Uzņēmējiem, kas Putinam palīdzēja tikt pie naftas miljoniem, Latvijā aizvien pieder vērtīgi īpašumi, mums atgādina TV3 raidījums Nekā personīga.
Krievu disidentu organizācija ceļ trauksmi, ka pusotru gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijā joprojām bez raizēm turpina saimniekot personas, kas guvušas finansiālu labumu no autoritārā Putina režīma un to aktīvi atbalstījušas.
Viņi iesaka Latvijai paplašināt nacionālo sankciju sarakstu, taču Atbildi nav sagaidījuši.
Iepriekšējā Krievijas Federācijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā naftas kompānija Yukos bija viens no lielākajiem Krievijas uzņēmumiem. Tās īpašnieks – 15 miljardus ASV dolārus “vērtais: oligarhs Mihails Hodorkovskis – bija bagātākā persona valstī. Līdz ar Putina nākšanu pie varas, bizness Krievijā kļuva iespējams tikai prezidentam lojāliem uzņēmējiem. Hodorkovski 2003.gadā arestēja, uzņēmumu Yukos viņam atņēma. Drīz naftas atradnes nonāca Vladimira Putina bērnības draugu kontrolētajā Rosneft. Hodorkovskis cietumā pavadīja 11 gadus.
Apsūdzības pret Hodorkovski tika safabricētas. Pret Hodorkovski liecināja viens no Yukos direktoriem Aleksejs Golubovičs. Par to viņš tika atalgots. Kamēr pārējā kompānijas vadība sēdēja cietumā vai slēpās trimdā, Golubovičs Krievijā vairoja bagātību un iesaistījās politikā. Sadarbība ar autoritāro režīmu viņam izrādījās ienesīga. Šim uzņēmējam pieder investīciju kompānijas, daļas bankā, villas Londonā un Krimā. Golubovičs savulaik iegādājies īpašumus arī Latvijā un par to saņēmis uzturēšanās atļauju.
***
Ēka Tērbatas ielā 14 mediju publikācijās minēta daudzkārt – tā savulaik bija pazīstama kā “Šķēles biroja nams”. Patiesībā jau vismaz kopš 2018.gada šis nams pieder Aleksejem Golubovičam. Precīzāk – piederēja līdz pagājušajai vasarai, kad visām ēkām un būvēm par īpašnieci kļuva viņa sieva Elena Loginova.
Arī viņai tika izsniegta termiņuzturēšanās atļauja Latvijā. Ēka pieder firmai Tērbatas 14 Centrs, tā savukārt – kompānijai Kaivas Residential, kas ir Kipras firmas Belveron Holdings Limited. Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Elena Loginova. Vēl Kipras ofšoram Belveron Latvijā pieder vēl vairāki vērtīgi nekustamie īpašumi Vecrīgā, Mārupē, Raiņa bulvārī, Teikā un Mežaparkā.
Projektu ar vairāk nekā 300 dzīvokļiem Kaivas ielā attīstīja uzņēmums Dzimtā sēta. Finanšu krīzē šī uzņēmuma maksātnespēja kļuva par vienu no skaļākajiem skandāliem. Finālā šie dzīvokļi nonāca Alekseja Goluboviča firmas īpašumā.
Kaut arī saistība ar Hodorkovska prāvas viltus lieciniekiem ir skaidri redzama Latvijas uzņēmumu reģistrā, nevienam no šiem īpašumiem nav uzlikts arests. Arī uzņēmumu daļas nav iesaldētas.
***
Ciemats Green Village pieder Genādija Burceva sievai. Viņš ir Krievijas valsts uzņēmuma Surgutņeftegaz ģenerāldirektora vietnieks. Šogad februārī Putins ar savu rīkojumu viņam piešķīris ordeņa Par nopelniem Tēvijas labā II pakāpes medaļu.
Šī naftas giganta īpašniekos ir simtiem firmu, kurās labuma guvēji it kā ir Surgutņeftegaz vadība, bet tā visas dividendes noglabā kādu nezināmu cilvēku labā. Ari pats uzņēmums ir uzkrājis triljoniem rubļu rezerves. Krievijas opozīcijas politiķi rūpīgi pētījuši Surgutņeftegaz darījumus un atklājuši, ka finanses kontrolē Vladimira Putina bērnības draugi ar Genādiju Timčenko priekšplānā.
Raidījumā tiek demonstrēts fragments no Khodorkovsky Live sižeta:
“Visa Surgut darbība jau 20 gadus saistīta ar viena cilvēka vārdu., ar Vladimiru Putinu. Viņa draugi – sākumā Genādijs Timčenko, bet pēc tam arī Pjotrs Kolbins – visus šos gadus kontrolēja gandrīz pusi Surgut eksporta un vienlaicīgi veica dāsnus dāvinājumus pašam Putinam un viņa apkārtējo lokam.”
