Pēdējos desmit gados profesionālo pamata un vidējās izglītības iestāžu audzēkņu skaits ir samazinājies par 11,1% jeb 3448 audzēkņiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vienlaikus, palielinoties pieprasījumam pēc digitālajām prasmēm, pieaug izglītojamo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās.
2023./2024. mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs mācās 27 600 izglītojamo, kas ir par 165 audzēkņiem mazāk nekā pirms gada
Tostarp 2023.gadā profesionālās izglītības programmās uzņemti 10 900 audzēkņu, kas ir par 3,3% jeb 347 audzēkņiem vairāk nekā iepriekšējā periodā. Uzņemto vīriešu īpatsvars tāpat kā iepriekšējos gados pārsniedz sieviešu – 55% jeb 6039 no uzņemtajiem audzēkņiem bija vīrieši un 45% jeb 4936 – sievietes.
CSP vēsta, ka pieprasītākās bija inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas, kurās mācības uzsāka 4200 jeb 38,2% no kopējā uzņemto izglītojamo skaita, kā arī ar pakalpojumiem saistītās mācību programmas, kurās mācības uzsāka 2 300 izglītojamie jeb 21%.
Pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas izmaiņas darba tirgū, kas atspoguļojas profesionālo izglītības programmu izvēlē. Salīdzinot ar 2013.gadu, uzņemto audzēkņu īpatsvars ir palielinājies dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās (par 4,5 procentpunktiem), humanitārajās zinātnēs un mākslās (par 4,2 procentpunktiem) un lauksaimniecības programmās (par trīs procentpunktiem).
Savukārt vislielākais uzņemto audzēkņu īpatsvara samazinājums bija pakalpojumu programmās
(par 6,1 procentpunktu) un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās (par 4,7 procentpunktiem).
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņemto audzēkņu skaita pieaugums bija pakalpojumu (par 219 audzēkņiem jeb 10,5%), humanitāro zinātņu un mākslas (par 124 jeb 9,5%) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (par 128 jeb 3,1%) programmās.
Būtiskākais uzņemto audzēkņu skaita samazinājums bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (par 78 audzēkņiem jeb 9,5%) un veselības aprūpes un sociālās labklājības (par 25 jeb 3,7%) programmās.
Starp inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmām pieprasītākās bija mašīnzinības (26,1%), būvniecība un civilā celtniecība (22,1%), kā arī mehānika un metālapstrāde (15,3%). Pakalpojumu jomā visvairāk uzņemto audzēkņu bija viesnīcu un restorānu (59,4%) un skaistumkopšanas pakalpojumu (21,2%) programmās.
Lielākais sieviešu īpatsvars starp uzņemtajiem bija veselības aprūpes un sociālās labklājības (94%) un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (77,2%) programmās. Savukārt lielāks vīriešu īpatsvars bija dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju (88,1%), kā arī inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (81,1%) programmās.
Vidējais uzņemto izglītojamo vecums bija 19,4 gadi. Vairums (84,2%) uzņemto audzēkņu ir vecumā līdz 20 gadiem (ieskaitot), 6,6% – vecumā no 21 līdz 30 gadiem un 2,3% ir vecāki par 50 gadiem.
Visvairāk audzēkņu profesionālās izglītības programmās nemainīgi ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (9800 jeb 35,5% no kopējā skaita), kā arī pakalpojumu jomā (5800 jeb 20,9%). Vismazāk audzēkņu ir veselības aprūpes un sociālās labklājības (818 jeb 3%) un lauksaimniecības (1500 jeb 5,3%) programmās.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, audzēkņu skaits visvairāk samazinājies pakalpojumu programmās – par 364 jeb 5,9% un sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās – par 41 jeb 1,9%. Vislielākais pieaugums ir dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās – par 155 audzēkņiem jeb 5% un veselības aprūpes un sociālās labklājības programmās – par 22 jeb 2,8%, norāda CSP.
