajadzības valdībā tiks izskatītas prioritāri, informē Ašeradens.
Lasiet arī: Pieaug iedzīvotāju uzticība valdībai, secina pētījumā