Burcevs ir Latvijā uzcēlis kotedžu ciematu Green Village Babītes novadā, un tas, kā jau tika teikts. pieder viņa sievai Natālijai Burcevai. Viņa ieguva uzturēšanās atļauju par to, ka iegādājās īpašumu Piņķos, Salienas ciematā. Tas ir projekts, ko savulaik attīstīja vairāki politbiznesmeņi, ieskaitot Aināru Šleseru.
Burceva par savu dzīvesvietu norādījusi adresi Jūrmalā. Pirms pieciem gadiem viņa prasīja pagarināt uzturēšanās atļauju un dokumentos norādīja, ka īpašumu iegādei izmantoti ģimenes uzkrājumi, kurus veido vīra darba alga.
***
Dmitrijs Savvins ir Krievijas publicists un, kā pats sevi raksturo, “nacionālpatriotisks” aktīvists, kurš asi uzstājies pret Krimas aneksiju, par ko tika politisku vajāts. Savvins valsti pameta 2015.gadā, lūdzot politisko patvērumu Latvijā. Viņš aicina Latvijas atbildīgās institūcijas daudz vairāk uzmanības pievērst tiem Kremļa režīmam pietuvinātajiem, kuri gadu gaitā te iegādājušies īpašumus un saņēmuši uzturēšanās atļaujas.
Krievu pilsoniskās sabiedrības veicināšanas un krievu emigrantu atbalsta asociācijas (AREM) vadītājs Dmitrijs Savvins stāsta Nekā personīga žurnālistiem:
“Tas ir reāls aģentūras tīkls, un tā ir ļoti liela problēma mūsdienās Latvijā. Galvenais jautājums, pirmais jautājums ir, ka vajadzīgs sistemātisks darbs. Galvenā ideja, kas ir mūsu ziņojumā, ir par to, ka mums vajadzēs strādāt katru dienu, un, mūsuprāt, ir vajadzīgas jaunas juridiskas definīcijas, varbūt vajadzēs jaunus likumus. Protams, ir konkrēti cilvēki, piemēri – jā, tā ir mūsu pozīcija, bet, mūsuprāt,
šie [Putina] cilvēki ir liela un reāla problēma Latvijai.
Krievijas Federācijas pilsoņi, kuri ļoti ilgi dzīvo Latvijā – mēs redzam, ka viņiem ir kontakti Krievijā, kontakti ar Putina režīmu. Atvainojiet, bet tā ir reāla ietekmes aģentūra.”
Savvins nesen vērsās Saeimas Ārlietu komisijā, norādot uz nepietiekami stingro regulējumu. Viņš rosina sankcijas piemērot nevis atsevišķiem indivīdiem bet pret visiem Putina režīmu atbalstītājiem kolektīvi: Krievijas valdību, prezidenta administrāciju, visiem specdienestiem, bruņoto spēku ģenerālštābu, partiju Vienotā Krievija, visām partijām, kuru pārstāvji akceptēja Krimas aneksiju, kā arī visiem medijiem un organizācijām, kas ar šīm grupām ir saistītas.
Savins aicina tās Latvijas likumos atzīt par noziedzīgām organizācijām. Tad nenāktos sankciju sarakstā iekļaut katru personu atsevišķi – būtu skaidrs, ka nevienam no, piemēram, Vienotās Krievijas vai bruņoto spēku ģenerālštāba nav atļauts iebraukt Latvijā.
Savvina ieskatā: noziedzīgo organizāciju lokā būtu loģiski iekļaut:
1) Krievijas Federācijas valdību; 2) Krievijas Federācijas prezidenta administrāciju; 3) Federālais drošības dienestu (pazīstams ar krievisko saīsinājumu FSB, tas pat – arī citiem); 4) Krievijas Ārējās izlūkošanas dienestu (SVR); 5) Federālais apsardzes dienestu (FSO); 6) Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba Galveno pārvaldi (GRU); 7) Krievijas Federālo Nacionālās gvardes dienestu (Rosgvardija); 8) Krievijas Federācijas bruņoto spēku ģenerālštābu; 9) politisko partiju Vienotā Krievija; 10) visas Krievijas Federācijas politiskās partijas, kuru frakcijas Krievijas Federācijas Valsts domē 2014.gadā apstiprināja Krimas aneksiju; 11) visus plašsaziņas līdzekļus, komercorganizācijas un sabiedriskās organizācijas, kas saistītas ar augstāk minētajām struktūrām.
Papildus Savvins uzskata, ka sankcijas jāvērš arī pret visiem, kas piedalījās Yukos un Magņitska lietā apsūdzības pusē; kas piedalījās 2008.gada karā pret Gruziju; kas kopš 2011.gadа palīdzēja viltot parlamenta un prezidenta vēlēšanas; kā arī tiem, kas īsteno politiskās izmeklēšanas un vēršas pret disidentiem (“atrašanās aktīvajā karadienestā struktūrās, kuras tieši veica politisko izmeklēšanu un teroru pret disidentiem Krievijas Federācijā — FSB Konstitucionālās iekārtas aizsardzības dienestā un IeM galvenajā pārvaldē cīņai pret ekstrēmismu”).