Mūsdienu darba tirgū arvien pieprasītākas kļūst digitālās prasmes – salīdzinot ar 2013.gadu, izglītojamo skaits dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās ir pieaudzis par 76% jeb 1402 audzēkņiem. Gandrīz tikpat liels pieaugums bijis arī lauksaimniecības programmās – par 75,7% jeb 629 audzēkņiem.
Būtiski samazinājusies interese apgūt sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, kur audzēkņu skaits ir samazinājies par 50,8% jeb 2158 audzēkņiem. Kopš 2013.gada ir samazinājusies arī interese apgūt pakalpojumu programmas – izglītojamo skaits ir samazinājies par 25,6% jeb 1989 audzēkņiem.
No kopējā audzēkņu skaita 91,1% jeb 25 100 mācās profesionālās vidējās izglītības programmās, 8,6% jeb 2400 apgūst profesionālās izglītības programmas pēc vidējās izglītības (ne augstākā izglītība), savukārt 0,3% – profesionālās pamatizglītības programmas.
Starp profesionālās izglītības programmās studējošajiem vairāk ir vīriešu – 15 600 jeb 56,6% no kopējā audzēkņu skaita, savukārt sieviešu skaits ir 11 900 jeb 43,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sieviešu īpatsvars profesionālajā izglītībā ir palielinājies par 0,3 procentpunktiem. Viszemākais sieviešu īpatsvars bija 2010.gadā – 39,8%, un kopš tā laika tas ir pieaudzis.
Vairāk nekā puse (52,5% jeb 8200) vīriešu mācās inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, kam seko dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas (18,8% jeb 2900). Veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas apgūst vien 44 jeb 0,3% no kopējā vīriešu skaita profesionālajā izglītībā.
Savukārt sieviešu vidū pieprasītākās ir ar pakalpojumiem saistītās programmas (galvenokārt viesnīcu un restorānu, skaistumkopšanas pakalpojumi), kuras apgūst 31,9% sieviešu (3800). Vairāk nekā ceturtdaļa (27,7% jeb 3300) sieviešu mācās humanitāro zinātņu un mākslas programmās, 13,9% (1700) apgūst sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības un 13,3% (1600) – inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību.
CSP informē, ka 2023.gadā mācības profesionālās izglītības programmās pabeidza 5900 audzēkņu, kas ir par 2% jeb 120 izglītojamajiem mazāk nekā 2022.gadā. Absolventu skaits pērn bija mazākais pēdējo 20 gadu laikā – salīdzinājumā ar 2003.gadu absolventu skaits ir samazinājies par 53%.
Vairāk nekā puse (52,3%) jeb 3100 absolventu bija vīrieši. Līdzīgi kā 2022.gadā, trešdaļa (33%) jeb 1900 ieguva kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās, savukārt 1400 jeb 23,4% – pakalpojumu jomā.
2023./2024. mācību gadā profesionālās izglītības programmas piedāvā apgūt 53 izglītības iestādes (41 profesionālās izglītības iestādes, 10 koledžas un divas vidusskolas). Salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, profesionālo izglītības iestāžu skaits ir samazinājies reorganizācijas dēļ – Jāņa Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskola un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola tika apvienotas.
Trešdaļa izglītojamo jeb 34,5% mācās pēc audzēkņu skaita sešās lielākajās izglītības iestādēs – Rīgas Valsts tehnikumā, Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā, Ogres tehnikumā, Latgales industriālajā tehnikumā, Rīgas Tehniskajā koledžā un Liepājas Valsts tehnikumā. Tikai septiņās profesionālās izglītības iestādēs audzēkņu skaits pārsniedz 1000, 22 iestādēs tas ir virs 500 un 18 iestādēs – nepārsniedz 200.
Lasiet arī: Bankā: Latvijas iedzīvotāju finanšu veselība atpaliek no pārējām Baltijas valstīm