Šo priekšlikumu raidījumam komentē Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Juris Viļums (Apvienotais saraksts):
“Cilvēks, kas pats ir bēdzis no Krievijas totalitārā režīma, guvis patvērumu Latvijā un, izskatās, kļūs par Latvijas pilsoni, vienkārši vērsa manu kā deputāta uzmanību, ka
ir cilvēki, kuri acīmredzot izkrīt cauri līdzšinējam sietam.
Tātad tam sietam jābūt smalkākam, lai tas izķer pēc iespējas vairāk.
[NP]: No kurienes tad būs šis risinājums?
– Pirmkārt, es domāju tai iniciatīvai jānāk no iestādēm, kas ar to strādā šobrīd. Ja šobrīd tās saka, ka viss kārtībā, mēs kontrolējam situāciju, tad man ir jāuzticās.”
Nekā personīga vaicā, Savvins atbild:
“Golubovičs un Burcevs – viņi ir tādi skaidri prokremliski cilvēki, vai …
– Protams, es neesmu ne Valsts policija, ne Valsts drošības dienests, un tā ir tikai mana personīga pozīcija. Bet, manuprāt, tie ir cilvēki, kuri ļoti ilgi un ļoti labi Putina interesēs strādā. Jā, tā ir, manuprāt, nenormāla situācija, tāpēc ka tā ir reāla Putina gvarde. Putina kareivji, tā teikt.”
Turpinās žurnālistu saruna ar Viļumu:
“Ja šīs personas nav sankciju sarakstos, tad kādas ir Latvijas iespējas reaģēt un ierobežot viņu kustības brīvību pie mums un, iespējams, konfiscēt viņu īpašumus?
– Atbilde no manis būs, ka šis jautājums arī mani interesē. Un es nezinu atbildi. Tāpēc arī mēs Ārlietu komisijā mēģinājām šo tematu ievadīt. Tā sistēma šobrīd izskatās ir tāda, ka katru cilvēku skatās individuāli.”
Raidījuma veidotāji secina: par sankciju politiku atbildīgā Ārlietu ministrija ļauj noprast, ka tā vēlas sekot Eiropas ieviestajām sankcijām, nevis Latvijai radīt savu atsevišķu sistēmu. Tiek citēta Ārlietu ministrijas atbilde:
“Latvija atbalsta sankciju noteikšanu pret personām, kuru rīcība grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību. Latvijai saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu ir tiesības noteikt nacionālās sankcijas, lai sasniegtu likumā noteiktos mērķus.
Vienlaikus, ES sankcijas ir nozīmīgs ārpolitikas instruments, kas ir saistošs visām ES dalībvalstīm. Tādēļ tieši ES sankcijām ir būtiskāka ietekme, kā Latvijas nacionālām sankcijām, kas ir jāievēro tikai Latvijā. Latvija kā ES dalībvalsts aktīvi uzstāj uz Krievijai noteikto sankciju paplašināšanas.
Ārlietu ministrija nesniedz komentārus par sankcijām pirms to noteikšanas.”
Taču Latvijai jau ir instruments, kā sodīt Kremļa atbalstītājus, atgādina raidījums. Viņiem izsniegtās uzturēšanas atļaujas, kas ļauj netraucēti pārvietoties pa Eiropu, tagad revidē Finanšu izlūkošanas dienests kopā ar specdienestiem, policiju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi. Pērn šīm iestādēm dots uzdevums līdz šī gada oktobrim pārbaudīt visas Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem izdotās uzturēšanās atļaujas.
Finanšu izlūkošanas dienesta atbilde:
“Veicot šī uzdevuma izpildei nepieciešamo specifisko finanšu analīzi, tika secināts, ka līdz 2023.gada 30.aprīlim, 49 Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas pilsoņi, kuri ieguvuši ieguldījumu termiņuzturēšanās atļaujas, tika minēti 45 FID nosūtītajos atzinumos tiesībaizsardzības iestādēm par pamatotām aizdomām, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai šo darbību mēģinājumu.”
Nekā personīga atgādina: visi aizdomīgie atļauju saņēmēji tās ieguvuši, pērkot īpašumus Latvijā. Par 19 personām iestādes sākušas pārbaudes, kas varētu pāraugt kriminālprocesos. Disidentu organizācija brīdina, ka nerīkojoties, ietekmes aģentu tīkls tikai pieaugs. Taču vienlaikus tā arī aicina vienkāršot procedūras tiem, kuri Krievijā un Baltkrievijā reāli tiek vajāti.
Lasiet arī: Latvijas uzņēmums, iespējams, ir iesaistīts atbalsta sniegšanā Krievijai
